Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņoja, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādīja gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
26.janvārī ASV un NATO sniedza katra savu atbildi uz Maskavas pieprasītajām garantijām, piedāvājot Maskavai bruņojuma kontroles un uzticības veidošanas pasākumus, lai mazinātu spriedzi ap Ukrainu.
Priekšlikumos, kas bija izklāstīti NATO un ASV atbildēs uz Krievijas prasībām, apliecināta stingra nostāja, ka Ukrainai un jebkurai citai suverenai valstij ir tiesības kandidēt uz uzņemšanu NATO.
ASV atbildē ierosinātas Savienoto Valstu un Krievijas abpusējas saistības atturēties no uzbrukuma no zemes palaižamu raķešu sistēmu un pastāvīgi spēku ar kaujas misiju izvietošanas Ukrainas teritorijā.
ASV un NATO dokumentos Krievija mudināta atjaunot diplomātiskās saites ar aliansi, kā arī atjaunot un atkārtoti risināt sarunas par kodolraķešu kontroles līgumiem ar ASV.
Maskava mudināta no jauna iesaistīties NATO-Krievijas Padomē - diplomātiskajā struktūrā, kas "piedāvā dialogu un partnerību konflikta un neuzticības vietā".
Rietumu sabiedrotie noraidījuši aicinājumus slēgt NATO durvis, bet vēstulēs pausts aicinājums rīkot "saturīgas bruņojuma kontroles jomas diskusijas un dialogu ar Krieviju par abpusēju caurredzamību un uzticības veidošanas pasākumiem".