Turpmāk kažokzvēru audzētājiem būs jāievēro stingrākas prasības dzīvnieku novietnēs, tostarp novietņu īpašniekiem jāizstrādā labas prakses vadlīnijas, jānodrošina darbinieku apmācības un jāveic videonovērošana, tā otrdien, 8.februārī, nolēma valdībā.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Labturības prasības kažokzvēru turēšanai" veikti pamatojoties uz nepieciešamību uzlabot kažokzvēru labturību un novērst cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Tāpat grozījumi veikti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".
Lai arī jau iepriekš Ministru kabineta noteikumi paredzēja kažokzvēru novietnēs strādājošo darbinieku apmācību, noteikumi papildināti ar prasību kažokzvēru īpašniekam vai turētājam izstrādāt labas prakses rokasgrāmatu, kā arī apmācīt darbiniekus kažokzvēru fizioloģijā un uzvedībā, slimu dzīvnieku identificēšanā, kažokzvēru ārstēšanā un brūču apstrādē, dzīvnieku transportēšanā, ķeršanā, atšķiršanā un pārdošanā.
Tāpat apstiprinātajos grozījumos noteikts, ka mītnes, sprostus, aprīkojumu un kažokzvēru kopšanas piederumu daļas, kas nonāk saskarē ar kažokzvēriem, tīra, mazgā un dezinficē regulāri pēc katra ražošanas procesa.
Savukārt kūtsmēslus no novietnes teritorijas izvāc vismaz vienu reizi gadā vai nepārtraukti atbilstoši kanalizācijas sistēmai.
Līdz šim nebija noteikta minēto procesu regularitāte.
Attiecībā uz novietņu videonovērošanu noteikumi papildināti ar punktu, kas nosaka, ka kažokzvēru īpašnieks vai turētājs aprīko kažokzvēru mītnes un sprostus, kuros atrodas dzīvnieki, ar videonovērošanas ierīcēm, kas ir novietotas tā, lai var redzēt fiziskas darbības ar dzīvniekiem. Videoierakstu veic novietnes darba laikā un saglabā 30 dienas pēc ieraksta veikšanas.
Zemkopības ministrijā (ZM) norāda, ka videonovērošana nepieciešama, lai novērstu cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kā arī lai uzraudzītu epidemioloģiskās drošības jomu regulējošos normatīvos noteikto īpašo epidemioloģiskās drošības nosacījumu izpildi dzīvnieku populācijā.
Noteikumi paredz, ka kažokzvēru īpašnieks vai turētājs regulāri, vismaz reizi dienā noskatās un izvērtē videonovērošanas ierakstus, kā arī pēc pieprasījuma tos uzrāda Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektoram.
Tāpat Ministru kabineta noteikumi papildināti ar punktu, kas nosaka, ka kažokzvēru īpašnieks vai turētājs nodrošina kažokzvērus atbilstoši to sugai un vecumam ar nekaitīgu, higiēnas prasībām atbilstošu un kvalitatīvu barību, izbarojot to noteiktās barošanas reizēs un atbilstošā daudzumā vai nepārtraukti, izmantojot automātiskās barošanas metodi, kā arī ar nepārtraukti brīvi pieejamu ūdeni dzeršanai.
Līdz šim Ministru kabineta noteikumi nenoteica barības un ūdens kvalitātes kritērijus, kā arī izbarošanas un ūdens pieejamības regularitāti.
Vienlaikus noteikumi paredz, ka slimiem vai ievainotiem kažokzvēriem jāsniedz palīdzība nekavējoties. Ja nepieciešams, tos jānošķir šim nolūkam piemērotā mītnē un pēc praktizējoša veterinārārsta norādījumiem jāārstē vai arī jānonāvē.
Jau ziņots, ka Saeimā iesniegti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026.gada 1.janvāra aizliegt Latvijā kažokzvēru audzēšanu ar mērķi iegūt kažokādas. Saeima 20.janvārī konceptuāli atbalstīja iesniegtos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā.
