Pulss miera stāvoklī ir sirds sitienu skaits minūtē (sit./min.), cilvēka ķermenim atrodoties miera stāvoklī ‒ parasti miegā vai guļot gultā pēc pamošanās. Veselam cilvēkam pulss miera stāvoklī ir aptuveni 60‒100 sit./min., atkarībā no dzimuma un vecuma.
Kā liecina lietotnes "Garmin Connect" dati -
Regulārās fiziskās aktivitātes un enerģiska vingrošana stiprina sirds muskulatūru, kas nozīmē, ka sirds efektīvāk "pumpē" asinis pa ķermeni. Tas nozīmē, ka stiprākai sirdij nepieciešams mazāk sitienu, lai virzītu tādu pašu asins apjomu, nekā, ja sirds ir vājāka. Tāpēc sportiskiem cilvēkiem, piemēram, skrējējiem, miera stāvoklī parasti ir izteikti zemāks pulss.
Tomēr, ja fiziskās aktivitātes un intensīvie treniņi nav ikdienas sastāvdaļa, zems pulss miera stāvoklī arī varētu liecināt par novirzēm no normas. Tādos gadījumos to nevajadzētu ignorēt un konsultēties ar ārstu. Ilgtermiņa vidējais pulsa ātrums miera stāvoklī, kas ir zemāks par 60 sit./min. var liecināt par veselības problēmām, kā piemērām sirds ritma traucējumiem, ko sauc par bradikardiju vai citām slimībām.
Mūsdienās viedās ierīces kļuvušas par labu palīgu veselības stāvokļa novērošanai ikdienā. Tādā veidā, piemēram, viedpulksteņi seko līdzi ne tikai šī brīža pulsa ātrumam, bet arī aprēķina ilgtermiņa pulsa radītājus miera stāvoklī, jo ir īpaši svarīgi saprast tendences ilgtermiņā, lai gūtu pilnīgāku ainu par sirds veselību. Slimības vai infekcijas, stresa un fiziskās slodzes līmenis noteiktajā nedēļā varētu ietekmēt radītājus, tāpēc ir vērtīgi izpētīt vidējos rādītājus par ilgāku periodu - mēnesi vai pat gadu.
REGULĀRĀS FIZISKĀS AKTIVITĀTES UN PULSS MIERA STĀVOKLĪ
Nav noslēpums, ka regulāri intensīvi kardio treniņi gan pozitīvi ietekmē kopējo ķermeņa veselību, gan nāk par labu sirds veselībai un izturībai. Jo vairāk laika lietotājs pavada, nodarbojoties ar sportu, jo zemāks ir tā vidējais izmērītais pulsa ātrums miera stāvoklī. Vēl jo vairāk, dati liecina, ka neatkarīgi no izvēlētās sporta aktivitātes ‒ no braukšanas ar kajaku līdz jogai, golfam un spēka treniņiem ‒ tiek novērota nenoliedzama saistība. Jo vairāk un regulārāk cilvēks nodarbojas ar dažādām fiziskām aktivitātēm, jo zemākam jābūt pulsam miera stāvoklī. Tāpat arī noieto soļu skaitam ikdienā ir ietekme, vēl jo vairāk, ja pastaigas regulāri notiek svaigā gaisā.
KĀ VAR UZLABOT SAVU VIDĒJO PULSA ĀTRUMU MIERA STĀVOKLĪ?
Atbilde ir diezgan vienkārša ‒ vairāk kustēties! Dati liecina, ka veselam vidusmēra cilvēkam aktīvs dzīvesveids veicina sirds veselību. Atliek tikai izvēlēties sev tīkamu aktivitāti.
