Policija par šo līgumu novembrī sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju jomā.

Saskaņā ar uzņēmuma revīzijā atklāto, 2016.gadā noslēgts līgums, ar kuru biedrībai “Mednieku biedrībai “Rīgas meži”” uz 30 gadiem medību tiesībām iznomāti 17 588 hektāri meža (105 zemesgabali), paredzot nomas maksu 20 centi par hektāru, bet neparedzot iespēju maksu pārskatīt. Savukārt citos līgumos pārsvarā šī nomas maksa bijusi vismaz trīsreiz augstāka – 71 cents par hektāru.

“Mednieku biedrība “Rīgas meži”” dibināta 2014.gadā, un starp tās dibinātājiem ir arī “Rīgas mežu” nu jau bijušais valdes loceklis Juris Buškevics, kurš uzņēmuma valdē bija no 2012. līdz 2021. gadam.

Bijušais “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš, kurš šai amatā bija no 2008.gada sākuma līdz 2021.gada martam, tagad saka, ka viņam tas esot bijis pārsteigums, ka Briežu dārza 100 hektāri arī bijuši šajā līgumā. “Domāju, ka toreiz visas tās platības, kas nebija iznomātas citiem medību kolektīviem, visas - nešķirojot, ierakstīja “Rīgas mežu” medību kolektīvam, ka tās ir viņu platības. Neviens nepievērsa tam kadastram visticamāk uzmanību, ka tas ir saistībā ar briežu dārzu. Jo nekad nevienam nav bijusi ideja iznomāt briežu dārzu kā medību platību. Tur es varu likt… Dievs mans liecinieks, bet pārējie var domāt, ko grib,” saka Tauriņš.

Tagadējai uzņēmuma vadībai jālemj, ko iesākt ar šo briežu dārzu. Tā ierīkošana un uzturēšana līdz šim izmaksājusi teju miljonu eiro, bet nav īsti skaidrs, kāpēc uzņēmums uztur šo dārzu, jo tā attīstības vīzijas, plāna un attiecīgas rīcības nav bijis jau padsmit gadu.

"Rīgas mežu" briežu dārzu izveidoja divtūkstošo gadu sākumā. Ierīkoja teritoriju ar ceļiem, žogiem un dīķi, iegādājās pārdesmit staltbriežu. Solīja strādāt pie labāko īpatņu pavairošanas un izlaišanas Rīgas mežos, paralēli attīstot tūrismu, fotomedības un pat medības. Briežu dārzā nekas no solītā faktiski nav īstenojies. Savulaik, divus gadus pēc nonākšanas “Rīgas mežu" vadībā Aivars Tauriņš laikrakstam “Diena” sūrojās, ka īsti nezina, ko iesākt ar šo Gundara Bojāra atstāto mantojumu. Tagad viņš saka to pašu. “To jums vajag pajautāt Gundaram Bojāram, jo es to saņēmu mantojumā, es arī nezināju, nesaprotu līdz šai dienai, priekš kam tas briežu dārzs “Rīgas mežiem” bija vajadzīgs,” saka Tauriņš.

Teritorijas izveide izmaksājusi ap 340 tūkstošiem eiro. Briežu dārza uzturēšanai ik gadu aiziet ap 40-45 tūkstošiem eiro. Tas nozīmē, ka šo gadu laikā dārzā iztērēts jau teju miljons.

“Briežu dārza veidošana nav nekas slikts. Bet es domāju, ka šo gadu laikā, no 2005. vai 2006. gada, kad viņi sāka, vajadzēja būt kaut kādam darbības plānam. Tomēr pagājis pietiekami ilgs laiks, lai tur būtu kaut kas izveidots tāds, kas saimnieciski atmaksājas. Nevis nes peļņu, vismaz lai var sevi uzturēt un nest sabiedrībai kaut kādu pienesumu, labumu,” atzīst “Bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas” valdes loceklis Dainis Paeglītis.

“Rīgas mežu” briežu dārzā esošos ieraudzīti ir grūti – tie ir bailīgi un pie cilvēka nenāk. Gada nogalē “Rīgas meži” aicināja asociāciju palīdzēt briežus novērtēt, saskaitīt un dot padomu, ko ar šo “mantojumu” iesākt.

“Jā, mēs uzrakstījām, kā viņi var izmantot, kā, ieliekot nedaudz līdzekļu, var pārvērst par tūrisma objektu un arī mācību objektu. Tur nav lieli kapitālieguldījumi un var arī iegūt no apmeklētājiem līdzekļus šī dārza uzturēšanai,” saka Paeglītis.

Eksperti no uzņēmuma nebija saņēmuši ar dārzu saistītu biznesa plānu, jo līdz šim tāda nemaz nav bijis. Viss ganāmpulks novērtēts uz nepilniem astoņiem tūkstošiem eiro, saskaitīts, ka tajā ir 42 dzīvnieki. Sniegti padomi arī dzīvnieku barošanai, kas līdz šim notikusi visai izšķērdīgi, savukārt minerālvielas nav dotas.

“Rīgas mežu” pārstāve Ieva Bērziņa saka: “Neprasiet no mums scenāriju uzreiz, tūlīt un tagad, jo mēs tik tiešām esam tikai pagājušā gada nogalē sapratuši reālo situāciju, kāda ir šai šajā teritorijā. Un, tikai izejot no tās, mēs varam saprast un, konsultējoties ar speciālistiem, izlemt, ko tad ar šo vietu darīt.”

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis (PP) pieļauj, ka “daudz vērtīgāks ieguldījums būtu uzlabot vides izglītības saturu, stāstīt par mežu, par mežu apsaimniekošanu, kā to darīt, ilgtspējīgi sabalansējot dabas un saimnieciskās intereses. Es domāju, ka brieži šajā stāstā nav nepieciešami.”

Taču, pretēji prasībām, pārvešana nav saskaņota ar Valsts mežu dienestu un staltbrieži nav tikuši marķēti, kā tiek prasīts visos gadījumos, kad dzīvnieki tiek izvesti ārpus nožogojuma.

Valsts mežu dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis: “Mēs atļaujas ļoti reti izsniedzam šādām darbībām. Mums jāpārliecinās par šo dzīvnieku izcelsmi un kādu ietekmi viņi atstās uz savvaļas populācijām. Un nav jāizlaiž, iespējams, ja viņi neko neuzlabo. Un otrs ir tas, ka mēs daudz kur samazinām dzīvnieku skaitu, un tad ir muļķīgi, ja ar vienu roku samazinām, ar otru laižam klāt.”

Par pārvešanu līgums slēgts ar firmu “Ērgļu ligzda”. Tā nodarbojas ar briežu audzēšanu, un tai ir iznomātas arī teritorijas Tīreļu iecirknī, blakus briežu izlaišanas vietai. Ar “Ērgļu ligzdu” sazināties neizdevās – tās kontakti publiski nav norādīti.

“Parasti mēs izdodam atļaujas un tad lūdzam īpašnieku tajā brīdī, kad viņš taisās to darīt, tad informē dienestu un mēs, ja varam, tad piedalāmies. Parasti jau mēs tur piedalāmies, vismaz novērojam, kas notiek - vai neizlaiž vairāk vai mazāk,” saka Lūsis. Šoreiz tas nav noticis. Par nesaskaņoto briežu pārvietošanu, visticamāk, Valsts meža dienests varētu sākt administratīvo lietvedību

Meža dienesta pārstāvis pat šaubās, vai šāda briežu pārvešana un izlaišana savvaļā vispār ir notikusi, jo, pat ja nav bijušas atļaujas, tā būtu nonākusi dienesta redzeslokā.

Uz jautājumu, vai kāds no “Rīgas mežiem” bija klāt briežu palaišanā, Daugavas mežniecības mežzinis sākumā atbildēja – nē, bet pēc tam precizēja – pats nav bijis, bet par citiem nezina. Bijušais “Rīgas mežu” valdes loceklis Buškevics, kura atbildības lokā ietilpa arī briežu dārzs, ar “de facto” runāt atteicās: “Tā ir bijusī darbavieta. Tas ir jau vesels gads, citi saimnieki tur saimnieko, zvaniet un prasiet viņiem.”

Tauriņš stāsta, ka viena no idejām bijusi sasaistīt dārzu ar tajā nesen uzbūvēto Zaļo klasi – dārgi izmaksājušu ēku kompleksu, paredzētu skolēnu izglītošanai par mežu. Kas gan pēc savas uzbūves un iekārtojuma drīzāk atgādināja māju mednieku vajadzībām.