Vēsturē ir dažādi piemēri tam, cik ilgs laiks nepieciešams, lai sabiedrība pilnībā saprastu un spētu pieņemt, ka ilgstoši tikusi dezinformēta un dzīvojusi "paralēlā realitātē", intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, kurš pieļāva, ka Krievijā sabiedrības aktīvākā daļa jau visai drīz sapratīs, "kas ir kas".
Sārts: Krievijā sabiedrības aktīvākā daļa jau visai drīz sapratīs, "kas ir kas"
Komentējot pašreizējo situāciju Krievijā, viņš atzina, ka sabiedrības aktīvākā daļa jau visai drīz sapratīs, "kas ir kas" un kādas ir nākotnes perspektīvas, nestājoties pretī prezidenta Vladimira Putina režīmam. Iespējams, daudzi cilvēki to ir sapratuši jau tagad, pieļāva Sārts.
Tomēr viņš atgādināja arī par psiholoģiskajiem faktoriem, kuru ietekmē cilvēki var ilgi nespēt pieņemt, ka visu laiku dzīvojuši maldīgos priekšstatos par apkārt notiekošo. "Cilvēkiem ilgstoši ticot kaut kādam pasaules iekārtojumam, kā tas ir Kremļa propagandas nohipnotizētajiem, tā saprašana, ka tas viss ir pilnīgas muļķības, var būt tik sāpīga, ka viņi pat apzināti bloķē cita veida informāciju, lai nebūtu spiesti saprast, kāda ir realitāte," skaidroja Sārts.
Uz jautājumu, cik daudz laika, viņaprāt, ir vajadzīgs, lai sagrūtu Kremļa propagandas naratīvi, atveroties dzelzs priekškaram, eksperts atbildēja, ka vēsturē ir dažādi piemēri.
Ziemeļkorejas gadījumā vesela valsts joprojām dzīvo alternatīvā realitātē briesmīgos apstākļos, bet ir arī vietas, kur sabiedrības atjēgšanās notiek diezgan ātri.
Kā pozitīvo faktoru, kas varētu veicināt Kremļa propagandas visvairāk apstrādātā Krievijas sabiedrības daļas atmošanos, Sārts minēja ciešos sadzīviskos kontaktus starp ukraiņiem un krieviem. "Tas ir viens spēcīgs instruments, kā to informāciju nodot Krievijas sabiedrībai," viņš atzīmēja.
Vaicāts, cik ļoti kara vešanu ietekmē tas, ka informācija par to zibens ātrumā nonāk sociālajos tīklos, stratēģiskās komunikācijas eksperts atbildēja, ka konkrētajā gadījumā tas vairāk par labu spēlē Ukrainai, jo tieši ukraiņi ir tie, kas ar informāciju dalās internetā, bet viņi cenšas nefilmēt savas valsts karavīrus, lai neizpaustu ienaidniekam to atrašanās vietu un neļautu spriest par izmantoto stratēģiju.
Turklāt ar cilvēcīgo un traģisko stāstu publicēšanu sociālajos tīklos ukraiņi panāk, ka daudzu pasaules valstu iedzīvotāji tiem jūt līdzi un izdara spiedienu uz Putinu, lai viņš pārtrauktu šo karu, skaidroja Sārts. "Savukārt no krievu puses ir klusums, jo, protams, visiem savējiem viņi atņēmuši telefonus, lai tik, nedod dievs, nepastāsta patiesību par notiekošo atpakaļ Krievijas iedzīvotājiem. Līdz ar to es teiktu, ka informācijas karu Rietumos Krievija ir zaudējusi fundamentāli," piebilda eksperts.
Viņš sacīja, ka līdz ar karu Ukrainā "Putins ir kļuvis par spitālīgo, kuram pieskarties nevar, citādi tas imidžs pāries uz tevi".
Šī iemesla dēļ virkne politiķu, kas iepriekš ir koķetējuši ar Putinu, tagad attālinās no viņa, lai nebojātu savu reputāciju. "Tādā ziņā šī ir vēl viena kārtējā lieta, kurā Putins ir pārrēķinājies, uzsākot šo karu," uzskata NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors.
Kā ziņots, pēc Krievijas prezidenta Putina pavēles Ukrainā 24.februārī iebruka Krievijas karaspēks, kas tagad apšauda ne tikai militāros objektus, bet arī civilo infrastruktūru un iedzīvotājus. Ukrainas karavīri un iedzīvotāji iebrucējiem sparīgi pretojas.
Tikmēr Krievijas varasiestādes medijos turpina izplatīt nepatiesu un sagrozītu informāciju, cenšoties attaisnot tās iebrukumu Ukrainā. Lai slēptu no sabiedrības patiesību, Krievijā par viltus ziņām pasludināta jebkura informācija, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.
Krievijā pat aizliegts pret Ukrainu uzsākto karu saukt par karu vai iebrukumu, vai jebkurā citā piemērotā vārdā. Visi mediji ir spiesti lietot diktatora Putina uzspiesto eifēmismu - "specoperācija".