Paralēli tam, ka varam paļauties uz NATO līguma 5.pantu, reizē līdzīgi kā Somijai arī Latvijai ir jāattīsta savi bruņotie spēki un jābūt gatavai jebkuriem pārsteigumiem, tā Saeimas ikgadējās ārlietu debatēs norādīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Tas nozīmē arī kopīgu valsts, sabiedrības gatavību aizsardzības jomā, atzīmēja politiķis.
Pabriks norādīja, ka ir rosinājis kolēģiem valdībā, Ministru prezidentam Kariņam un Valsts prezidenta Egila Levita birojam, ka tuvākajos gados nepieciešams palielināt aizsardzības budžetu. Līdzīgu soli ir spērusi Igaunija un to plāno darīt arī Lietuva, atzīmēja politiķis.
Aizsardzības ministra redzējumā tuvākajos trīs gados ir jāpanāk, ka aizsardzības budžets sasniedz 2,5% no IKP,
un Pabriks šī mērķa sasniegšanā aicināja atbalstu sniegt arī Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un Valsts prezidentam Levitam.
Politiķis uzsvēra, ka tad, kad izaicinājumi būs pie Latvijas robežas, būs jau par vēlu palielināt aizsardzības budžetu. Šāds solis jāsper, lai attīstītu aizsardzības industriju un piegādes sistēmas, kas būtu nepieciešamas - "nedod, Dievs", bet tomēr iespējamām - krīzes un kara situācijām, atzīmēja aizsardzības ministrs.
Kā ziņots, Kariņš ārlietu debatēs norādīja, ka patlaban valsts iegulda aizsardzībā 2,3% no IKP un premjera ieskatā,
ieguldījumi būtu jākāpina un nākamajam mērķim ir jābūt 2,5% no IKP.
"Strādāsim pie šī jautājuma. Stiprināsim savas aizsardzības spējas. Stiprinot sevi, mēs stiprinām NATO. Tas ir pamatprincips visā alianses aizsardzības sistēmā - gādāt par sevi un citi varēs palīdzēt. Mēs gādājam un mēs gādāsim, kā tas pierādījās gadījumā ar Baltkrievijas robežu, kuru mēs nosargājām paši," sacīja premjers.
Kariņš atzīmēja, ka Latvijai sadarbībā ar NATO partneriem ir vienoti aizsardzības plāni jebkurai situācijai, kāda varētu rasties.
