Barikādēm ir īpaša nozīme latviešu nācijas un valstiskuma vēsturē, kurās manifestējās mūsu iekšējā brīvība un ilgi aizturētā patiesības balss, turklāt uzdrīkstēšanās apvienoja cilvēkus solidārā spēkā, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Barikādēs manifestējās mūsu iekšējā brīvība un ilgi aizturētā patiesības balss, uzsver Levits (31)
Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, barikāžu aizstāvju atceres dienā Levits nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa un piemiņas akmeņiem Bastejkalnā.
Viņš uzsvēra, ka ceturtdien, 20. janvārī, atceramies 1991.gada janvāra barikādes Rīgā un pieminam to laikā nogalinātos.
Prezidents norādīja, ka tolaik valdīja pārliecība, ka latviešu tautas pastāvēšanu ilgtermiņā spēj nodrošināt tikai un vienīgi Latvijas valsts. Iedzīvotāju mērķis bija valsts atgūšana un tas deva drosmi šaubu un baiļu pārvarēšanai.
"Ar barikādēm mēs savu valstsgribu apliecinājām visai pasaulei,
bet, pirmkārt, paši sev. Iekurs barikāžu ugunskuriem bija vairāku paaudžu traģiskā pieredze totalitārismā, arī skaidra apziņa - ja gribam savu valsti, tad jābūt gataviem to aizstāvēt. Šī motivācija vadīja mūsu priekšgājējus. Tā vienoja barikāžu dalībniekus. Šodien mūs sargā Latvijas armija un Zemessardze, mūsu līdzdalība NATO," pauda prezidents.
Viņš akcentēja, ka mums ir jāsargā savas valsts demokrātiskās un nacionālās vērtības ik dienu, arī pārejošu grūtību un nenoteiktības apstākļos. Tāpat ir jāceļ jaunas garīgas vertikāles tās attīstībai. Prezidents aicināja saglabāt stiprus savas valsts pamatus un ideālus, jo to dēļ pirms 31 gada uz Rīgu devās cilvēki no visas Latvijas un Vecrīgā dega barikāžu ugunskuri.
Jau vēstīts, ka Latvijas Tautas frontes organizētās barikādes, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem novadiem, bija unikāls nevardarbīgas pretošanās paraugs.
Barikādes Rīgā sāka celt 1991.gada 13.janvāra vakarā. To mērķis bija aizsargāt Augstākās Padomes ēku, televīziju, Daugavas tiltus un citus stratēģiski svarīgus objektus.
16.janvārī sāka aktivizēties OMON vienība, tomēr asiņainākie notikumi risinājās 20.janvārī, kad OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku. Līdztekus apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta gāja bojā Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks.
Vairāku barikāžu laikā mirušo atdusas vietas patlaban atrodas Rīgas Otrajos Meža kapos, kur ir apglabāti Andris Slapiņš, Edijs Riekstiņš, Sergejs Konoņenko, Juris Podnieks un Gvido Zvaigzne.
Kopš 1997.gada 20.janvāris ir noteikts par barikāžu aizstāvju atceres dienu.