Pēteris Strautiņš: Rūpniecībai jāpārvar austrumu vēja pretestība
Par apstrādes rūpniecību 2021. gada novembrī

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija ļoti pelēcīgi – kāpums par 1,9% gada laikā un kritums par 0,2% pret oktobri. Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021. gadā kopumā, tā autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants.

Novembra dati būtu lieliski, ja vien nebūtu krituma kokapstrādē par 10,1%. Par to nevajadzētu uz šo nozari apvainoties, jo tā ir stabilizējusi Latvijas rūpniecību un ekonomiku kopumā sarežģītajā pandēmijas laikā, kas kociniekiem bija labvēlīgu sakritību periods. Taču nav šaubu, ka ārējo procesu ietekme uz kokapstrādi ir viens no galvenajiem riskiem rūpniecības attīstībai 2022. gadā.

Nav ne mazāko šaubu, ka kokapstrādē šogad ievērojami samazināsies apgrozījums, citiem vārdiem, tā saruks naudas izteiksmē. Uz to var skatīties filozofiski, jo pērn nozares eksports bija tuvu 3,5 miljardiem eiro, kas ir apmēram par miljardu vairāk nekā jebkad līdz šim. Cenu līmenim bija jākrīt, un tas notiek. Ja vēl novembrī nozares produktu cenas bija par 45% augstākas nekā pirms gada, tad šobrīd zāģmateriālu (galvenokārt - dēļu) ražotāju cenu inflācija varētu būt tuvu nullei, ziņo uzņēmumi. Cenas joprojām ir samērā augstas tālākas pārstrādes produktiem – namdaru izstrādājumiem un mēbelēm.

Diemžēl 2022. gadā nozarē visdrīzāk samazināsies arī reālais ražošanas apjoms, ne tikai naudas aprite. Jau novembrī ražošana bija sarukusi par desmito daļu salīdzinājumā ar 2021. gada vasaru. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās cenu šķērēs - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Ļoti nepatīkams risks ir iespējama apaļkoku un tālākai pārstrādei domāto dēļu importa apstāšanās uz austrumu robežām. Tas var notikt gan tad, ja saasinās konflikts starp Krieviju un Ukrainu, gan pat bez šāda traģiska pavērsiena.

Ne viss ir slikti, pēdējā laikā par jebko Latvijas ekonomikā ir grūti vispārināt, tas attiecas arī uz kokapstrādi. Lielisks ir kāpums mēbeļu ražošanā, kas Latvijas gadījumā būtībā ir kokapstrādes daļa. Namdaru izstrādājumu ražotāju rezultātus statistikas datos atsevišķi nevar uzzināt, bet to darbība ir daudz līdzīgāka mēbeļu ražošanai nekā pārējai kokapstrādei un jādomā, ka arī viņiem klājas labi. Tālākā nākotnē nozarei jāturpina specializēties lietkoksnes dziļākā pārstrādē, ko tā sekmīgi dara jau vairākus gadus. T.s. Zaļajam kursam būs pozitīva ietekme uz koksnes izmantošanu būvniecībā, jo enerģijas cenu pieaugums ceļ cenas koksnes konkurentiem – cementam, tēraudam, alumīnijam un stiklam, jo to ražošana ir ļoti energoietilpīga.

Tuvākajā nākotnē līdzās iespējamiem koksnes importa ierobežojumiem rūpniecībai jāpārvar vēl vairāki izaicinājumi. Iespējami ierobežojumi tirdzniecībā ar Krieviju var pamatīgi ietekmēt farmāciju, kurai šī zeme joprojām veidu ap trešdaļu noieta. Var ciest arī atsevišķi mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumi. Taču visnenovēršamākais risks varētu būt Omikrona izplatības vilnis janvārī un februārī. Šo koronavīrusa paveidu jau vairāk iepazinušo valstu dati liecina, ka draudi cilvēku dzīvībām samazinās (piemēram, DĀR mirstība šī varianta gadījumos ir 0,3% salīdzinājumā ar 2% mirstību delta paveida vilnī). Taču vienlaikus saslimušo skaits būs lielāks

nekā jebkad līdz šim, un tas var nozīmēt gan jaunus valsts noteiktus ierobežojumus, gan grūtības uzņēmumiem darba organizēšanā. Redz arī cerību stariņu – pēc Omikrona un papildu vakcinēšanās kopējā imunitāte būs tik augsta, ka turpmākie vīrusa varianti jau radīs mazāku risku. Latvijas rūpniecības nākotne ir gaiša, diemžēl šī nākotne visu laiku attālinās, taču varbūt šogad beidzot izdosies to noķert. Taču gadā kopumā apstrādes rūpniecības pieauguma temps drīzāk būs lēnāks nekā ekonomikā kopumā, attiecīgi ap 3% un 4%.

Uz augšu
Back