S, 13.08.2022.

RE:CHECK ⟩ Vienu dienu kompensēt 10 eiro par ūdeli, nākamajā – jau simtus. Kāpēc ZM mainīja nostāju?

Evita Puriņa
, RE:BALTICA/RE:CHECK
Vienu dienu kompensēt 10 eiro par ūdeli, nākamajā – jau simtus. Kāpēc ZM mainīja nostāju?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 33
Foto: RE:CHECK

Ja uzņēmumam Baltic Devon Mink liks iznīcināt ūdeles, valstij jārēķinās ar 24 miljonu eiro lielu kompensāciju. Tā dienā, kad tika spriests par koronavīrusa skarto kažokzvēru likteni, ziņoja Zemkopības ministrija (ZM). Taču izrādās, ka vēl tikai pāris dienu iepriekš tā bija rēķinājusi pavisam citu – aptuveni 20 reizes mazāku kompensējamo summu. Re:Check noskaidroja, ka ZM skatījums par konkrēto ūdeļu vērtību tik strauji un būtiski mainījās pēc uzņēmuma pārstāvju atsūtītās vēstules. Taču jautājums, kā tieši veidota cena un līdz ar to potenciālās kompensācijas apmērs, paliek neatbildēts un nav skaidrs arī pašai ministrijai.

Valdības pārstāvji kopā ar ekspertiem 16.decembrī skatīja iespēju koronavīrusu mutāciju dēļ izkaut Baltic Devon Mink piederošās ūdeles. Zemkopības ministrija tad norādīja – šādā gadījumā valstij uzņēmumam būtu jāmaksā 24 miljoni eiro. Šāda informācija izskanēja arī ziņās, taču tikai dienu vēlāk biedrība Dzīvnieku brīvība publiskoja citu ZM aprēķinu. Tas rāda, ka vēl pāris dienu iepriekš ministrija aplēsusi daudz mazāku summu – tikai 1,4 miljonus eiro.

ZM dokumentu nav publiskojusi, taču zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) biroja vadītājs Jānis Eglīts Re:Check nenoliedza, ka tāds ministrijā tiešām tapis. ZM tajā rēķinājusi, ka ūdeļu likvidēšana un būru dezinfekcija izmaksātu 275 tūkstošus eiro, savukārt kompensācijai par nogalinātajiem dzīvniekiem vajadzētu tikai 1,135 miljonus eiro jeb 20 reižu mazāk, nekā vēlāk izskanēja publiski.

Dokumentā arī redzams, kā šāds sākotnējais aprēķins tapis. Proti, pašlaik uzņēmumā ir 112 tūkstoši vaislas ūdeļu, un kompensācija par vienu būtu aptveni 10 eiro. Ministrija dokumentā norāda, ka tie ir “50% no dzīvnieka īpašnieka iesniegtajos operatīvajos datos norādītās vaislas dzīvnieka vērtības”. Tātad rēķināts, ka vienas vaislas ūdeles vērtība ir 20 eiro, un ZM norāda, ka no tā vajadzētu kompensēt pusi.

Foto: Dzīvnieku brīvības izplatītais ZM dokuments

ZM: Ūdeļu cenu redzam biržā

Tad kāpēc ZM tomēr runā par 24 miljoniem? Eglīts Re:Check vispirms skaidroja, ka jau pēc ministrijas aprēķiniem tā no uzņēmuma ar advokātu biroja starpniecību saņēmusi vēstuli ar precizētu dzīvnieku skaitu un uz tā pamata ZM pati veikusi savus aprēķinus, par pamatu ņemot vaislas ūdeļu cenas biržā. “Vaislas materiāla cenu biržā paši redzam un arī izmantojam,” pirmdien sacīja Eglīts. Tā rezultātā esot tapis jauns aprēķins, kuru Eglīts Re:Check rādīt nevēlējās, taču telefonsarunā nosauca skaitļus.

Patlaban uzņēmuma novietnēs kopumā esot 89 tūkstoši vaislas ūdeļu mātīšu un 22,4 tūkstoši vaislas tēviņu, kas radītu nākamajā rudenī ādās pārdodamās jaunās ūdeles. Vienas vaislas mātītes vērtība 220 eiro, viena tēviņa – 500 eiro. Līdz ar to kopējā summa vairāk nekā 30 miljoni. No tiem tiekot atņemta kažokādu cena (ko uzņēmums pēc dzīvnieku nogalināšanas pārdotu) un rezultātā iegūti uzņēmumam izmaksājamie 24 miljoni eiro. “Mēs jau esam gatavi iznīcināt šo SPKC norādīto perēkli, ja valdība lemj, kaut pa nullēm – nemaksājam kompensācijas vispār. Bet ir jāapzinās, ka neizmaksājot viennozīmīgi būtu tiesāšanās ar valsti, kur valsts šo kompensāciju tāpat būtu spiesta samaksāt,” uzsver Eglīts.

Asociācija: Katalogā vaislas ūdeļu cenu nav

Tātad kompensācijas apmērs tik ievērojami pieauga pēc tam, kad ministrija esot apskatījusies cenas. Līdz šim publiski izskanējis, ka vienas ūdeļādas cena ir ap 20 – 30 eiro (vai vairāk par augstākas kvalitātes ādu), savukārt vaislas jeb pavairošanai izmantojamo dzīvnieku cenas publiski pieejamā informācijā Re:Check neatrada. Tāpēc vispirms jautāja Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes loceklei Sandrai Vilciņai, cik maksā viena vaislas ūdele. “Ja mēs atveram katalogu, tādas cenas nav,” apstiprina arī Vilciņa. Konkrētā uzņēmuma vaislas ūdeļu vērtību parasti nosakot pēc izsoles – labāko ādu vērtība reiz divi. Taču cita lieta esot tirgus cena šobrīd, kad “kaušana ir beigusies, un tas nozīmē, ka nevienam lieku zvēru vairs nav”. No Vilciņas teiktā izriet, ka ministrijas minētās vērtības – attiecīgi 220 un 500 eiro par zvēru – varētu būt pašreizējā tirgus cena, ja kāds vēlētos tos nopirkt no cita audzētāja un tādējādi atņemt viņam iespēju vasarā gūt peļņu ar šo ūdeļu kucēniem. Taču vienotas cenu politikas neesot, cena veidojas, pircējam un pārdevējam vienojoties.

Re:Check par ZM minētajām ūdeļu vērtībām jautāja arī Baltic Devon Mink. Uzņēmuma pārstāve lūdza nosūtīt jautājumus rakstiski, taču atbilžu nebija.

Visbeidzot Re:Check atkārtoti lūdza Eglītam skaidrot, kādus tieši avotus ministrija izmantojusi lēšot, ka vienas ūdeles vērtība ir vairāki simti eiro. Pēc jautājuma precizēšanas ar ministrijas kolēģiem viņš atzina, ka ministrijas nosauktie skaiļi nākuši no uzņēmēja pārstāvja. Tagad tas esot solījis dažu tuvāko dienu laikā prezicēt, kā tieši vērtības aprēķinātas. “Mums atsūtīs precizēto, izvērsto versiju, kā tā summa ir radusies,” sacīja Eglīts.

Uzņēmuma gada pārskatā ūdeles daudz lētākas

Jānorāda, ka Baltic Devon Mink 2020.gada pārskatā norādīts, ka gada beigās tā dzīvnieku vērtība bijusi 2,267 miljoni eiro. Savukārt Lauksaimniecības datu centra datos redzams, ka šā gada sākumā – tātad tajā pašā ziemā – uzņēmumam bijuši 97 tūkstoši kažokzvēru jeb tikai nedaudz vairāk nekā pašlaik. Līdz ar to viena dzīvnieka vērtība šajā laikā tikai pirms gada – aptuveni 23 eiro, nevis vairāki simti, kā lēsusi ZM un uzņēmums. Asociācijas pārstāve Vilciņa, lūgta skaidrot šīs atšķirības, norāda, ka būtu jāprasa pašam uzņēmumam, kā un kāpēc tas šādi novērtējis savas ūdeles pirms gada.

Organizācija Dzīvnieku brīvība arī norāda uz līdzīgu gadījumu Spānijā. Šogad tur Covid-19 dēļ izkāva nepilnus 93 tūkstošus ūdeļu, kompensācijā audzētājiem piešķirot tikai 1,5 miljonus eiro. Vilciņa skaidro, ka tur acīmredzot vaislas ūdeles bijušas tikai neliela daļa no kopējā skaita, savukārt Baltic Devon Mink fermā pašlaik ir tikai vaislas ūdeles. Vilciņa savukārt kā piemēru min Dāniju, kur par ūdeļu iznīcināšanu kompensācijās samaksāti 2,6 miljardi eiro un vēlāk izrādījās, ka nav bijis tiesiska pamata lemt par ūdeļu izkaušanu. Tiesa, Dānijā tika likvidēti 17 miljoni ūdeļu un vairāki desmiti uzņēmumu.

Baltic Devon Mink kopš 2015.gada strādā ar zaudējumiem. Par nozares ieguldījumu ekonomikā un salīdzinoši nelielo valsts budžetā iemaksāto nodokļu apmēru Re:Check rakstījis iepriekš.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu