Lietuvas prezidents aicina izolēt Krieviju "visās nozarēs un organizācijās"

LETA/BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: SIPA/Scanpix

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda aicinājis izolēt Krieviju, kas turpina agresiju pret Ukrainu, kā arī tās sabiedroto Baltkrieviju "visās nozarēs un visās starptautiskajās organizācijās", vēl vairāk pastiprinot pret abām šīm valstīm noteiktās sankcijas.

Šādu aicinājumu viņš pirmdien izteicis, tiekoties ar Nīderlandes premjerministru Marku Ruti, kurš ieradies Viļņā.

"Mums jāatslēdz visas Krievijas un Baltkrievijas finanšu institūcijas no SWIFT sistēmas un jāslēdz mūsu jūras ostas, tāpat kā esam slēguši gaisa telpu. Pēc iespējas ātrāk jānodrošina Eiropas Savienības (ES) neatkarība no Krievijas energoresursiem," preses konferencē Viļņā pēc tikšanās uzsvēris prezidents.

Tikmēr Nīderlandes premjers gan atzinis, ka Eiropai jānodrošina neatkarība no Krievijas energoresursiem, tomēr paudis viedokli, ka tā nevar nevilcinoties atteikties no Krievijas gāzes un naftas.

"Nav saprātīgi izdarīt spiedienu uz naftas kompānijām, lai tās pārtrauktu izmantot Krievijas naftu, jo mēs joprojām esam atkarīgi no šiem energoresursiem. Gan Austrumeiropā, gan Rietumeiropā ir daudz naftas pārstrādes rūpnīcu, kuras pilnībā atkarīgas no Krievijas naftas vai gāzes. Arī Vācija un Nīderlande ir atkarīgas no Krievijas resursiem," paziņojis Rute, vienlaikus izsakot cerību, ka ES līdz gada beigām samazinās savu atkarību no Krievijas energoresursiem vismaz par divām trešdaļām.

"Es uz to nepacietīgi ceru, bet tai pašā laikā mums jānodrošina enerģētiskā neatkarība, lai sistēmā būtu pietiekams gāzes un naftas daudzums, kas ir ļoti svarīgi Nīderlandei, Vācijai, Francijai un arī Austrumeiropas valstīm. Tas jāpaveic pēc iespējas ātrāk, bet to nevar izdarīt rīt," viņš sacījis.

Nausēda savukārt uzsvēris, ka Lietuva pēdējos gadu desmitos daudz investējusi enerģētiskajā drošībā, tāpēc ir gatava sniegt būtisku ieguldījumu Krievijas energoresursu boikotā.

Viņš piebildis, ka ES institūcijas pārāk daudz laika izšķērdējušas bezjēdzīgām diskusijām par to, kādas attiecības būtu jāuztur ar Krieviju.

"Tagad, kad maskas kritušas un visiem redzams, ar ko mums ir darīšana, ir vieglāk virzīties uz priekšu, atteikties no zināmiem stereotipiem un īstenot lēmumus, kuri Lietuvas ieskatā ir absolūti nepieciešami, lai Eiropa varētu justies drošāka, neatkarīgāka un noturīgāka pret ārējiem šokiem," norādījis Lietuvas prezidents.

Nīderlandes premjers jau marta sākumā izteicās, ka Eiropas enerģētikas nozares pārveidei būs vajadzīgs laiks, jo ES joprojām ir ļoti atkarīga no Krievijas energoresursiem. Pēc viņa teiktā, to importa pārtraukšana, nenodrošinot alternatīvus avotus, varētu radīt Eiropas ekonomikai "grūti kontrolējamas sekas".

Vācijas, Lielbritānijas un Nīderlandes līderi tobrīd brīdināja, ka, nosakot Maskavai sankcijas par tās iebrukumu Ukrainā, nevajadzētu krasi apturēt energoresursu importu, jo pagaidām nav alternatīvu piegādes iespēju.

Kremlis pirmdien pavēstīja, ka Krievijas naftas importa embargo tiešā veidā ietekmēšot visu pasaules naftas tirgu un jo īpaši Eiropas enerģētikas bilanci.

Vienlaikus Rute paziņojis, ka pilnībā saprot Lietuvas cilvēkus, kas jau sen noraizējušies par savu drošību.

Nausēda aicinājis Nīderlandi nosūtīt uz Lietuvu vairāk karavīru un palielināt savu kontingentu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā.

Tikšanās laikā runāts arī par Ukrainai nepieciešamo palīdzību, pirmām kārtām pretgaisa aizsardzības sistēmām un humāno koridoru nodrošināšanu, kas, pēc Nausēdas teiktā, izglābtu tūkstošiem civiliedzīvotāju.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu