Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apsvērs iespēju pārskatīt kritērijus par skolēnu skaitu skolās, kas ietekmē mērķdotācijas apjomu izglītības iestādei, trešdien, 9. martā, Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie").
Pieprasījumu Muižniecei skaidrot Alūksnes novada pašvaldības plānoto izglītības iestāžu reorganizācijas atbilstību novada iedzīvotāju interesēm bija iesnieguši Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošie deputāti Viktors Valainis, Edgars Tavars, Uldis Augulis, Janīna Jalinska, Armands Krauze, Jānis Vucāns, Gundars Daudze, Māris Kučinskis, Jānis Dūklavs un Didzis Šmits.
Valainis ministres atbildes uz deputātu jautājumiem par Alūksnes novada pašvaldības iecerēm novada skolu tīkla sakārtošanai raksturoja kā formālas, normatīvos aktus izklāstošas, kas pēc būtības neanalizējot faktisko situāciju.
Ministre uzsvēra, ka, samazinoties skolēnu skaitam, gan Alūksnes novads, gan citas pašvaldības pārskata savu skolu tīklu un tas ir katras pašvaldības kompetences jautājums.
Viņa atgādināja, ka 1.martā IZM ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunos noteikumus pedagogu mērķdotācijas aprēķinam un sadalei, kas paredz no šā gada 1.septembra valsts finansējumu pedagogu darba samaksai aprēķināt un pārskaitīt pašvaldībām, kuras to tālāk sadalīs savām izglītības iestādēm, nodrošinot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu kvalitatīvu izglītības pakalpojumu.
"Kad saņemsim atsauksmes, tad, iespējams, nāksies pārskatīt skolēnu skaita kritērijus, taču, neskatoties uz skolēnu skaitu, izglītības iestādēm ir jānodrošina augsta izglītības kvalitāte," solīja Muižniece.
Viņa piebilda, ka pašvaldībām arī turpmāk jācenšas saglabā princips iespējami tuvu dzīvesvietai nodrošināt mācības 1.-6.klašu skolēniem, savukārt 7.-9.klašu skolēniem ir jābūt pieejamam kvalitatīvam mācību procesam.
Ministre uzsvēra, ka nākamajā mācību gadā pašvaldības mērķdotācijas skolotāju algām saņems tāpat, ka līdz šim. Kvalitātes kritēriji pirmo reizi tiks izvērtēti šā gada vasarā. 2022./2023.mācību gadā noteikto kritēriju neizpildes gadījumā skolām izteiks brīdinājumu, taču attiecībā uz 2023./2024. mācību gadu un turpmākajiem gadiem, tām procentuāli samazinās mērķdotācijas apjomu.
Pieprasījumu komisijas sēdē deputāti balsojumā pieprasījumu neatbalstīja. Par šo dokumentu vēl būs jābalso Saeimas sēdē, kur par to būs iespējams arī debatēt.
Jau ziņots, ka 24.februārī no Alūksnes novada domes sēdes darba kārtības izslēdza jautājumu par pašvaldības skolu reorganizāciju, lai pašvaldība turpinātu diskusijas par šo jautājumu ar sabiedrību.
Pašvaldības skolu reorganizācijas plānu novada sabiedrība vērtēja ļoti kritiski. Vietnē "Manabalss" četru dienu laikā tika savākti un pašvaldībā iesniegti 2600 paraksti par esošā skolu tīkla saglabāšanu Alūksnes novadā.
24.februārī laukumā iepretim Alūksnes novada pašvaldības ēkai ar plakātiem rokās bija pulcējušies vairāki desmiti cilvēku, kuri pauda nosodījumu pašvaldības iecerei slēgt teju visas mazās skolas pagastos, kā arī reorganizēt pilsētas skolas bez iepriekšējās diskusijas ar sabiedrību un iesaistītajām pusēm.
Jau ziņots, ka Alūksnes novada Sociālās, izglītības un kultūras komitejas sēdē no septiņiem deputātiem četri atbalstīja lēmumprojektu, kas paredz divus priekšlikumus Alūksnes novada skolu reorganizācijai.
Par lēmumu virzīt divus priekšlikumus nobalsoja arī domes deputāte un Alūksnes vidusskolas direktore Ilze Līviņa (NA). Deputāts Arturs Dukulis (ZZS) aizrādīja, ka Līviņai ir interešu konflikts, lemjot par savas vadītās iestādes turpmāko darbību, taču komitejas priekšsēdētāja Līga Langrate ("Konservatīvie") šo aizrādījumu ignorēja.
Sākotnēji uz domes komitejas sēdi virzītais lēmumprojekts paredzēja, ka pašvaldība plāno Alūksnē apvienot visas trīs skolas, atsakoties no valsts ģimnāzijas statusa Ernsta Glika ģimnāzijai. Šim piedāvājumam komitejas sēdēs sākumā pievienoja vēl divus citus lēmumprojektus, kurus bija paredzēts izskatīt novada domes sēdē.
Viens no lēmuma projektiem paredz, ka no šā gada 1.septembra reorganizē Strautiņu pamatskolu par Strautiņu sākumskolu ar pirmsskolas un pamatizglītības 1.-6.klašu izglītības programmu realizēšanas vietu pirmsskolas ēkā "Zemenīte".
Apvienojot plānots reorganizēt Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju, Alūksnes novada vidusskolu un Alūksnes pilsētas sākumskolu, izveidojot jaunu Alūksnes novada pašvaldības iestādi "Ernsta Glika Alūksnes vidusskola" ar pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības programmu īstenošanas vietām trīs pašreizējo skolu ēkās Kanaviņu ielā 14, Lielā Ezera ielā 26 un Glika ielā 10.
Paredzēts likvidēt Bejas, Malienas, Pededzes un Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolu, pievienojot tās Ernsta Glika Alūksnes vidusskolai.
Otrais lēmumprojekts paredz Strautiņu pamatskolas reorganizāciju tāpat kā pirmajā lēmumprojektā, taču Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijai plāno noteikt, ka tā īsteno tikai vidējās izglītības 10.-12.klašu izglītības programmas ar realizēšanas vietu Glika ielā 10, 10.-12.klašu korpusā. Patlaban ģimnāzijā mācās arī 7.-9.klašu skolēni, kas galvenokārt turpina vidējās izglītības ieguvi ģimnāzijā.
Savukārt Alūksnes novada vidusskolu un Alūksnes pilsētas sākumskolu plāno apvienot, reorganizējot un izveidojot jaunu Alūksnes novada pašvaldības iestādi "Alūksnes vidusskola" ar pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības programmu īstenošanas vietām Alūksnes novada vidusskolas ēkā Kanaviņu ielā 14, Alūksnes pilsētas sākumskolas ēkā Lielā Ezera ielā 26 un ģimnāzijas 7.-9.klašu ēkā Glika ielā 10, kur patlaban notiek rekonstrukcija. Bejas, Malienas, Pededzes pamatskolu un Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolu likvidētu, pievienojot Alūksnes vidusskolai.
Seši Alūksnes novada domes opozīcijas deputāti - Artūrs Dukulis, Artūrs Grīnbergs, Aivars Fomins, Modris Lazdekalns, Druvis Mucenieks un Laimonis Sīpols, kuri pārstāv Zaļo un zemnieku savienību un Vidzemes partiju, domē iesnieguši savus priekšlikumus par skolu tīklu pašvaldībā.
Viņi piedāvā saglabāt esošajā apjomā un ēkās piecas vispārējās izglītības iestādes, proti, Alekseja Grāvīša Liepnas pamatskolu, Alūksnes novada vidusskolu, Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolu, Strautiņu pamatskolu un Ziemera pamatskolu. Savukārt Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā, sākot ar 2022./2023.mācību gadu, varētu uzņemt skolēnus no 4.klases.
Opozīcijas deputāti piedāvā reorganizēt Alūksnes pilsētas sākumskolu, saglabājot tajā 1. līdz 3.klases, un izveidojot Alūksnes pilsētas sākumskolā pirmsskolas izglītības grupas piecgadīgiem un sešgadīgiem bērniem ar šā gada 30.augustu, mācības nodrošinot Lielā Ezera ielā 26.
Bejas pamatskolu viņi iesaka reorganizēt par sākumskolas filiāli un no 2023./2024.mācību gada skolā īstenot izglītības programmas tikai pirmsskolas bērniem un 1.-6.klašu skolēniem esošajās skolas telpās. Malienas pamatskolu deputāti iesaka reorganizēt no 2023./2024.mācību gada. Savukārt Pededzes pamatskolu un pirmsskolas izglītības iestādi "Cālis", kas atrodas privātās un ugunsdrošības prasībām neatbilstošās telpās, viņi iesaka slēgt jau no šā gada 30.augusta.
Alūksnes novada Sociālās, izglītības un kultūras komitejas sēdē teju divas stundas ilgajās diskusijās izskanēja gan skolu reorganizāciju atbalstoši, gan noraidoši viedokļi. Langrāte pauda pārliecību, ka reorganizācijas rezultātā skolēniem būs iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību modernās mācību telpās. Arī skolotājiem reorganizācijas rezultāta būs lielāka darba slodze un līdz ar to arī augstāks atalgojums.
Domes deputāte Maruta Kauliņa (JV) aizrādīja deputātiem, ka ir pilnīgi nepieņemami dalīt bērnus lauku un pilsētas skolēnos, kā tas sēdē bieži izskanēja. Viņa, atsaucoties uz vairākām vecāku vēstulēm, aktualizēja jautājumu par ģimeņu sociālo stāvokli. Deputāte bažījās, vai šīs ģimenes, kurām trūkst līdzekļu, lai iegādātos bērniem apģērbu, apavus, varēs palaist bērnus uz skolu pilsētā pēc skolu reorganizācijas.
Tāpat vairāki deputāti norādīja uz to, vai pašvaldība pirms skolu reorganizācijas var vecākus informēt, cikos bērniem sāksies ceļš uz skolu, cik ilgs laiks paies ceļā, vai viņiem varēs nodrošināt pietiekamu ēdienu, kādas būs viņu interešu izglītības iespējas. Langrāte solīja, ka šos problēmjautājumus pašvaldības darbinieki sāks risināt martā.
Alūksnes Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča atzina, ka par pašvaldības iecerēto skolu reorganizācijas plānu sabiedrībā valda liela neapmierinātība. Tāpat pastāv risks, ka novada iedzīvotāji, zaudējot iespēju bērniem mācīties valsts ģimnāzijā, dosies uz citām pašvaldībām, kur tādas iespējas viņiem būs, vai arī izvēlēsies vidējo izglītību iegūt tālmācībā.
Tāpat komitejas sēdē izskanēja bažas par likvidēto skolu ēkām. Tika vaicāts, kas notiks ar tām, kāda būs vietējo kopienu attīstība nākotnē.
Kā vēstīts, lemjot par izglītības iestāžu tīklu Alūksnes novadā, pašvaldība savus lēmumus solīja pamatot ar datiem un analīzi.
Ar mērķi nodrošināt demogrāfiskajai situācijai un jaunā mācību satura ieviešanas prasībām atbilstošas un kvalitatīvas izglītības pieejamību novadā, pašvaldībā bija izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija vairāku izglītības iestāžu direktori un vadītāji. Pašvaldība apmeklēja katru izglītības iestādi, tikās ar iestādes padomi, vecāku pārstāvjiem.
Darba grupa analizēja esošo izglītības iestāžu un skolēnu skaitu novadā, iestāžu piepildījumu, interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu programmu piedāvājumu, nodrošinājumu ar pedagogiem, skolēnu un pedagogu proporciju, pedagogu noslodzi, izglītības nozares finansējuma izlietojumu, izglītības kvalitāti novadā, skaidro pašvaldības pārstāve.
Pašvaldība ir apzinājusi pašreizējo situāciju par katru novada pagastos deklarēto bērnu un sagatavojusi karti - darba materiālu, kurā uzskatāmi atspoguļota informācija par katru skolēnu - viņa dzīvesvieta, skola, kā skolēns nokļūst uz skolu - ar sabiedrisko, pagasta pārvaldes vai vecāku transportu.
