Baltijas valstis veidos kopīgu bruņoto spēku operacionālo rajonu

FOTO: AFP/SCANPIX

Baltijas valstu aizsardzības ministri otrdien Lietuvā, Kauņā, Ministru Komitejas sanāksmes laikā vienojās par kopīga Baltijas valstu operacionālā rajona izveidi, lai pēc iespējas efektīvāk reaģētu uz jebkāda veida drošības apdraudējumiem, aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrijā.

Patlaban redzams, cik nopietni ir kļuvuši drošības izaicinājumi Baltijas reģionā, un laiks, kādā spējam reaģēt uz potenciāliem apdraudējumiem, ir kritiski svarīgs. Tagad ir jādara viss iespējamais, lai nepieciešamības gadījumā starp Baltijas valstīm nepastāvētu nedz juridiski, nedz praktiski operacionāli ierobežojumi atbalsta sniegšanai, norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

"Tāpēc esam vienojušies par vienota Baltijas operacionālā rajona izveidi, kas paredz juridisku vienošanos par rīcības procedūrām, apņemšanos sniegt savstarpēju palīdzību apdraudējuma gadījumā, kā arī veikt kopīgu militāro plānošanu," skaidro Pabriks.

Vienlaikus aizsardzības ministri apliecināja Baltijas valstu apņemšanos stiprināt starptautisko drošību, turpinot līdzdalību NATO un ES starptautiskajās misijās un operācijās.

Jau ziņots, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks un Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets pauduši nosodījumu Krievijas un Baltkrievijas centieniem destabilizēt drošības situāciju Eiropā.

Baltijas valstis nosodījušas Krievijas centienus sadalīt Eiropu ietekmes zonās, liedzot valstīm to suverēnās tiesības uz pašnoteikšanos. Tāpat ministri atkārtoti pauduši Baltijas valstu nelokāmo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei, vienlaikus aicinot Krieviju sākt ievērot starptautiskās tiesības, izbeidzot tās nelikumīgo Krimas okupāciju, kā arī izbeidzot tās nelikumīgo Krimas okupāciju, kā arī pārtraucot sniegt militāro atbalstu separātistu grupējumiem Luhanskas un Doņeckas apgabalos.

Reaģējot uz drošības situācijas pasliktināšanos reģionā, Latvija, Lietuva un Igaunija paaugstinās savu bruņoto spēku gatavību un veiks plānošanas pasākumus, lai reaģētu uz jebkāda veida situācijas eskalāciju.

Ministri arī pauda apņemšanos veidot ciešu Baltijas sadarbību drošības un aizsardzības jomā, lai stiprinātu NATO austrumu flanga drošību, veicinot aizsardzības resursu sadarbspēju un izmaksu ziņā efektīvu izmantošanu.

Baltijas valstu aizsardzības ministri uzsvēruši, ka nepārtraukta un pastiprināta sabiedroto militārā klātbūtne Baltijas valstīs ir ārkārtīgi svarīga un neatņemama daļa no NATO atturēšanas pozīcijas, kā arī pauda atzinību sabiedrotajiem par demonstrēto solidaritāti un vienotību, izvietojot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas, un nodrošinot NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju.

Uz augšu
Back