62 amerikāņu patērē kafiju vismaz reizi dienā, liecina ASV Nacionālās kafijas asociācijas dati. Taču rūdītākie kafijas cienītāji vidēji patērē trīs kafijas tasītes dienā. Ja kafija dzerta par daudz, var rasties arī nevēlamas blakusparādības – augsts asinsspiediens, roku trīcēšana, galvassāpes. Kaut arī daudz tiek runāts par kafijas negatīvo ietekmi, tās lietošanai ir arī pozitīvās puses. Kādas tās ir?
Būtiska nozīme ir tam, kā kafija tiek ražota. Nefiltrēta kafija satur augu valsts izcelsmes ķīmisko savienojumu diterpēnu, kas paaugstina holesterīna saturu kafijā.
Tādēļ vislabāk, ja ir tāda iespēja, ir izmantot kafijas automātu.
Kafijas pupiņas ir labs antioksidantu avots. Antioksidanti aizkavē novecošanu, aiztur brīvos radikāļus jeb skābekļa molekulas, kas zaudējušas vienu vai vairākus elektronus un kļuvušas nestabilas.
Brīvie radikāļi veidojas normālā vielmaiņas procesā – tos mēs ieēdam, ieelpojam, uzņemam caur ādu.
Antioksidanti palīdz ķermenim izvairīties no oksidatīvā stresa. Kafija var palīdzēt aizkavēt nopietnu slimību attīstību, piemēram, otrā tipa diabētu.
Saskaņā ar ASV Vēža izpētes institūta datiem kafijas sastāvā esošās vielas varētu aizkavēt vēža šūnu attīstību un augšanu un aizkavēt iekaisuma procesu veidošanos.
Tiek ziņots, ka viena kafijas tasīte dienā paildzina dzīvi par trīs līdz četriem procentiem.
Parasti mēs dzeram kafiju, jo vēlamies iegūt možumu un produktivitāti, taču kafija uzlabo kognitīvās spējas arī ilgtermiņā.
Pētījumi liecina, ka kafijas lietotāji retāk sirgst ar Alcheimera un Pārkinsona slimībām.
Vēl viens pozitīvais efekts novērots attiecībā uz mentālo veselību – ir saprotams, ka tās attīstību var samazināt ar veselīgu uzturu un fiziskām aktivitātēm.
Pētījumi liecina, ka kafijas antioksidantiem ir pozitīva ietekme uz neiroloģiskajiem procesiem, tās patēriņš var samazināt depresijas simptomus pat par 10 procentiem.
