Nedēļā pēc Ungārijas premjera Viktora Orbāna vadītās partijas “Fidesz” uzvaras parlamenta vēlēšanās, iegūstot konstitucionālo vairākumu, Orbāns un viņa līdzgaitnieki jau paguvuši vairākkārt publiski pakritizēt Ukrainu, sveikt ar uzvaru vēlēšanās prokremliski noskaņoto Serbijas prezidentu un paziņot, ka neatteiksies no Krievijas enerģijas.
Orbāna nostāja pamudinājusi vairākus Saeimas deputātus domāt par izstāšanos no Latvijas-Ungārijas parlamentārās sadarbības grupas, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Tomēr ir arī tādi, kas vēlas nogaidīt vai pat uzskata, ka konservatīvās vērtības aizstāvošā valsts jāturpina atbalstīt.
“Mums bija jācīnās ar nebijušu pārspēku: Ungārijas kreisie un starptautiskie kreisie visapkārt; Briseles birokrāti; Sorosa impērija ar visu savu naudu un organizācijām; starptautiskie pamatstraumes mediji; un, tuvāk beigām, pat Ukrainas prezidents. Mums nekad nav bijis tik daudz oponentu vienlaikus!” Šādi savu atbalstītāju mītiņā pēc uzvaras kārtējās parlamenta vēlēšanās aprīļa sākumā triumfēja Ungārijas premjerministrs un partijas “Fidesz” vadītājs Viktors Orbāns.
Pašpasludinātais neliberālās demokrātijas būvētājs Orbāns jau ilgstoši bija saņēmis Eiropas Savienības kritiku par mediju un tiesu varas pakļaušanu, vēršanos pret minoritātēm un politisko konkurentu ierobežošanu. Tāpat Orbāna valdīšanas 12 gados Ungārija, būdama arī NATO dalībvalsts, visādi stiprināja ekonomiskās saites ar Krieviju. Kādreizējais “Fidesz” jaunatnes organizācijas vadītājs, ārlietu ministrs Pēters Sījārto pagājušā gada nogalē savos soctīklos ar lepnumu demonstrēja no Krievijas amata brāļa Sergeja Lavrova saņemto Draudzības ordeni.
Arī Orbāns vēl februāra sākumā Maskavā tikās ar Vladimiru Putinu. Ja iepriekš Orbānu atbalstošie labējie politiķi uz šo koķetēriju ar Kremli skatījās ar izpratni, pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā tas sāka mainīties. Ungārijas atteikšanās atļaut transportēt caur valsti bruņojumu Ukrainai un iebildumi pret sankciju uzlikšanu Krievijas gāzei un naftai, visticamāk, nebija tikai pirmsvēlēšanu poza. Šonedēļ preses konferencē Orbāns paziņoja, ka no šīs nostājas neplāno atkāpties, tāpat kā no abu valstu sadarbību Pakšas atomelektrostacijas projektā. “Krievi nekad mūs nav piekrāpuši, un mēs ne reizi neesam piekrāpuši krievus,” pauda Orbāns. Arī Krievijas vēstnieks Ungārijā šonedēļ pauda pārliecību, ka abu valstu attiecības pēc “Fidesz” uzvaras paliks tikpat draudzīgas.
Draudzēties ar Ungāriju līdz šim gribēja arī vairāki Latvijas politiķi. Vieni atbalstu demonstrēja, piespraužot Ungārijas karodziņus pie saviem sociālo tīklu profiliem, citi izgaismoja Ungārijas karoga krāsā tiltus.
Savukārt Saeimā jau vairākus sasaukumus darbojas deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Ungārijas parlamentu. Līdzīgas sadarbības grupas ir ar vairākām pasaules valstīm. Divas grupas gan pašlikvidējās martā – ar Krievijas un Baltkrievijas parlamentiem Saeima sadarboties vairs negrib. Ungārijas grupas vadītājs Igors Pimenovs no “Saskaņas” gan neuzskata, ka te būtu vajadzīga tik radikāla rīcība un aicina deputātus grupu nepamest: “Pēc divām nedēļām vai diviem mēnešiem Ungārijai, iespējams, politika mainīsies un atgriezīsies situācijā, kādā tā bija pavisam nesen. Ļoti svarīgi patlaban neteikt tādus vārdus vai neizdarīt tādas rīcības, kas varētu mūsu attiecības pasliktināt līdz tādam līmenim, ka pēc tam būs vienkārši grūti runāt. (..) Nekad nevajag steigties. Pēc tam paies divi mēneši, Orbāns atkal kļūs par vislabāko Latvijas draugu, un tagad šie kungi dosies uz šo grupu atpakaļ? Nu tas nebūtu vienkārši nopietni.”
Grupas vadītāja vietnieks Jānis Iesalnieks no Nacionālās apvienības savulaik popularizēja ideju atbalstīt Ungāriju ar karodziņiem pie tvitera profiliem. Taču pēdējās nedēļās Iesalnieks publiski kritizē Orbānu, par ko pat ir saņēmis neizpratnes pilnu vēstuli no Ungārijas vēstniecības. Nu deputāts ir pārdomās par to, vai darbu grupā vispār turpināt: “Te nevar būt runas par to, no kura ir izdevīgāk gāzi pirkt vai tamlīdzīgi argumenti. Šeit ir runa par cilvēcību, jo nevar būvēt attiecības ar ļaunumu, un Krievija ir absolūts ļaunums šobrīd pasaulē. Un līdz ar to tā Ungārijas politika, pat ja saimnieciski tā ir varbūt ar kaut kādiem argumentiem, tad cilvēciski nav pieņemama.”
Līdz galam Iesalnieks un viņa frakcijas kolēģis Jānis Dombrava par izstāšanos no grupas gan vēl nav izlēmuši, jo Ungārijas lidmašīnas rotācijas kārtībā piedalās NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā.
Skeptiski par savu turpmāko sadarbību ar Ungārijas parlamentu ir arī vairāku citu partiju pārstāvji. “Ja jūs jautājat, vai es stāšos ārā no šīs sadarbības grupas, kā es teicu, es tādu iespēju neizslēdzu. Ļoti iespējams, tas tā notiks,” saka Jānis Vucāns (ZZS).
Arvils Ašeradens (JV) savukārt skaidro: “Kādu laiku atpakaļ “Fidesz” bija daļa no Eiropas tautas partijas, tā teikt, sistēmas, un tur bija cerības, ka varbūt izdosies ar viņiem kaut kā kopā strādāt, panākt kaut kādu pagriezienu tajā visā. Nu, diemžēl nav izdevies panākt šādu pagriezienu, “Fidesz” bija jāatstāj ETP grupa. Jāsaka, ka es vēl esmu aizķēries tajā Ungārijas grupā. Tā grupa arī nav neko aktīva, tā neko īpaši nedara. Nu, tagad tiešām – labs jautājums, patiesībā arī jāapsver iespēja izstāties no šīs grupas, jo jēgu es neredzu šajā visā.”
“Labajos laikos ar Ungāriju vienmēr vajadzēja sadarboties, bet šobrīd mēs redzam, ka arī parlamentārā līmenī tas nebūtu iespējams. Ir jārunā ar grupas vadītāju, vai vispār ir nepieciešama šāda grupa,” klāsta Uldis Budriķis no “Konservatīvajiem”.
Grupas vadītāja Pimenova bijušais partijas biedrs “Saskaņā”, tagad bezpartejiskais Vjačeslavs Dombrovskis sākumā vispār nespēj atminēties, ka bijis Ungārijas grupas dibinātājs, jo, kā pats atzīst, ne reizi nav piedalījās tās sanāksmēs: “13.Saeimas darba sākumā tā laika kolēģis, jūsu pieminētais Igors Pimenovs mani palūdza atbalstīt viņa ievēlēšanu par šīs grupas vadītāju. Man jāatzīst, es pat aizmirsu, ka esmu šīs grupas dalībnieks. Tā kā jūs man esat atgādinājuši un ņemot vērā nesenos notikumus, ir laiks man uzrakstīt iesniegumu par izstāšanos no šīs grupas, tāpat kā es savulaik uzrakstīju iesniegumu par izstāšanos no sadarbības grupām ar Krieviju un Baltkrieviju.” Vēlāk Dombrovskis “de facto” arī atsūta Saeimas prezidijam nosūtītā iesnieguma bildi.
No 17 grupas deputātiem “Saskaņu” sākotnēji pārstāvēja desmit. Starp viņiem ir arī Nikolajs Kabanovs, kurš šobrīd par grupas atstāšanu nedomā: “Es vēlos atgādināt, ka 1956.gadā ungāri bija tie, kas pirmie Austrumu blokā sacēlās pret staļinismu un Padomju Savienību, un ar vairākiem tūkstošiem dzīvību viņi izpelnījušies sev uzticību un cieņu.”
Grupā ir arī bijusī “Saskaņas”, bet pēc tam arī partiju “Likums un kārtība” un “Latvija pirmajā vietā” biedre, tagad bezpartejiskā Ļubova Švecova. Viņa uzskata, ka Orbāns neesot vērsies pret Ukrainu vai tās prezidentu, bet gan galvenokārt pret ungāru izcelsmes ASV miljardieri Džordžu Sorosu. Tāpēc izstāties no grupas Švecova neplāno, jo Ungārijas varas ideoloģija viņai šķiet simpātiska: “Es domāju, ka Ungārija kā valsts, kas arī ļoti konservatīvām vērtībām pieturas – pamatā valdība savā polemikā, savās diskusijās un savā programmā – es domāju, ka arī jārespektē tieši šo virzienu, vērtējot Ungārijas valdības darbu. Un es domāju, ka konservatīvās vērtības ir tā vērtas, lai par tām diskutētu, lai tās atbalstītu un lai veidotu dialogu ar Ungāriju.” Švecova arī norādīja, ka Orbāns būtu jāvērtē pēc tā, ka viņš nekavējoties aicina Krieviju un Ukrainu uz dialogu un piedāvā Ungāriju kā platformu sarunām.
Ukrainas Ārlietu ministrija gan šo Orbāna aicinājumu jau ir nosaukusi par cinisku, norādot, ka palīdzēt izbeigt karu var šādi: izbeigt graut ES vienotību, atbalstīt pret Krieviju vērstās sankcijas, sniegt militāru palīdzību Ukrainai un neradīt papildu avotus Krievijas militāro izdevumu finansēšanai.
Lai gan intervijās izstāšanos apsvēra vairāki, piektdienas vakarā Saeimā “de facto” noskaidroja, ka līdz darba nedēļas beigām no Ungārijas sadarbības grupas ir izstājies tikai viens deputāts.
