Pk, 12.08.2022.

Lībiņa-Egnere: Dezinformācijas draudi ir ļoti reāli un tie pat ir maksājuši cilvēku dzīvību

TVNET/LETA
Lībiņa-Egnere: Dezinformācijas draudi ir ļoti reāli un tie pat ir maksājuši cilvēku dzīvību
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 20
Saeimas priekšsēdētājas biedre, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas priekšsēdētājas biedre, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere Foto: Edijs Pālens/LETA

Jāstiprina Eiropas Savienības (ES) kapacitāte, lai tā varētu stāties pretī dezinformācijai, Eiropas Parlamenta (EP) Īpašās komitejas attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos demokrātiskajos procesos ES rīkotajā diskusijā uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas vietniece Inese Lībiņa-Egnere (JV).

Viņa sacīja, ka dezinformācijas tēma ir īpaši svarīga Latvijai, ņemot vērā nopietno ģeopolitisko krīzi ES pierobežā. Lībiņa-Egnere atzīmēja, ka šis gads ir īpaši svarīgs Latvijai, jo oktobrī notiks Saeimas vēlēšanas. Pēc viņas paustā, Latvija vēlas būt gatava, lai stātos pretī jebkādiem iespējamiem iejaukšanās mēģinājumiem valsts demokrātiskajos procesos.

Īpašās komitejas rīkotajā diskusijā, kurā piedalījās Baltijas valstu pārstāvji, Saeimas priekšsēdētājas vietniece akcentēja, ka 2018.gada Saeimas vēlēšanas ļāva secināt, ka valsts ir labi sagatavota, jo vēlēšanu process netika ietekmēts vai traucēts.

"Šogad mēs atkal gatavojāmies šim pašam uzdevumam un jūtamies, ka esam gatavi stāties pretī dezinformācijai un rūpēties par mūsu kiberdrošību. Latvijas pieeja cīņā pret dezinformāciju balstās uz pieeju, kurā tiek iesaistīta visa sabiedrība.

Mēs informējam par dezinformācijas pastāvēšanu, stiprinām neatkarīgus masu medijus un iesaistām arī pilsonisko sabiedrību," skaidroja Lībiņa-Egnere.

Viņas ieskatā, aizvadīto gadu laikā Latvija ir efektīvi cīnījusies pret dezinformāciju reģionālā kontekstā. Saeimas priekšsēdētājas vietniece uzsvēra, ka ES ir jāstrādā pie digitālā ietvara, kas balstīts uz cieņu pret cilvēka pamattiesību ievērošanu. Tāpat būtiski ir sadarboties ar līdzīgi noskaņotām valstīm un sabiedrotajiem, jo īpaši ar ASV.

"Raugoties no Latvijas pašmāju politikas viedokļa un ņemot vērā pēdējos pāris gados notikušajām dezinformācijas kampaņām, lai grautu, piemēram, uzticību Covid-19 vakcīnām, mēs varam secināt, ka

dezinformācijas draudi ir ļoti reāli un tie pat ir maksājuši cilvēku dzīvību," sacīja Lībiņa-Egnere.

Saeimas priekšsēdētājas vietniece norādīja, ka ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas un sociālo spriedzi, dezinformācija eskalējas kā iekšējs draugs. Turklāt tas var arī kļūt par katalizatoru dažādām provokācijām no ārvalstu puses. Pēc Lībiņas-Egneres paustā, kvalitatīvi masu informācijas līdzekļi ir viena no panākumu atslēgām. Viņa pauda prieku, ka Latvijā ir šāda kvalitatīvu masu informācijas līdzekļu vide arī krievu valodā, tomēr tajā pašā laikā valsts saskaras ar apmelošanu un propagandu, kas ir vērsta uz Latvijas iedzīvotājiem, kuri dzīvo Krievijas informācijas telpā.

"Pat ja tāda iedzīvotāju grupa nav īpaši liela, Kremļa atbalstītie masu informācijas līdzekļi strādā, cik vien spēj, lai izmantotu visdažādākos informācijas kanālus un metodes, lai mums būtu grūtāk pārtvert šādu informāciju. Latvija ir reaģējusi uz pārkāpumiem attiecībās uz Kremļa kontrolētajiem kanāliem, kas tiek retranslēti Latvijā. Šo kanālu pieejamība ir ierobežota atbilstoši nacionālajā likumdošanā paredzētām procedūrām, lai aizsargātu mūsu iedzīvotāju intereses," uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas vietniece.

Viņa atzīmēja, ka, neskatoties uz kanālu ierobežojumiem, informācija ir pieejama arī sociālajos tīklos un tiešsaistes platformās, kuras ir grūti kontrolēt. Tieši tāpēc, Lībiņas-Egneres ieskatā, ES līmenī ir jāturpina strādāt pie regulējuma, lai mazinātu dezinformācijas risku un izskaustu šādas platformas. Viņa uzsvēra, ka tas ir īpaši svarīgi tāpēc, ka dezinformācija patlaban vairs nav neliels pārkāpums, tas ir sistemātisks, plānots solis, lai destabilizētu citas valstis un to drošības sistēmu.

Saeimas priekšsēdētājas vietniece norādīja, ka Latvijā ir jāstrādā ar politiķiem un ekspertiem, jāpalielina finansējums, lai efektīvi uzraudzītu informācijas vidi. Tam ir nepieciešami cilvēkresursi, zināšanas un tehniskais aprīkojums. Viņa vērsa uzmanību, ka Latvijas Valsts kanceleja ir izveidojusi Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamentu. Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka tas ir labs sākums, jo Latvijai ir jāspēj savlaicīgi atpazīst un novērst informācijas manipulācijas centienus un iespējamos apdraudējumus valsts drošībai.

Runājot par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un kiberdrošību, viņa aicināja atcerēties nesenos kiberuzbrukumus Ukrainas interneta vietnēm. Saeimas priekšsēdētājas vietnieces ieskatā, tas bija skaidrs signāls, ka valstīm jāliek lielāks uzsvars uz kritisko informācijas tehnoloģiju infrastruktūru un kiberdrošību.

"Kiberdrošība ir joma, kurā nepieciešama cieša partneru un sabiedroto sadarbība, lai kopīgi varētu sargāt savu kibertelpu. Vēlēšanas un demokrātiskie procesi ir kļuvušas par vienu no būtiskākajiem kiberuzbrukuma mērķiem.

Mums ir jābūt vienotiem, lai atklātu un liktu atbildēt tiem, kuri veic šādus kiberuzbrukums.

Tāpat jānodrošina, lai mēs varētu viņus saukt pie atbildības arī nākotnē," teica Lībiņa-Egnere.

Viņa vērsa EP deputātu uzmanību uz to, ka nākotnē drošības apdraudējumu apjoms palielinās, jo arvien plašākas ir tehnoloģijās iespējas. Saeimas priekšsēdētājas vietniece uzsvēra, ka jaunas tehnoloģiju sistēmas un ierīces nav pilnībā drošas, tāpēc ir jāizglīto arī sabiedrība par to, cik svarīga ir kiberhigiēna, lai pēc iespējas labāk novērstu drošības riskus.

Uzrunas noslēgumā viņa pauda cerību, ka Saeimas vēlēšanas rudenī notiks bez jebkādiem incidentiem un bloka dalībvalstis varēs stiprināt savu drošību un pretestību ārvalstu mēģinājumiem iejaukties demokrātiskajos procesos.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu