Latviju no Krievijas iebrukuma sargā NATO 5.pants. Taču nevar izslēgt, ka neprognozējamā Krievijas agresijas attīstība karadarbību var atnest arī pie mums. Tad izšķirīga var izrādīties patriotismā un cīņas sparā balstīta pretošanās valsts iekšienē, kā tas šobrīd ir Ukrainā. Te nozīmīgākā loma ir zemessardzei, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Latvijas aizsardzības plāni paredz, ka armijā jābūt 12 tūkstošiem zemessargu, taču to skaits nepārsniedza 8 tūkstošus. Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis nebijušu interesi par dienestu.
Kopš kara sākuma pieteikušies jau 2200 brīvprātīgo. Tas ir vairāk nekā citkārt divos gados. Lielā atsaucība ir izaicinājums zemessardzes rekrutēšanas un apmācīšanas sistēmai.
Iestāšanās zemessargos jau tagad – tā ir labākā atbilde jautājumam, kā pretoties Krievijai. Lai gan īsā laikā dienestā pieteikušies jau divi tūkstoši, tomēr armijai vajag vēl.
Militāri apmācīti iedzīvotāji, kas iebrukuma gadījumā ir nekavējoši gatavi ķerties pie ieročiem un aizsargāt savu valsti. Tas ir nozīmīgs spēks papildus NATO garantijām, kas var atturēt Krieviju no iebrukuma. Vai likt dārgi samaksāt, ja Krievijas armija šķēros Latvijas robežu.
Tie ir apsvērumi, kāpēc simtiem cilvēku pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir izlēmuši iestāties zemessardzē. Arī no armijas lietām attālajām radošajām jomām. Aktīviem valsts aizstāvēšanā ir jābūt visiem, to nepaveiks ne valdība, ne armija, saka scenārists un režisors Ivo Briedis.
"Tā ir tāda rīcība, ka varētu būt, ka mazliet maina to situāciju, ka mūsu valstī ir ļoti mazaktīvi cilvēki. Sabiedriskā līdzdalība ir ļoti zemā līmenī. Sabiedriskās organizācijās un arī uzņēmējdarbības koeficients ļoti zems starp latviešiem. Tāda palieka no padomju laikiem, kad visu tā kā nogrūž uz valdības pleciem un paši tad var sēdēt mājā un neko nedarīt.
Šāda situācija vairs nepieļauj sēdēt mājās un nepiedalīties. Jāpiedalās cik nu vien var," viņš spriež.
Zemessarga zvērestu jau nodevis scenārists un režisors Normunds Pucis. Viņš par stāšanos zemessardzē domājis jau no 2014.gadā, pēc Krievijas iebrukuma sākuma. Pieteicies janvārī, kad Krievija vēl maskēja iebrukuma gatavošanu ar militārajām mācībām.
"Pēc šī negaidītā uzbrukuma Ukrainai, es sapratu, ka nav citas izejas. Es negribu būt vienkārši neapmācīts civilists. Es gribu aizstāvēt šo zemi, cilvēkus, nepieļaut šādu vardarbību, ļaunumu, kas tagad notiek Ukrainā. Vēlos vismaz dot savu ieguldījumu," saka Pucis.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir parādījis, ka nozīmīga loma pārsteidzošajā pretestībā pārspēkam ir teritoriālās aizsardzības vienībām. Tās veido brīvprātīgie.
Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis pauž, ka Ukrainas teritoriālais spēks formāli tika nodibināts tikai pagājušā gada vasarā.
"Tā kā mēs varam tikai izteikt apbrīnu, un novērtēt augstu, cik viņi īsā laikā viņi ir sasnieguši, jo tiešām tās vienības ir nodibinājušās, paspējušas nokomplektēties un cīnās," viņš atzinīgi novērtē.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā zemessardze sāka saņemt arvien vairāk pieteikumu par iestāšanos dienestā. Pirmajā nedēļā pieteicās 650 cilvēki. Tagad skaits jau pārsniedz divus tūkstošus.
Tik lielam brīvprātīgo skaitam armija nebija gatava. Šaurā vieta ir atzinumu saņemšana no narkologa un psihiatra.
Likums nosaka, ka zemessargiem visas medicīniskās pārbaudes ir bez maksas. Līgumus ar medicīnas iestādēm slēdz zemessardzes vadība. Par narkologa un psihiatra atzinumu līgums līdz šim bija tikai ar Valsts psihiatrijas un narkoloģijas centru.
Psihiatriskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja Diāna Neperte atzīst, ka atzinumus līdz šim izsniedza divreiz nedēļā. Šobrīd pakalpojuma veids ir divkāršots un intensitāte ir augusi.
Veltot katram potenciālajam zemessargam 15 minūtes, centrs nedēļā spēj izsniegt 80 atzinumus.
Lai novērstu sastrēgumu ar psihiatru atzinumiem, zemessardzes vadība jau noslēgusi līgumus arī ar citām medicīnas iestādēm. Topošie zemessargi varēs iziet pārbaudes arī slimnīcā “Ģintermuiža” Jelgavā un Veselības centrā 4. Te var pierakstīties jau pēc nedēļas.
Liela izaicinājuma priekšā ir arī zemessargu apmācību sistēma – īsā laikā jāsagatavo nepieredzēti liels skaits brīvprātīgo. Pirmās 21 dienu ilgās mācības ieplānotas jau aprīlī.
Zemessardzes komandieris Leščinskis sola, ka apmācību izgājušos un zvērestu nodevušos jaunos zemessargus nekavējoši apgādās ar formām, zābakiem un ieročiem. Tam dienests esot gatavs.
Latvijas aizsardzības plāni paredz, ka 12 tūkstošus brīvprātīgo jāpiesaista līdz 2027.gadam. 2024.gada mērķis ir 10 tūkstoši aktīvu zemessargu. Zemessargu skaits jau gadiem svārstās ap 8 tūkstošiem. Cik pienāk klāt, tikpat arī aiziet.
Lai arī šobrīd pieteikumu skaits ir liels, zemessardzes komandieris joprojām aicina ikvienu iedzīvotāju stiprināt valsts aizsardzību. Zemessardzē ir vajadzīgi dažādi speciālisti un katram no tiem ir atšķirīgas prasības. Ārstiem, datorspeciālistiem vai šoferiem nav jābūt tikpat sportiskiem, kā karavīriem
Liels pieplūdums zemessardzes rindās bija arī 2014.gadā, kad Krievija sāka savu iebrukumu Ukrainā.
Komandieris Leščinskis vērtē, ka no tā laika zemessardzes brīvprātīgo sastāvs kļuvis daudz motivētāks.