Ņikiforenko lieta izsauc plašas diskusijas arī Saeimas komisijā

Saeimas deputāte Anda Čakša FOTO: Zane Bitere/LETA

"Nulles tolerances" princips gadījumos, kad ārstniecības procesā laikā mediķa ļaunprātīgas rīcības rezultātā tiek pārkāptas pacientu tiesības, šobrīd dzīvē nestrādā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, diskutējot par ārstniecības personu darbības pārkāpumiem, pauda komisijas deputāte un bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV).

Čakša šādi komentēja Latvijas Ārstu biedrības valdes locekļa Viestura Bokas sēdē sacīto, ka organizācija pieņem ""nulles toleranci" pret jebkuru pārkāpumu", un pausto apņemšanos rūpīgi izvērtēt esošos Ētikas kodeksus un Aroda tiesas nolikumu. Deputāte arī norādīja, - "ja tiešām būtu "nulles tolerance" pret šādām situācijām, mēs droši vien nebūtu tik tālu aizgājuši".

Diskusijas pamats bija Latvijas Radio sadarbībā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica" decembra sākumā ziņotais par vairākām sievietēm, kuras pārmet, ka imunologs Jevgēnijs Ņikiforenko veicis savai specialitātei neatbilstošas, vairāk ginekoloģiskas manipulācijas, kuras pacientes vērtēja kā seksuālu izmantošanu.

Sabiedrībā plašu rezonansi raisījušais imunologa gadījums arī Saeimas sēdē izsauca plašas diskusijas. Kopumā komisijas deputāti pauda nostāju, ka pret ārstniecības personu ļaunprātīgu rīcību ārstniecības procesā ir jābūt "nulles tolerancei". Vienlaikus komisija plāno pie diskusijas par ārstniecības personu darbības pārkāpumiem savā darba kārtībā atgriezties pēc aptuveni diviem mēnešiem, kad būs iespējams pārspriest jau konkrētākas nepieciešamās likumdošanas izmaiņas.

Saistībā ar šo Čakša izteicās, ka Latvijas sabiedrībā ir īpaši izteikti upurus padarīt par vainīgajiem. "Arī šodien klausoties, es administratīvi zinu, ka Ārstu biedrība nepārstāv tikai ārstu intereses, bet

diemžēl tā "nulle tolerance" šobrīd dzīvē nestrādā" sacīja deputāte, aicinot organizāciju uz "lielāku aktivitāti".

Arī komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) sēdē sliecās atbalstīt šādu nostāju, norādot uz faktu, ka imunologa lietā mediķis bija jau vienreiz atlaists, bet tik un tā varēja turpināt darbu citā ārstniecības iestādē. Deputāts arī uzsvēra, ka ir būtiski, lai pacients ārsta kabinetā justos droši, turklāt par ļaunprātīgu rīcību ir jāsaņem taisnīgs sods.

Deputāti sēdē pārsprieda arī darba devēja atbildību, nodarbinot personas, kurām ir apturēts ārstniecības personas sertifikāts, un rosināja radīt sistēmu, kas darba devējus informētu par gadījumiem, kad tiek mainītas personas tiesības strādāt vai ieņemt noteiktu amatu.

Deputātiem pārrunājot pacientu tiesību pārstāvēšanu un drošības stiprināšanu, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs akcentēja, ka pašlaik Latvijā trūkst skaidra pacientu atbalsta sistēmas, kurā pacienti varētu vērsties ar jautājumiem vai ziņot par iespējamiem pārkāpumiem.

Sēdes dalībnieki pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar iespēju reaģēt gadījumos, kad ārstniecības personas izplata viltus informāciju, tostarp akcentēja nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos.

Kā vēstīts, Latvijas Radio sadarbībā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica" ziņoja, ka imunologa lietā pēc saņemtiem vairāku sieviešu iesniegumiem Valsts policija 2009.gadā sāka kriminālprocesu, kas pēc četriem gadiem tika izbeigts un lieta līdz tiesai nenonāca. Sievietes pārsūdzēja vienreiz, bet prokuratūra to atstāja spēkā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) ir rosinājis pārbaudi par VI darbībām, maldinot žurnālisti par izmeklēšanas materiālu pieejamību, kuros vērtēts imunologa darbs, kuru vairākas viņa pacientes novērtējušas kā iespējamu seksuālu izmantošanu, un vēlāk šos materiālus iznīcinot, - šādu apņemšanos ministrs paudis sociālajos tīklos.

Latvijas Radio vēstīja, ka Veselības inspekcija žurnālistiskās izmeklēšanas laikā maldinājusi žurnālisti par to, ka inspekcijas rīcībā vairs neesot pieejami izmeklēšanas materiāli par imunologa iespējamajiem pārkāpumiem.

Žurnāliste dokumentus pēdējo reizi lūgusi 2021.gada augusta nogalē, taču inspekcijā apgalvots, ka visi dokumenti par laiku, kad notikusi pārbaude, jau esot "nodoti arhīvā vai uz iznīcināšanu", lai arī dokumenti šajā laikā nebija nedz nosūtīti arhīvam, nedz arī iznīcināti. Vēlāk atklājies, ka Veselības inspekcija arhīva atļauju dokumentu iznīcināšanai prasījusi gandrīz divus mēnešus pēc žurnālistes intereses. Pārbaudes lieta tikusi iznīcināta pērn rudenī, neilgi pirms publikācijas par mediķi publiskošanas.

Uz augšu
Back