/nginx/o/2022/02/11/14358701t1hd00d.jpg)
Milzīgais plastmasas atkritumu apjoms pasaules jūrās un okeānos ne tikai apgrūtina šo atkritumu apsaimniekošanu un savākšanu, dažādi plastmasas gabali, sadzīves priekšmeti un pat tādi neticami atradumi kā piekrastē izmestas golfa bumbiņas var būt nāvējoši ūdens mazākajiem iedzīvotājiem. Diemžēl ne visās piekrastes zonās ir padomāts par piemērotām atkritumu urnām, un tā nu viss tiek nomests turpat un ieskalots jūrās un okeānos.
Tā, piemēram, kāda nirēja vārdā Sjūzena Praiora sava zemūdens “ceļojuma” laikā atrada ko patiesi neparastu – peldošu zivi, kura bija iemaukusies zelta laulības gredzenā, kas, kā vēlāk noskaidrojās, bija 1000 britu mārciņas vērts un to bija pazaudējis kāds vietējais iedzīvotājs.
Praiora gredzenu noņēma no zivs un atdeva tā īpašniekam. Taču citās reizēs zivīm klājies bēdīgāk – tās sapinušās plastmasas maisiņos un izlietotās piena pakās,
un šī aina, pašas Praioras vārdiem runājot, diemžēl nav nekas neparasts.
Diemžēl stāsts ar tādas zivju sugas pārstāvjiem kā subtropos un tropos mītošā parastā kefale ir tikpat bēdīgs.
Zivis, meklējot barību, nereti uzduras uz plastmasas riņķīšiem, kas paliek pāri no piena vai sulas paku iepakojumiem, un riskē nosmakt, jo nespēj pašas no tiem atbrīvoties.
Taču vēl nopietnāku vides kaitējumu rada izmestas golfa bumbiņas, kas sadalās garos plastmasas diegos līdz pat 275 metru garumā un izvijas cauri koraļļiem un jūraszālēm, kā arī sadalās mikroplastmasas gabaliņos.
Tos apēd zivis, bet, ja tās tiek noķertas un izmantotas pārtikā, vēlāk plastmasa nonāk arī cilvēka organismā, turklāt golfa bumbiņu ražošanā tiek izmantoti kaitīgi materiāli – cinka oksīds, cinka akrilāts un citi.
