Iemaksāta drošības nauda 30 000 eiro apmērā deputāta Ādamsona atbrīvošanai (11)

Ņemot vērā drošības naudas iemaksu, Ādamsons šodien tiek atbrīvots no Rīgas Centrālcietuma.

Patlaban Ādamsona krimināllietas virzītājs ir prokuratūra. Patlaban nav zināms, vai prokurors pēc atbrīvošanas noteiks Ādamsonam kādus papildus drošības līdzekļus, tostarp, ierobežojumus viņa kā deputāta darbībai.

Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere aģentūrai LETA skaidroja, ka, lai saprastu, vai Ādamsons varēt atsākt pildīt parlamentārieša pienākumus, jāsagaida tiesneša lēmums par atbrīvošanu no apcietinājuma. Kamēr šāds lēmums nav, attiecīgi nav zināms, vai deputāts var atgriezties pie pienākumu pildīšanas, jo tiesnesis savā lēmumā var noteikt kādus blakusierobežojumus.

Kā piemēru viņa minēja, to, ka Ādamsonam, iespējams, drošības līdzeklis tiks aizstāts ar citu, piemēram, mājas arestu, vai noteikts tiesību ierobežojums uz konkrētu nodarbošanos.

Jau ziņots, ka Ādamsonu aizdomās par spiegošanu Valsts drošības dienests (VDD) aizturēja 2021.gada vasarā. Pēc aizturēšanas tiesa politiķim piemēroja apcietinājumu. Pērn 17.decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pagarināja drošības līdzekli-apcietinājumu Ādamsonam, taču deva iespēju samaksāt 30 000 eiro drošības naudu, lai viņš varētu izkļūt brīvībā.

Likums paredz, ka drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi.

Saeimas vairākums pērn 9.decembrī pēc Ģenerālprokuratūras lūguma atļāva sākt kriminālvajāšanu pret Ādamsonu. Prokuratūrā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka šajā pašā dienā pieņemts lēmums par Ādamsona saukšanu pie kriminālatbildības pēc trīs Krimināllikuma pantiem - spiegošanu, krāpšanu nelielā apmērā un šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas.

Deputātam tiek inkriminēta krāpšana nelielā apmērā, kas saistīta ar degvielas izdevumu atlīdzināšanu, un kopējā summa ir aptuveni 100 eiro. Tāpat atrasti vairāki desmiti patronu.

Prokuratūrā apliecināja, ka šajā lietā par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot ārvalsts izlūkdienestam tieši, kā arī citu ziņu nelikumīgu vākšanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā apsūdzēts arī kāds Krievijas pilsonis. Vasarā jau publiski izskanēja, ka šajā lietā tika aizturēts un apcietināts Krievijas pilsonis, bijušais valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks Genādijs Silonovs.

TV3 raidījums "Nekā personīga" pagājušā gada vasarā ziņoja, ka Silonovs dzimis un audzis Latvijā, mācījies Aviācijas institūtā un bijis Latvijas PSR VDK kapteinis. Viņš strādājis nodaļā, kas apkaroja organizēto noziedzību. Pēc PSRS sabrukuma un vietējā VDK likvidēšanas Silonovs esot pārcēlies uz Krieviju, bet saikni ar Latviju saglabājis, apmeklēdams šo valsti regulāri. Viņš esot ticis uzskatīts par cilvēku, kurš ar saviem kontaktiem spēj atrisināt daudzus jautājumus un Silonovs sadarbojies ar Krievijas Federālo drošības dienestu.

"Nekā personīga" pērn vasarā ziņoja, ka apcietinājums varētu būt piemērots arī bijušajam Latvijas PSR VDK Izmeklēšanas daļas nodaļas priekšniekam, VDD priekšteča - Drošības policijas darbiniekam un bijušā iekšlietu ministra Mareka Segliņa padomniekam Andrim Strautmanim un kādas pilsētas pašvaldības policijas priekšniekam.

Neminot personu vārdus, VDD aģentūrai LETA iepriekš apliecināja, ka pret divām personām ir izdalīts atsevišķs kriminālprocess, kurā izmeklēšana vēl turpinās. Izmeklēšanas interesēs VDD plašākus komentārus nesniedz.

Attiecībā uz iespējamo spiegošanu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka likumsargiem par Ādamsonu bija aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.

Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecināja, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus - dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Ādamsons parlamentā ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, Pieprasījumu komisijas un Baltijas lietu apakškomisijas loceklis. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.

Tāpat viņš darbojās vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojās deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019.gada janvāra Ādamsons ir deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.

Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.

Ādamsons pēc apcietināšanas nolēmis izstāties no partijas "Saskaņa" un šī politiskā spēka Saeimas frakcijas, taču nav nolicis Saeimas deputāta mandātu.