Četri cilvēki divistabu dzīvoklītī – varētu šķist, ka šādā mājoklī ir grūti uzturēt kārtību un ģimenes locekļiem nav nekādu iespēju kaut mirkli pabūt vienatnē. interjera dizainere Elīna Grieze iesaka, kā nekļūdīties, iekārtojot daudzfunkcionālu dzīvojamo istabu.
“Daudzos mājokļos dzīvojamā istaba ir ikdienas dzīves centrs – cilvēki tur ietur maltītes, skatās televīziju, nododas radošiem darbiņiem un rotaļām, dažreiz guļ. Latvijā nelieli mājokļi ir ierasti, un divas trešdaļas iedzīvotāju uzskata, ka mājokļa izmērs neietekmē iespējas veltīt laiku sev. Lai mājās būtu apmierinātas visu vajadzības un lai ikviens justos ērti, nepieciešama tikai radoša pieeja iekārtojumam. Visvairāk uzmanības būtu jāpievērš pārdomātam plānojumam, telpas sadalīšanai funkcionālajās zonās un atjautīgiem mantu glabāšanas risinājumiem,” saka interjera dizainere Elīna Grieze, atsaucoties uz IKEA pētījuma “Dzīve mājās” datiem.
Dzīvokļa īpašnieki – latviete Dace un amerikānis Bendžamins, kurš jau iemācījies tekoši runāt latviski, – iepazinušies pirms aptuveni septiņiem gadiem brīvprātīgā darba projektos ASV un Āfrikā. Tagad pāris Latvijā audzina divas burvīgas meitiņas. “Pārcēlāmies uz Ogri, domājot par bērniem piemērotāku vidi. Iepriekš Rīgā īrējām divreiz lielāku dzīvokli, tāpēc pirms apmešanās jaunajā mājoklī bija kārtīgi jāpārdomā, kuras mantas paturēt un kā visu ietilpināt. Esam darījuši visu, kas mūsu spēkos, lai iekārtotu dzīvokli mājīgi, tomēr pilnīgi apmierināti vēl nejūtamies, tāpēc esam atvērti dizaineres idejām, kā padarīt telpu pievilcīgāku, praktiskāku un drošu bērniem,” stāsta Dace. Interjera dizainere Elīna pēc šīm pārvērtībām dalās pārdomās par to, kādas ir galvenās dzīvojamo istabu interjeros pieļautās kļūdas un kā tās novērst.
Zonējuma neesamība
Telpu var dalīt zonās ar krāsām un ar mēbelēm. Bieži vien viena istaba pilda vairākas funkcijas, tāpēc ir svarīgi vispirms atrast vietu lielākajām mēbelēm (dīvānam, gultai, skapim u. tml.) un tikai tad domāt par pārējo. “Mēbeles var lietot telpas sadalīšanai, piemēram, novietojot galdu perpendikulāri sienai. Nokrāsojot sienas dažādos toņos, izvēloties košākas mēbeles vai paklājus un aizkarus, arī iespējams vizuāli nodalīt dažādas zonas, lai uzreiz būtu redzams, kur ir vieta atpūtai, kur darbam un kur – citām nodarbēm,” iesaka dizainere.
Grīdas platības pieblīvēšana
Glabājot mantas uz grīdas, tās aizņem daudz vietas un rada haosa un nekārtības iespaidu. Atjautīgi mantu glabāšanas risinājumi, piemēram, no moduļiem veidojamas sekcijas, dīvāni ar mantu glabātavām un sēdekļi ar paslēptiem nodalījumiem ir tikai nedaudzi no palīgiem, kas ļauj sakārtot telpu un mazina pieblīvētības iespaidu. Lai telpa izskatītos plašāka, ir svarīgi atstāt pēc iespējas vairāk brīvas vietas uz grīdas, saliekot mantas sienas skapjos un plauktos un izmantojot sienas platību līdz pat griestiem. Moduļu mēbeles ir ērtas, jo tad, ja mainās vajadzības, nav jāpērk jauns skapis, pietiek papildināt esošo. Vēl ērtākus un ietilpīgākus skapjus var padarīt ar dažādiem plauktiem, ieliktņiem un pakaramajiem. Lai mazākā platībā saliktu vairāk mantu, var izmantot vakuuma maisus, kuri maksā vien dažus eiro, bet ir ļoti praktiski – ietaupa daudz vietas, turklāt ir izmantojami atkārtoti.
Droša bērnu stūrīša trūkums
“Katram ģimenes loceklim, arī bērniem, vajadzētu būt pašam savai vietai, kur glabāt mantas, lai būtu vieglāk atrast nepieciešamo un uzturēt kārtību. Ogres dzīvoklī bērnu mantu sakārtošana sagādāja galvassāpes, jo daļa rotaļlietu bija saliktas lielā kastē, kur grūti tikt kaut kam klāt, bet daļa skapī, kur tās aizmirstas. Es izveidoju atsevišķu rotaļu zonu, kur visas rotaļlietas ir labi pārskatāmas, saliktas zemos plauktos un kastēs, lai bērni varētu tikt klāt un mācīties sakārtot tās saviem spēkiem,” Elīna saka.
IKEA pētījumā “Dzīve mājās” 43% vecāku atzinuši, ka mājās pietrūkst iespējas veltīt laiku sev. Ja “rotaļu laukumu” iekārto dzīvojamā istabā uz paklāja vai turpat noliek virtuvīti, kur mazie var droši spēlēties, vecākiem ir iespēja būt blakus un rūpēties par drošību, tomēr iegūstot arī iespēju atpūsties vai parunāties savā starpā. Dizainere piebilst, ka ir svarīgi izvēlēties bērnu vecumam atbilstošas mēbeles un rotaļlietas un ievērot drošības instrukcijas. Asiem stūriem var uzlikt stūru aizsargus, atvilktnes un skapjus aprīkot ar fiksatoriem, lai bērni nevarētu tikt klāt, piemēram, asiem priekšmetiem, bet durvis apgādāt ar fiksatoriem, lai netiktu iespiesti mazie pirkstiņi.
Saimnieku personībai neatbilstošs stils
“Pirmā doma, ieejot telpā, bija – te ir tumšs, sekcija ir savu laiku nokalpojusi, telpa kliedz pēc pārmaiņām un it nemaz nav piemērota tādai jaunai, aktīvai ģimenei,” iespaidos dalās dizainere Elīna. Viņa izvēlējusies atraktīvus, košus toņus ne tikai mēbelēs un aksesuāros, bet arī sienām, meiteņu rotaļu zonā piešķirot krāsojumam īpašu “rozīnīti”. Krāsu sabalsošanās gādā par harmonisku kopiespaidu, piemēram, ja viena krāsa, kā šeit sarkanā, izmantota gan aizkariem, gan spilveniem, gan pulkstenim, bet dzeltenā toņa nianses parādās uz sienām, paklājā un ziedu kompozīcijā. Tekstils un interjera priekšmeti, piemēram, augi, paklāji un spilveni, ir svarīgi noskaņas radīšanai, savukārt ceļojumu suvenīri, ierāmētas fotogrāfijas un bērnu zīmējumi padara telpu personiskāku.
Ar ko sākt?
Tiem, kuri vēlētos mājoklī kaut ko mainīt, bet īsti nezina, kā to izdarīt, Elīna Grieze iesaka vispirms kārtīgi apdomāt vajadzības un tad vispirms izvēlēties svarīgākās mēbeles, piemēram, istabas formai un izmēram piemērotu dīvānu un skapi. Kad tas būs padarīts, būs vieglāk saprast, cik daudz vietas atliek nelielākām mēbelēm un interjera priekšmetiem.
“Pastāvīgi pārskatot garderobi, rotaļlietu un citu mantu krājumu, var saprast, kas tiešām tiek lietots un kas varbūt jau zaudējis aktualitāti. Nevajadzīgo var kādam atdot vai ziedot labdarībai. Atbrīvojoties no liekā, ir vieglāk saprast, kādi mantu glabāšanas risinājumi būtu piemērotākie,” iesaka dizainere.
