/nginx/o/2022/01/22/14323802t1he39f.jpg)
Divu bērnu māmiņas, improvizācijas teātra "Tea Tree" izveidotājas Mairitas Rosickas vārds plaši izskanēja saistībā ar attiecībās piedzīvoto. Ziņu virsraksti vēstīja - vardarbībā pret bērnu māti apsūdzēts grupas "Singapūras Satīns" dalībnieks Kristaps Strūbergs. Tas bija ļoti drosmīgs solis - to pateikt skaļi mikroblogošanas vietnē "Twitter"...
Mairita Rosicka: Kurš teica, ka nebaidījos (smejas). Tas bija
mans ļaunākais murgs un skaistākais sapnis vienlaikus. Es beidzot sajutos brīva.
Protams, šis lēmums nenāca viegli. Man nebija kur iet, es ilgstoši biju palikusi viena ar bērniem. Es nezināju, vai man būs kur palikt arī turpmāk, nezināju, vai varēšu pabarot bērnus, nezināju, kā segt parādus, par kuriem uzzināju īsi pirms tam, jo
vīrs, izrādās, nebija apmaksājis bērnudārza rēķinus un vēl citus maksājumus, kas bija saistīti ar ģimenes un bērnu vajadzībām.
Es nezināju, kā būt, bet zināju, ka man jātiek ārā. Baidījos par savu drošību. Vienlaikus izjutu arī milzīgu kaunu par to, ka vispār esmu nonākusi šādā situācijā, kurā ļauju sev darīt pāri, situācijā, ko redz mani bērni. Tā kā ar jaunāko dēlu uz rokām vēl atrados bērna kopšanas atvaļinājumā un viņš bija par jaunu bērnudārza gaitām, jutos pilnībā bezpalīdzīga, jo biju no vīra finansiāli atkarīga.
Tā nebija pirmā reize, kad mēģināju izrauties no vardarbīgo attiecību cikla, taču pirmā, kad man, pateicoties citu cilvēku atbalstam, tas izdevās.
/nginx/o/2022/01/22/14323810t1hd566.jpg)
Kā vienu no lūzuma punktiem varu minēt saraksti, ko aizvien glabāju un ar ko saņēmos padalīties ar draugiem. Kristaps man pārmeta par policijas izsaukšanu, ilgstoši neatklāja savu atrašanās vietu. Protams, uztraucos arī par viņu, informēju, ka man vajadzīga palīdzība, bet tikmēr viņš man rakstīja: "Ko tu gaidīji, kad izsauci policiju, ka es sēdēšu pie mājiņām?" Es atbildēju, ka atļāvos padomāt par sevi, uz ko saņēmu atbildi: "Tu sauci policiju, lai es esmu b*** cietumā, tagad pārdzīvo, ka nedēļu manis nav." Es uzrakstīju: "Tu mani siti spēcīgi pa galvu", uz ko saņēmu atbildi: "A KO TU DOMĀJI, KAS BŪS?"
Atskatoties uz šiem notikumiem, saprotu, ka bez atsaucīgu cilvēku atbalsta es nebūtu izdzīvojusi.
Visticamāk, būtu pārtraukusi runas par šķiršanos un atgriezusies šajās attiecībās, domājot, ka izdaru pakalpojumu sev un bērniem, kas, protams, tā nav...
Pilnu emocionāli atklāto sarunu lasi "Klik":
