SUV modeļi popularitāti iemantoja drošības dēļ, taču mūsdienās to lietotāji saņem daudz vairāk

Augstāka sēdpozīcija uzlabo redzamību un ceļ autobraucēja pārliecību, kuras nekad nevar būt par daudz. Ja šīm īpašībām pievieno daudzpusīgumu, iegūstam auto piedāvājumu, kuram grūti pretoties. Lielākiem un augstākiem automobiļiem raksturīgie trūkumi laika gaitā jau kļuvuši par dzīvajiem mītiem, ko daži mūsdienu inženiertehniskie risinājumi ir veiksmīgi kliedējuši.

Ilgu laiku par labāko izvēli eiropiešiem, kuri meklē ģimenes auto, tika uzskatīti vienapjoma jeb MPV automobiļi. Interjera plašums un ietilpīgais bagāžnieks vienmēr ir bijis šo modeļu lielākās priekšrocības, taču tas lielākajai daļai šo modeļu tā arī nepalīdzēja saglabāt vietu tirgū.

Lai gan griesti ir vienlīdz augsti, SUV automobiļu ietilpība ir nedaudz mazāka nekā MPV automašīnām, tomēr šie automobiļi izceļas ar citām priekšrocībām. Viena no tām ir labāka caurgājība, ko nodrošina augstāks klīrenss un visu riteņu piedziņa.

Volkswagen Sharan, Renault Espace un Chrysler Voyager ir kļuvuši populāri tieši to ārkārtējās daudzpusības dēļ, jo galu galā ietilpīgs bagāžnieks un septiņas sēdvietas jau izsenis ir raksturīgas MPV iezīmes. Daudziem lielāka izmēra pilsētas apvidus auto, piemēram, drīzumā gaidāmajam nākamās paaudzes Mazda CX-60, funkcionalitāte ir ļoti līdzīga.

Modeļa izvēli nosaka katra cilvēka prioritātes

Saskaņā ar automašīnu tirdzniecības kompānijas “Deals on Wheels” dibinātāja un izpilddirektora Laurina Boguševiča teikto, vismaz 60 procenti no Lietuvā pārdotajiem jaunajiem auto ir dažādu tipu SUV, krosoveri un citi modeļi ar augstu klīrensu. Kā norāda nozares pazinējs, šo auto popularitāte pēdējās desmitgades laikā ir augusi ģeometriskā progresijā.

“Pieprasījums pēc apvidus auto modeļiem tuvākajā laikā noteikti nesaruks, jo pircēji ļoti mīl šos auto. Popularitātes vilnis pie mums atnāca nedaudz vēlāk, taču, kopš lietuvieši sev atklāja un sāka pirkt pilsētas apvidus auto, šāda vēlme ir radusies lielākajā daļa patērētāju,” komentē tirgus eksperts.

Pēc L. Boguševiča domām, katra modeļa izvēli vienmēr nosaka ģimenes vajadzības – ja pircējiem svarīga tikai augstāka sēdpozīcija, tad B segmenta krosovers, piemēram, Mazda CX-30 vai Peugeot 2008, ir pilnīgi pietiekami. Protams, mēdz būt pircēji, kuru vajadzības ir unikālas, taču šie cilvēki bieži vien arī ļoti labi zina, ko vēlas.

“Katras ģimenes vajadzības ir atšķirīgas, tāpēc prasības gan pret automašīnas izmēru, gan salona ietilpību, gan sēdvietu skaitu un bagāžnieka tilpumu ir atšķirīgas. Tomēr lielākajā daļā gadījumu prioritāšu saraksta augšā tiek norādīts, ka tai jābūt SUV tipa automašīnai,” saka eksperts.

Drošības aprīkojums, izvēloties jaunu transportlīdzekli, ir īpaši svarīgs. Pēc L. Boguševiča teiktā, vairums patērētāju šajā ziņā ir ļoti pragmatiski, jo uzskata: ja viņi un pasažieri ceļu satiksmes negadījuma laikā sēdēs augstāk, iespējamās traumas būs mazāk bīstamas.

Šo pilsētas apvidus auto tēlu nosaka ne tikai patērētāju subjektīvie uzskati. 2019. gadā SUV modeļi jau dominēja ASV Lielceļu drošības apdrošināšanas institūta (IIHS) veiktajos testos.

Testu rezultāti parādīja, ka, vadot transportlīdzekli ar augstāku klīrensu, nopietnā autoavārijā ir par 50 procentiem mazāks savainojumu risks, nekā braucot ar hečbeku vai klasisko sedanu.

Sliecas nepārmaksāt par sportiskumu

Lai gan daudz tiek runāts par pilsētas apvidus auto gaitas īpašībām, tas patiešām ir svarīgi tikai salīdzinoši nelielam pircēju skaitam, atzīmē L. Boguševičs. Pēc tirgus speciālista domām, lielākā daļa patērētāju pat īpaši neinteresējas par dinamiskajiem raksturlielumiem. Lielākajai daļai daudz būtiskāka ir cenas un kvalitātes attiecība.

“Pieprasījums pēc sportiskiem pilsētas apvidus auto nekad nav bijis ļoti liels, un to labi ilustrē tādu auto kā Cupra Formentor un Alfa Romeo Stelvio pārdošanas rādītāji. Es domāju, ka kopējais šādu automašīnu pārdotais apjoms neveido vairāk kā pusi procenta no visa mūsu tirgus,” stāsta eksperts.

L. Boguševičs norāda, ka sportisko SUV modeļu ierobežoto popularitāti nosaka arī ievērojami augstāka šādu auto cena. Piemēram, jaudīgākā Volkswagen Tiguan R versija maksā vairāk nekā 55 000 eiro, kamēr pieticīgāka Mazda CX-5 ar visu riteņu piedziņas sistēmu – sākot no 31 500 eiro.

Tai pašā laikā šī modeļa piekare ļauj aizmirst seno uzskatu, ka apvidus auto ir sliktāk vadāms nekā hečbeks vai sedans. To var just CX-5 vadītāja sēdeklī, kam ar veciem apvidus auto nav nekāda sakara – laba redzamība visos virzienos, maza stūre un laba ergonomika, kas palīdz koncentrēties uz ceļu.

SUV modeļu stabilitāti līkumos papildus nodrošina jaunu tehnoloģiju ieviešana. Piemēram, japāņu inženieri ir apvienojuši stūres pastiprinātāja, dzinēja vadības un bremžu sistēmas darbību sistēmā G Vectoring Plus. Tā nedaudz samazina dzinēja jaudu, vadītājam griežot stūri, šādā veidā viegli palielinot slodzi uz priekšējiem riteņiem un uzlabojot vadāmību jeb kontroli pār auto.

G Vectoring Plus jaunā versija ir papildināta ar īpašu funkciju, kas pagrieziena izejā nedaudz piebremzē priekšējo riteni griešanās virzienam pretējā pusē, lai samazinātu svara pārnesi uz aizmuguri. Piemēram, ja stūre ir pagriezta pa kreisi, tad līkuma izejā G Vectoring Plus pavisam nedaudz piebremzē labās puses priekšējo riteni, kas uzlabo automašīnas stabilitāti. Maksimāla saķere ar inerces palīdzību ir sportiskas braukšanas princips, kura priekšrocības var just, sēžot pie jebkura Japānas ražotāja modeļa stūres.

L. Boguševičs piebilst, ka ar būtiski uzlabotām tehnoloģijām pilsētas apvidus automobiļiem līgošanās jau mazākajā ceļa pagriezienā vairs nav raksturīga. Lai gan SUV virsbūve noteikti var sasvērties, vairuma modeļu gadījumā ātrumam tad būtu jābūt patiesi lielam.