"Raugoties no Latvijas pašmāju politikas viedokļa un ņemot vērā pēdējos pāris gados notikušajām dezinformācijas kampaņām, lai grautu, piemēram, uzticību Covid-19 vakcīnām, mēs varam secināt, ka
dezinformācijas draudi ir ļoti reāli un tie pat ir maksājuši cilvēku dzīvību," sacīja Lībiņa-Egnere.
Saeimas priekšsēdētājas vietniece norādīja, ka ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas un sociālo spriedzi, dezinformācija eskalējas kā iekšējs draugs. Turklāt tas var arī kļūt par katalizatoru dažādām provokācijām no ārvalstu puses. Pēc Lībiņas-Egneres paustā, kvalitatīvi masu informācijas līdzekļi ir viena no panākumu atslēgām. Viņa pauda prieku, ka Latvijā ir šāda kvalitatīvu masu informācijas līdzekļu vide arī krievu valodā, tomēr tajā pašā laikā valsts saskaras ar apmelošanu un propagandu, kas ir vērsta uz Latvijas iedzīvotājiem, kuri dzīvo Krievijas informācijas telpā.
"Pat ja tāda iedzīvotāju grupa nav īpaši liela, Kremļa atbalstītie masu informācijas līdzekļi strādā, cik vien spēj, lai izmantotu visdažādākos informācijas kanālus un metodes, lai mums būtu grūtāk pārtvert šādu informāciju. Latvija ir reaģējusi uz pārkāpumiem attiecībās uz Kremļa kontrolētajiem kanāliem, kas tiek retranslēti Latvijā. Šo kanālu pieejamība ir ierobežota atbilstoši nacionālajā likumdošanā paredzētām procedūrām, lai aizsargātu mūsu iedzīvotāju intereses," uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas vietniece.
Viņa atzīmēja, ka, neskatoties uz kanālu ierobežojumiem, informācija ir pieejama arī sociālajos tīklos un tiešsaistes platformās, kuras ir grūti kontrolēt. Tieši tāpēc, Lībiņas-Egneres ieskatā, ES līmenī ir jāturpina strādāt pie regulējuma, lai mazinātu dezinformācijas risku un izskaustu šādas platformas. Viņa uzsvēra, ka tas ir īpaši svarīgi tāpēc, ka dezinformācija patlaban vairs nav neliels pārkāpums, tas ir sistemātisks, plānots solis, lai destabilizētu citas valstis un to drošības sistēmu.