Kāda ir smadzeņu veselība latviešiem?

Pēc Eurostat datiem, Latvija ir vienā no pēdējām vietām pēc rādītāja "Veselīgi dzīves gadi pēc 65 gadu vecuma". 2019.gadā Latvijā šis rādītājs bija 4,7 gadi, salīdzinot ar 10,3 gadiem Eiropas Savienībā, 6,9 gadiem Igaunijā un 6,2 gadiem Lietuvā. Smadzeņu veselība gan sabiedrībā, gan arī veselības aprūpē kļūst arvien nozīmīgāka, jo līdz ar iedzīvotāju skaita samazināšanos un novecošanos strauji pieaug neiroloģisko traucējumu slogs un problēmas, kas saistās ar smadzeņu veselības saglabāšanu. Cilvēki ar neiroloģiskiem traucējumiem saskaras ar fizisku invaliditāti, kognitīviem vai garīgiem traucējumiem un sociālo disfunkciju.

Smadzeņu veselības traucējumu ietekme uz indivīdiem un ģimenēm, kā arī sabiedrības sociālo un ekonomisko labklājību ir liela un tālejoša. Turklāt Covid-19 pandēmijas ietekme uz garīgo veselību ir izraisījusi par vēl steidzamāku vajadzību rīkoties smadzeņu veselības jomā.

Neskaidrība un stress, ko ir izraisījusi Covid-19 pandēmija, ir izgaismojusi psihiskās veselības traucējumus, pieaugot to cilvēku skaitam, it īpaši darba spējīgu cilvēku starpā, kas saskaras ar trauksmi un depresīva rakstura traucējumiem.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, aptuveni 35% no slimību sloga Eiropā izraisa smadzeņu slimības.

Veselības ministrijas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. - 2027. gadam kā galveno mērķi nosaka uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā, tomēr

neiezīmē koordinētu pieeju smadzeņu slimību profilaksei, agrīnai diagnostikai, ārstēšanai un atbalstam.

Informatīvā ziņojumā izvirzīti vairāki secinājumi un nākamie soļi, lai padarītu Latviju par vienu no vadošajām valstīm smadzeņu veselības jomā. Galvenokārt nepieciešama tēmas izpratne un atbalsts no politikas veidotājiem un atbildīgajām institūcijām, kā arī datu pieejamība. Jāveido politisks atbalsts smadzeņu veselības tēmai, izvirzot konkrētu rīcības plānu un atvēlot nepieciešamo finansējumu. Papildus, novērots, ka smadzeņu veselības koncepts pagaidām vēl ir salīdzinoši jauns, tādēļ nepieciešams izglītot sabiedrību un veicināt aktīvu sadarbības partneru iesaisti, lai sekmētu veselas sabiedrības attīstību ilgtermiņā, samazinot smadzeņu slimības riskus.

Sadarbībā ar vadošajiem smadzeņu veselības ekspertiem Latvijā, informatīvais ziņojums kalpos kā pamats ilgtermiņa rīcībai, lai aktualizētu šo veselības jomu un aicinātu izstrādāt smadzeņu veselības pamatnostādnes, kas nospraustu tālākos politiskos lēmumus šajā jomā. Pilnais ziņojums pieejams šeit.