Covid-19 parlamentārās izmeklēšanas lielākais pienesums ir kļūdu analīze, sagatavotie secinājumi un ieteikumi, ko iespējams izmantot, lai uzlabotu nākotnes krīžu vadību, šodien Saeimā atskaitē par parlamentārās izmeklēšanas galaziņojumu sacīja tās priekšsēdētājs Rihards Kozlovskis (JV).
Ilgtermiņa krīžu risināšanai valsts un pašvaldību resursi pašlaik ir nepietiekoši, par komisijas secināto informēja politiķis.
Kozlovskis norādīja, ka Saeima neesot devusi skaidrus un precīzus uzdevumus parlamentārās izmeklēšanas saturam, kā arī nebija precīzi pateikts, par kādām neatgriezeniskām sekām komisijas nosaukumā ir runa. Tāpēc izmeklēšanas tvērumu noteica pati komisija, skaidroja politiķis.
Tika vērtēta krīzes vadība, vakcīna iepirkumi, Vakcinēšanās biroja darbība, Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai noteiktie pasākumi un ekonomiskā atbalsta pasākumi, norādīja komisijas vadītājs.
Komisija secinājusi, ka valstij nav atbilstošu resursu civilo krīžu labas pārvaldības īstenošanai un ka civilo krīžu risināšanai ir nepieciešama pastāvīga struktūrvienība Ministru prezidenta pakļautībā.
Pašvaldību civilās aizsardzības komisiju loma nebija efektīva resursu trūkumu dēļ, vērsa uzmanību Kozlovskis. Komisija arī konstatēja arī trūkumus saistībā vajadzību pēc valsts līmeņa mācībām civilās aizsardzības jomās.
Komisija tāpat konstatēja, ka sākotnējās problēmas ar "Pfizer" vakcīnu iegādi Eiropas Komisijas piedāvātajā apjomā izraisīja to, ka Latvijā vakcināciju varēja sākt divus mēnešu vēlāk, nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstis. Lai novērstu šādu negatīvo situāciju Veselības ministrijai jau sākotnēji vajadzēja radīt atbilstoši lēmumu pieņemšanas kārtību ar konkrētu atbildības sadalījumu, pauda Kozlovskis.
Komisija konstatēja, ka Vakcinācijas projekta birojs tika veidots no pilnībā jaunas darbinieku komandas, kas nebija saistīta ar veselības nozari, tāpēc birojam bija nepieciešams zināms "ieskriešanās laiks".
Kozlovskis arī informēja deputātus par komisijas secināto, kādi uzlabojumi bija vajadzīgi "luksofora pieejai" un nepieciešamību pēc ilgtermiņa stratēģijas valsts veiktajai komunikācijai.
Galaziņojuma izveidē domstarpības komisijā raisīja "tikai" jautājums par atbildīgo politisko amatpersonu nosaukšanu, taču līdz ar to pie galaziņojuma savas atsevišķās domas pievienojuši komisijas deputāti - gan Viktors Valainis (ZZS), gan Ralfs Nemiro, atzīmēja komisijas vadītājs.
Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisijas vairākums iepriekš nolēma nenosaukt konkrētus politisko amatpersonu vārdus, kuri būtu atbildīgi par kļūdām Covid-19 vakcīnu iepirkšanā pandēmijas sākumposmā un kopumā par neveiksmēm cīņā pret pandēmiju.
Parlamentārās izmeklēšanas komisiju opozīcija bija izveidojusi ar mērķi, "lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai".
