Otrdien, 8.februārī, valdība akceptēja grozījumus Informācijas atklātības likumā, paredzot augstvērtīgu datu kopu pieejamības un atkalizmantošanas nodrošināšanu.
Grozījumi likumā nepieciešami, lai nacionālajos normatīvos iestrādātu attiecīgās Eiropas Savienības direktīvas prasības.
Direktīva paredz ieviest Eiropas Savienības mēroga augstvērtīgu datu kopu sarakstu, kurā norādītas tās datu kopas, kurām ir īpašs potenciāls dot sociālekonomiskus ieguvumus, un saskaņoti atkalizmantošanas nosacījumi, lai ļautu nodrošināt datu pārrobežu lietojumus un pakalpojumus.
Tas attiecas uz ģeotelpisko datu kopām, zemes novērošanu un vidi, meteoroloģijas datu kopām, statistiku, uzņēmumiem un uzņēmumu īpašumtiesībām, kā arī mobilitāti.
Lai nodrošinātu maksimālu ietekmi un veicinātu atkalizmantošanu, datu kopām vajadzētu būt pieejamām atkalizmantošanai ar minimāliem juridiskiem ierobežojumiem un bez maksas.
Direktīvā noteikts arī plašāks tvērums institūcijām uz kurām attiecas informācijas sniegšanas atkalizmantošanai pienākums, proti, paredzot, ka arī publiski uzņēmumi, jeb kapitālsabiedrības sniedz informāciju atkalizmantošanai.
Likums tiks papildināts ar terminu "augstvērtīgas datu kopa", kas ir informācija, kuras atkalizmantošana ir saistīta ar svarīgiem ieguvumiem sabiedrībai, videi un ekonomikai, tā ir piemērota, lai radītu pakalpojumus ar pievienoto vērtību, veiktu kvalitatīvu pētniecību, lietojumus, jaunas, pienācīgas augstas kvalitātes darbvietas, pakalpojumu ar pievienoto vērtību un lietojumu, kas balstās uz minētajām datu kopām, potenciālo lietotāju skaita dēļ.
Likums tiks papildināts ar terminu "dinamiskie dati", jo attiecībā uz šo datu veidu Direktīva paredz konkrētus nosacījumus to nodošanai atkalizmantošanai un likumprojektā tiek ietverts deleģējums Ministru kabinetam šo Direktīvā noteikto nosacījumu attiecībā uz dinamiskajiem datiem pārņemšanai nacionālajā līmenī.
Ņemot vērā, ka direktīva paplašina tvērumu, uz ko tā attiecināma, nepieciešams izdarīt grozījumus likumā, nosakot, ka likuma prasības attiecas uz publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kuras darbojas kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomās, kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu jomā, kā gaisa pārvadātāji, kuģu īpašnieki.