"Baltkrievija ir pilnībā pārstājusi eksistēt kā neatkarīga valsts un šobrīd strādā kā papildu elements Krievijas interesēs," intervijā portālam TVNET atzīst Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš iezīmē potenciālos scenārijus, kā var attīstīties situācija uz Ukrainas un Krievijas robežas, un runā par aktuālajiem drošības draudiem Latvijai.
Krievijas mērķi ir diezgan skaidri. Bet cik reāla ir iespēja, ka Krievija tiešām nolems uzbrukt Ukrainai? Vai ir izstrādāts rīcības plāns NATO vai Eiropas Savienības ietvarā, ja tas tomēr notiks?
Tas, vai Krievija pieņems lēmumu uzbrukt Ukrainai, atkarīgs no Rietumu valstu sniegtajām atbildēm uz Krievijas jautājumiem un vēlmi noslēgt kaut kādu vienošanos uz citu valstu rēķina. Es domāju, ka no uzbrukuma varam izvairīties, ja mēs saglabāsim vienotību un skaidru pozīciju, ka vajadzības gadījumā ļoti asi vērsīsimies pret Krieviju gan dažādās sfērās, gan sniedzot militāru palīdzību Ukrainai, kas netika sniegta pirmajā krīzē 2014.gadā.
Otrais variants, protams, ir piekāpties Krievijai. Tādā gadījumā Krievija būs sasniegusi savus mērķus bez kara un nebūs vēlme iebrukt Ukrainā. Tomēr šāds solis iebrukumu Ukrainā tikai atliktu, jo tas neizslēdz, ka Krievija pēc kāda laika nāktu jau ar cita tipa šantāžu, draudot ar militāru uzbrukumu.
Līdz ar to situācija ir gana nopietna, un mums tam ir jāpieiet tikpat nopietni. Tā kā pieredze rāda, ka Krievija ir izmantojusi militāro spēku savu politisko mērķu sasniegšanai gan 2008., gan 2014. gadā, mēs nevaram izslēgt, ka Krievija to varētu izmantot atkal. Procentuāli es pašlaik nevaru pateikt, cik liela šāda iespēja pastāv, jo tas ir mainīgs lielums.