Arodbiedrības lūdz apturēt Valsts meža dienesta reformas

Ilustratīvs attēls. FOTO: Edijs Pālens/LETA

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Meža nozares arodbiedrība (LMNA) aicina Zemkopības ministriju (ZM) apturēt Valsts Meža dienesta (VMD) vadības sāktās strukturālās reformas, kā arī uzsākt sociālo dialogu ar arodbiedrību par reformu ietekmi uz VMD nodarbinātajiem, informēja LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Birkenfelde.

Arodbiedrības norāda, ka sociālā dialoga mērķis ir tuvināt VMD darbinieku, arodbiedrības puses viedokli ar ZM un VMD nostāju, ievērojot sociālā dialoga normas un labo praksi, kā arī LMNA un VMD spēkā esošo ģenerālvienošanos. Lai panāktu savstarpēji pieņemamu rezultātu, LBAS ir gatava sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdi.

Vienlaikus Birkenfelde norādīja, ka LBAS saņēma arī 389 VMD darbinieku parakstītu atklāto vēstuli par VMD ģenerāldirektores Ainas Stašānes ierosinātajām dienesta strukturālajām reformām, kas arodbiedrībai kopumā rada bažas.

Arodbiedrībai ir būtiski, lai reformu ieviešanas rezultātā tiktu ievērotas darbinieku intereses. LBAS ieskatā patlaban reformu ieviešanas gaitā nenotiek normāls sociālais dialogs starp VMD vadību un arodbiedrību.

"VMD vadība līdz šim nav ņēmusi vērā LMNA aicinājumu ievērot ģenerālvienošanās noteiktās savstarpējās saistības, lai sasniegtu kopīgi noteiktos mērķus," norāda Birkenfelde.

Arodbiedrības sagaida no zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) un VMD vadības atbildi uz vēstuli par tikšanos un sociālā dialoga uzsākšanu un nepieciešamības gadījumā LBAS un LMNA par šo jautājumu rosinās sasaukt NTSP sēdi.

Kā ziņots, Stašāne iepriekš informēja, ka plānota dienesta pārstrukturizācija, cita starpā vairs nebūs nošķīruma starp reģionālajām un centrālo struktūrvienību. Plānotās izmaiņas paredz, ka tie cilvēki, kas pašlaik strādā reģionālajās virsmežniecībās, turpinās darbu kādā no jaunajām pārvaldēm, kas atradīsies visā Latvijā. Pārstrukturizācijas plāns varētu būt gatavs šā gada otrajā ceturksnī.

Pēc viņas teiktā, visas izmaiņas, kas saistītas ar VMD turpmāko attīstību notiek sasaistē ar dienesta darbības stratēģiju 2021.-2027.gadam, kurā noteikti VMD mērķi un prioritātes. Atsevišķas un detalizētas nianses stratēģijā nav iezīmētas, tādējādi pašlaik dienests var informēt tikai par aptuvenajām izmaiņām.

Vaicāta par darbaspēku, Stašāne žurnālistiem pauda, ka nav plānots samazināt darbinieku skaitu, un tas paliks pašreizējo 640 nodarbināto robežās. Turklāt darbiniekiem būšot iespēja pārkvalificēties, kā arī strādāt savā interešu sfērā.

Savukārt VMD darbinieki pauduši viedokli, ka pārmaiņas ir sasteigtas un nav ekonomiski pamatotas. Dienesta darbinieki vēstulē, kas janvāra sākumā nosūtīta Valsts kancelejas direktoram Jānim Citkovskim, Saeimas frakcijām, Latvijas Pašvaldību savienībai, LBAS un LMNA, aicināja nepieņemt sasteigtus un nepārdomātus grozījumus VMD likumā un citos dienesta darbību reglamentējošajos normatīvos.

Darbinieki vadībai pārmet vienpusēju un vāju komunikācijas stilu un izvairīšanos no atbildības. Tāpat neizpratni strādājošajos raisa ģenerāldirektores Stašānes amatā iecelšanas process un vēlāk koriģētās amata prasības.

VMD darbinieku vēstulē uzsvērts, ka pašlaik dienesta strukturālās pārmaiņas ir nepamatotas, jo to ietvarā paredzēts samazināt darbinieku skaitu, likvidēt desmit reģionālās struktūrvienības, kā arī VMD vadības funkciju koncentrēt Rīgā.

Pēc darbinieku aplēsēm, šādas izmaiņas būtiski ietekmēs ne tikai reģionālo attīstību, bet arī pakļaus Latvijas mežus lielākam ugunsgrēku riskam ugunsnedrošajā periodā. Turklāt plānotās izmaiņas tiek virzītas bez neatkarīgu ekspertu un ekonomiskā izvērtējuma, balstot tās darbinieku aptaujās, kā arī klientu un sadarbības partneru viedokļos.

Tikmēr Gerhards skaidroja, ka valsts iestāžu viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir sniegt kvalitatīvus un ērti pieejamus pakalpojumus klientiem, un pašreizējās VMD vadības iniciētās pārmaiņas esot tieši vērstas uz dienesta sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, kā arī iekšējo procesu pilnveidošanu, korupcijas risku būtisku samazināšanu un darbības efektivitātes palielināšanu kopumā.

Vaicāts par VMD darbinieku paustajiem iebildumiem pret dienesta pārstrukturizāciju, ministrs pauda, ka ir saprotamas darbinieku bažas par VMD turpmāko attīstību, cita starpā arī tādēļ, ka ilgstoši nav veiktas izmaiņas dienesta darbā. "Tāpēc VMD vadībai ir jāskaidro šo pārmaiņu mērķi un sagaidāmie ieguvumi," norādīja Gerhards.

Uz augšu
Back