/nginx/o/2021/10/20/14152374t1hfccd.jpg)
Valstī ir krīze. Pasaulē ir krīze. Atkal ir kārtējais pavērsiens, kas nograuj visas cerības uz paredzamību. Diemžēl ik pa brīdim šis vīruss izmet jaunus pārsteigumus, Latvijas televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja Veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Strādā tie Covid-19 ierobežojumi, kurus cilvēki ievēro, lūgti novērtēt esošo un bijušo ierobežojumu efektivitāti, vienisprātis ir veselības ministrs Daniels Pavļuts un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Pavļuts atzina, ka augsta efektivitāte ir savlaicīgai un plašai testēšanai, kas ir kontroles līdzeklis, bet ierobežojumi pēc būtības cenšas samazināt cilvēku savstarpējo kontaktēšanos, kas ir augsti efektīva metode.
"Mums ir tāds Latvijas "know how", tāds īpašais piegājiens - veidot lielveikalus ar dažādām izejām, prasība ar sertifikātu rādīt kopā personu apliecinošu dokumentu. Kāpēc pašlaik latvieši var braukt uz Igauniju un Lietuvu uz SPA un ūdens procedūrām, ja Latvijā tas nav atļauts?" teic Linkaits.
"Imunitātes līmenis tajās valstīs, kas bija uzkrājies līdz šī gada rudenim, [...] bija daudz lielāks, un Igaunijā un Lietuvā bija lielāka vakcinācijas aptvere, kad pie mums sākās šī sliktā situācija. Taču mēs Igauniju diezgan ātri apsteidzām," uz jautājumu, kādēļ Baltijas valstīs, kurās ir dažādi ierobežojumi, ir ļoti līdzīgs nedēļā apstiprināto Covid-19 gadījumu skaits uz miljons iedzīvotājiem atbild epidemiologs Ņikita Trojanskis, vienlaikus paužot, ka
visefektīvākais aizsardzības līdzeklis pret hospitalizāciju ir imunitāte.
"Vēlams - vakcīnas nodrošināta imunitāte. Imunitātes līmenis nodrošina kaut kādu infekcijas samazināšanos sabiedrībā," teic epidemiologs.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis valdībā lemto vērtē pozitīvi un norāda, ka Latvija panāca izlīdzinājumu ar Lietuvu un Igauniju. "Arī sestdienās un svētdienās tagad varēs kaut ko nopirkt."
Rīgas Stradiņa universitātes profesore un ģimenes ārste Sandra Gintere stāstīja, ka pacienti ir dažādi, un šobrīd ir pat mizlīgas rindas uz balstvakcināciju. "Bet ir arī tādi, kuri uzskata, ka viņus tas neskars. Mazliet ir nostrādājuši arī piespiedu mehānismi.
Es katru dienu no pacientiem dzirdu atzīšanos, ka viss ir noriebies,"
atklāj ģimenes ārste Sandra Gintere. Viņa atzīst, ka ģimenes ārsti ikdienā pilda mierinātāju lomu.
"Omikrons nebaidās no iepriekš iegūtas imunitātes, tajā skaitā no tās, kas iegūta izslimojot vai vakcinējoties ar divām devām," brīdina Ņikita Zrelovs, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskais asistents.
"Izskatās, ka paiet trīs dienas kopš viens cilvēks inficēt otru. Jaunajā gadā būs pirmā inficēto "paaudze" un tā ik pēc 3 dienām. Deviņu dienu laikā mēs iegūsim četras inficētas "paaudzes", kas vairosies eksponenciāli," spriež Trojanskis. Viņš teic, ka pastāv uzskats, ka vīrusi cenšas kļūt maigāki.
"Par koronavīrusu mēs zinām, ka 60% transmisiju notiek pirms vēl cilvēkam ir kādi simptomi. Tas nozīmē, ka vīrusam nav "izdevīgi" kļūt maigākam."
Veselības ministrs sacīja, ka šobrīd Latvija gatavojas balstvakcinēt pusmiljonu cilvēku janvārī. "Tas, ko zinām par Omikronu – balstvakcinācija palīdz," pauž Pavļuts.