Latvijā ir nepieciešams veikt pacientu izglītošanu par racionālu zāļu lietošanu, pievēršot uzmanību bezrecepšu zāļu un uztura bagātinātāju lietošanai un pieejamībai, šādu viedokli otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē pauda Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
Viņa norādīja, ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, Latvijā izlietotais finansējums recepšu zālēm ir lielāks nekā citās valstīs, taču ir mazāks to patēriņš. Viņasprāt, iespējams, tas ir saistīts ar lielāku bezrecepšu zāļu pieejamību un lietošanu.
Arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) kardiologs, Saeimas deputāts Andris Skride (AP) novērojis, ka iedzīvotāji lielus līdzekļus tērē uztura bagātinātājiem.
Viņš rosināja piesaistīt Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes studentus pētījuma veikšanai, lai noskaidrotu, ar ko to pirkšana ir saistīta. Piemēram, citās valstīs uz uztura bagātinātājiem esot rakstīts, ka to "aprakstītajiem brīnumiem" nav nekāda zinātniska pamatojuma, un, Skrides ieskatā, tādu skaidrojumu vajadzētu ieviest arī Latvijā.
Vienlaikus Kaupere uzsvēra, ka ir svarīga ne tikai zāļu finansiālā pieejamība, bet arī to kvalitāte un faktiskā pieejamība.
"Zāļu finansiālās pieejamības uzlabošana iedzīvotājiem ir būtisks aspekts, jo, lai pacients varētu zāles lietot, viņam ir jāspēj tās iegādāties. Mēs esam sprieduši par zāļu cenu samazināšanu, nosakot cenu kompensējamām zālēm, un salīdzinām to cenu ar cenām citās valstīs," skaidroja Kaupere.
Viņa atzīmēja, ka šādā veidā salīdzināt cenas varētu arī recepšu un bezrecepšu zālēm, ne tikai kompensējamām.
Tāpat viņa informēja, ka no 1.aprīļa iedzīvotāji aptiekās bezmaksas varēs noteikt Covid-19 vīrusa klātbūtni organismā. Aptiekā ir paredzēti apmaksāti antigēna testi, kā arī atsevišķās aptiekās ir pieejama arī vakcinācija pret Covid-19.
