Pk, 19.08.2022.

Saeimas vēlēšanas: Eksperti prognozē, kādu priekšvēlēšanu kampaņu taktiku izvēlēsies politiskās partijas

TVNET/LETA
Saeimas vēlēšanas: Eksperti prognozē, kādu priekšvēlēšanu kampaņu taktiku izvēlēsies politiskās partijas
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 21
Saeimas ēka Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā.
Saeimas ēka Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā. Foto: Edijs Pālens/LETA

14. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas laikā koalīcijas partijas centīsies "kampaņot" tā, lai pēc tam varētu sadarboties un "apsēsties pie viena galda", prognozē eksperti.

Politiskās partijas "kampaņo" visu laiku, tomēr īpaši augsta aktivitāte vērojama tieši priekšvēlēšanu periodā. Vērtējot to, vai šajās parlamenta vēlēšanās var sagaidīt mierīgas, uz sadarbību vērstas priekšvēlēšanu kampaņas vai tieši pretēji - asu kritiku un oponentu nomelnošanu -, Latvijas Universitātes (LU) profesors, politologs Juris Rozenvalds norādīja, ka partiju iespējamo "kampaņošanu" varētu iedalīt trīs daļās.

Pēc viņa domām, ļoti aktīvi mēģinājumi kritizēt valdošās koalīcijas partijas nāks no jaunajām partijām - "Likums un kārtība" (LuK) un "Latvija pirmajā vietā" (LPV), kuras vada attiecīgi parlamentārietis Aldis Gobzems un kādreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

Politologs uzskata, ka šīs partijas visādos veidos "ne bez pamata" centīsies kritizēt koalīciju un viņu kampaņās "apsūdzības sitīs augstu vilni". To apliecina līdz šim pieredzētais, teica Rozenvalds, atzīmējot, ka Gobzems acīmredzami ir izvēlējies provokācijas taktiku. No šiem politiķiem sagaidīt mierīgu un līdzsvarotu diskusiju, viņaprāt, būtu naivi.

Tikmēr, komentējot Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska dibinātās partijas "Republika" iespējamo "kampaņošanas" stilu, Rozenvalds teica, ka tas būs atšķirīgs no Gobzema un Šlesera vadītajām partijām. Savukārt no pašreizējās opozīcijas, kurā ietilpst "Saskaņa", Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī "Par cilvēcīgu Latviju" (PCL), varētu būt sagaidāma stipri mierīgāka kritika pret koalīciju. Viņš uzskata, ka ZZS varētu nebūt zaudējusi cerības iekļūt valdībā, tāpēc kritika noteikti būtu gaidāma, tomēr nepārkāpjot zināmas robežas.

Tikmēr starp koalīcijas spēkiem - "Jauno vienotību" (JV), Jauno konservatīvo partiju (JKP), "Attīstībai/Par!" (AP) un Nacionālo apvienību (NA) -, visticamāk, nav gaidāma atklāta vēršanās vienam pret otru. Politologs piebilda, ka noteikti partijas centīsies izmantot savas atšķirības un parādīt, ko dara konkrētais spēks, kā tas jau parādījies JKP retorikā, tomēr tas būšot neuzkrītoši.

Arī sabiedrisko attiecību speciālists, politologs Filips Rajevskis uzskata, ka kampaņas būs vērtējamas trīs līmeņos - starp partijām, kuras ar pārliecību var runāt par iekļūšanu nākamajā parlamentā, partijām, kuras turas ap 5% barjeru, un tiem spēkiem, kuru atbalsts turas 2,5-3,5% robežās. Viņaprāt, tie politiskie spēki, kuri ar pārliecību var runāt par iekļūšanu 14.Saeimā, centīsies veidot kampaņas tā, lai pēc tam nebūtu problēmu apsēsties pie viena galda. "Pieredzējušās partijas saprot, ka asa kampaņa apgrūtina koalīcijas veidošanas procesu," teica Rajevskis, piebilstot, ka no JV un ZZS negaida agresīvas kampaņas, lai gan "dzirksteles leks".

Arī no NA neesot sagaidāma "viņiem neraksturīga agresivitāte", ņemot vērā, ka šī nav viņiem ne pirmā, ne otrā kampaņa. Politologs prognozē, ka NA uzvedīsies tā kā parasti priekšvēlēšanu laikā.

Tikmēr partijas, kuras ir ap 5% barjeru, mēģinās uzvesties "korekti" pret lielajām partijām, bet "dzirksteles" varētu būt attiecībā pret tiem konkurentiem, kuri arī cīnīsies par 5% barjeras pārvarēšanu un neizlēmušo vēlētāju, domā eksperts. Viņaprāt, labs piemērs bija 13.Saeimas vēlēšanas, kad parlamentārieša Artusa Kaimiņa līdzdibinātā partija "KPV LV", kas vēlāk pārtapa par PCL un kuru viņš pameta, cīnījās ar JKP par vēlētājiem. Kad vieniem reitings auga, otriem tas krita. Rezultātā viņi vienlīdzīgi sadalīja "populistisko vēlētāju", pauda eksperts.

Vienlaikus Rajevskis iezīmēja, ka būs partijas ar reitingiem ap 2,5-3,5%, kurām būs jāizdara kaut kas skaļš vai provokatīvs, lai mediji tās pamanītu, par tām runātu un tās varētu pacīnīties par iekļūšanu parlamentā. No šiem politiskajiem spēkiem esot sagaidāms viss - agresija, "melnais PR" un "dubļu liešana". "Viņi pieies pēc principa "uzvarētājus netiesā"," sacīja Rajevskis, piebilstot, ka viņu uzvara ir pārkāpt 5% barjeru un iegūt valsts finansējumu nākamajiem četriem gadiem, un viņi nesatrauksies par neiekļūšanu koalīcijā.

Līdzīgi domā pētījumu aģentūras SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš, proti, koalīcijas partijas necenšas pārāk daudz cīnīties viena ar otru, jo saprot, ka tam apakšā ir valdības stabilitāte. Viņaprāt, koalīcija līdz šim lielākoties ir "turējusies rāmjos", savukārt vecā jeb klasiskā opozīcija mēģinājusi koalīciju kritizēt un pievērst sev uzmanību, bet jaunās partijas savā uzvedībā ir daudz niknākas, agresīvākas, un to priekšvēlēšanu kampaņas nebūtu vērtējamas kā uz sadarbību vērstas. "Partijas ir dažādas, pozīcijas ir dažādas un arī izpausmes ir bijušas atšķirīgas. Tā tas arī apmēram saglabāsies līdz vēlēšanām," prognozēja Kaktiņš, piebilstot, ka to vēl varēs ietekmēt partiju reitingi.

Komentējot pašreizējos reitingus, Kaktiņš norādīja, ka nevarētu teikt, ka jaunajām partijām būtu izdevies iegūt vērā ņemamus panākumus. Lielākā daļa respondentu gan esot neapmierināta un gribētu redzēt kaut ko jaunu pie varas, tomēr jaunajām partijām nav izdevies pārliecināt pietiekami daudz vēlētāju par to, ka viņi būtu jēgpilnāka izvēle par pašreizējo opozīciju un pie varas esošajiem.

Tomēr, ja jaunajām partijām reitingi kāps, tad tas varētu mainīt pašreizējās opozīcijas partiju "kampaņošanas" stilu un manieri, uzskata SKDS vadītājs. Šī brīža opozīcija kaut kādā brīdī varētu sākt vērsties pret jaunajām partijām, un tas radīšot lielāku nervozitāti pie varas esošajiem. Vienlaikus Kaktiņš teica, ka koalīcija, skatoties uz reitingiem, varētu justies salīdzinoši drošāk, lai gan varbūt JKP nejūtas pārāk labi. Sociologs paredz, ka JKP savā "kampaņošanas" stilā kļūs agresīva, taču citi politiskie spēki gan jūtoties diezgan labi, tāpēc viņiem nav iemesla "apkarot vienam otru".

Savukārt LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Jānis Ikstens, komentējot gaidāmās priekšvēlēšanu kampaņas, bija atturīgāks, sakot, ka to, ko politiķi būs sarūpējuši un gatavi izmantot, zina tikai viņi paši. Vienīgi netiešas norādes nesen esot izskanējušas no "Latvijas attīstībai" (LA) pārstāvja Edgara Jaunupa, ka priekšvēlēšanu laikā partijai LA draugu nebūs.

Ikstens uzsvēra, ka tas nenozīmē "melnas" kampaņas, tomēr esot skaidrs, ka LA ir noskaņota cīnīties ar JV, kas ir tās tuvākā konkurente "labajā pusē", un partiju "Progresīvajiem", kas ir politiskā spēka tuvākā konkurente "kreisajā pusē".

Eksperts arī no Gobzema sagaida kareivīgu rīcību, ja viņam izdosies tikt pie kādiem kampaņā izmantojamiem materiāliem, lai "atmaskotu" savus politiskos konkurentus. Ikstens nav dzirdējis, ka citi politiskie spēki būtu tik kareivīgi noskaņoti. Vienlaikus politologs ir drošs, ka partijas "draudzīgi centīsies tikt vaļā" no atbildības par Covid-19 krīzes vadību. Tur paredzams, ka visvairāk cietīšot AP, un, iespējams, Jaunups to jau paredzēja, teikdams runu LA kongresā, pauda Ikstens.

14. Saeimas vēlēšanas gaidāmas 1.oktobrī.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu