Kā Ķekavā un Ogrē izdevies saglabāt zemāko siltumenerģijas tarifu valstī (19)

Evija Hauka
, Nacionālo ziņu nodaļas žurnāliste
CopyLinkedIn Draugiem X
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Shutterstock

Kamēr vairumā pašvaldību rēķini par siltumu sasnieguši kosmiskus apmērus, divos Latvijas novados var sildīties bez bažām - Ķekavā un Ogrē cena par siltumenerģiju nav pieaugusi. Viszemākais siltumenerģijas tarifs ir Ķekavā - 39,4 eiro MWh, salīdzinoši augstākais Jelgavas novada Ānes ciemā - 101,93 eiro MWh. Kā divās nosauktajās pašvaldībās izdevies saglabāt zemākos siltumenerģijas tarifus?

Kamēr vairumā pašvaldību cena par siltumenerģiju ir dubultojusies un pat trīskāršojusies, draudot ar sociālu katastrofu, Ķekavas un Ogres novadā pasaules enerģētiskās krīzes ietekmi pagaidām nemana, lai gan abās pašvaldībās siltumenerģijas ražošanai daļēji izmanto dabasgāzi, kuras straujais cenas pieaugums būtiski sadārdzinājis siltumenerģijas izmaksas citās pašvaldībās. Kā no Rīgas netālajiem novadiem izdevies saglabāt tarifu tikpat kā nemainīgu?

143 eiro. Tāds ir janvārī saņemtais rēķins par divistabu dzīvokli Ogrē. Rēķinā iekļauta maksa par siltumu, ūdeni, apsaimniekošanu, atkritumiem utt.

Apkure divistabu dzīvoklī 53 kvadrātmetru platībā izmaksājusi vien 50 eiro.

Turpat Ogrē rēķins par vienistabas dzīvokli 35 kvadrātmetru platībā ir 114 eiro, no kuriem maksa par apkuri ir 33 eiro.

Tie ogrēnieši, kuriem siltumenerģiju piegādā SIA “Ogres Namsaimnieks”, šajā apkures sezonā strauju cenu kāpumu neizjūt. Iemesli tam ir vairāki, bet būtiskākais - Ogrē siltumenerģija lielākoties, ap 70%, tiek saražota biomasas katlumājā, kurā kā kurināmais tiek izmantota šķelda (sasmalcināta koksne). Salīdzinājumā ar dabasgāzi šķeldas cenas nav izteikti svārstīgas, un, ja piedzīvo pieaugumu, tad mērenu.

Tas nozīmē, ka pašvaldības ieguldījums infrastrukturā, lai maksimāli samazinātu atkarību no importētās dabasgāzes, ir atmaksājies.

2015.gadā Ogrē pamestā rūpniecības teritorijā ātrā tempā uzcēla katlumāju, kurā siltumenerģiju ražo, izmantojot vietējo resursu - šķeldu. Projektu realizēja Ogres novada pašvaldības uzņēmums SIA "MS siltums", izmantojot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus un Nordea bankas finansējumu. Izmaksas bija 5,9 miljoni eiro, bet plānotais patērētāju ietaupījums salīdzinājumā ar iepriekšējiem rēķiniem par apkuri - 1 miljons eiro gadā.

Šobrīd Ogrē atlikušo siltumenerģiju ražo dabasgāzes katlumājās, bet pavisam nelielu daļu – koģenerācijas iekārtās. Otrs iemesls, kāpēc Ogrē cenas par siltumu nav kāpušas, ir SIA “Ogres Namsaimnieks” 2020. gadā noslēgtais dabasgāzes piegādes līgums ar fiksētu cenu. Tas gan ir spēkā līdz 2022. gada maija beigām.

Skaidrs, ka ilgtermiņā arī ogrēniešiem būs jārēķinās ar siltumenerģijas tarifa izmaiņām, ņemot vērā, ka energoresursu cenas ceļas visā pasaulē - tostarp elektrībai, ko izmanto siltuma ražošanā, tomēr rēķinu lēciens nebūs tik krass kā citviet.

Vēl lētāk siltumenerģiju tirgo SIA “Ķekavas nami” – 39,64 EUR/MWh. Iemesls - autonomas, mazas un automatizētas katlumājas, kas katru gadu tiek modernizētas, un pirms diviem gadiem noslēgtais dabasgāzes piegādes līgums par fiksētu cenu.

22 autonomas gāzes apkures katlu mājas Ķekavā, Valdlaučos, Rāmavā un Katlakalnā būvētas vēl 1998.gadā. Tās ir mazas automatizētas bezpersonāla katlu mājas, kas nodrošina siltumenerģiju ēku apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.

Turklāt katru gadu viena vai divas katlu mājas tiek renovētas. Vēl viens efektīvs veids, kā izvairīties no cenu kāpuma par siltumu, ir energoefektivitātes paaugstināšana, katru gadu renovējot vismaz vienu dzīvojamo māju.

Komentāri (19)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu