Tiesībsargs pērn visbiežāk saņēmis sūdzības par valdības rīcību pandēmijas laikā

Papildināts
TVNET/LETA
Tiesībsargs pērn visbiežāk saņēmis sūdzības par valdības rīcību pandēmijas laikā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Ieva Leiniša / LETA

Latvijas iedzīvotāji tiesībsargam pērn visbiežāk sūdzējušies par valdības rīcību Covid-19 pandēmijā - pērn Tiesībsarga birojs saņēma 258 rakstveida iesniegumus un 596 elektroniskās vēstules par šiem jautājumiem, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē informēja tiesībsargs Juris Jansons.

Iedzīvotāji vērsušies pie tiesībsarga ar lūgumiem skaidrot un pamatot gan dažādus valdības pieņemtos lēmumus, gan arī vēl tikai ieceres un politiķu individuālos paziņojumus saistībā ar Covid-19 pandēmiju.

Tiesībsargs vērtēja, ka "valdības ilgstoši gaidošā nostāja", pieņemot lēmumus Covid-19 pandēmijas ierobežošanā, negatīvi ietekmēja epidemioloģisko situāciju Latvijā.

Iedzīvotāji pie tiesībsarga vērsušies arī par tādiem jautājumiem kā ienākumu nepietiekamība pamatvajadzību nodrošināšanai un medikamentu un nepieciešamo preču iegādei, kā arī paužot neapmierinātību par, viņuprāt, netaisnībām vecuma pensijas aprēķinā.

Tiesībsargs kā aktuālu tēmu uzsvēra cilvēku ar invaliditāti ikdienas dzīves atvieglošanu un infrastruktūras pieejamības uzlabošanu. Jansons izcēla jauno asistenta pakalpojuma modeli, kuru tiesībsargs uzskata par pozitīvi vērtējamu, lai gan pakalpojumu būtu nepieciešams pilnveidot, lai pienācīgā apmērā to saņemtu arī cilvēki, kas nav iesaistīti valdības noteiktajās regulārajās aktivitātēs, tomēr viņi vēlas saglabāt aktīvu dzīvesveidu savu spēju robežās.

Arī saspīlējums uz Baltkrievijas-Latvijas robežas bijusi Tiesībsarga biroja uzmanības lokā esoša problēma.

Jansons uzsvēra, ka ir nepieciešams uzturēt balansu starp palīdzēšanu bēgļiem un Latvijas sabiedrības drošības uzturēšanu. Viņaprāt, ir nepieciešams izvērtēt katra bēgļa individuālo situāciju, jo tieši tā varēs pēc iespējas objektīvāk izvērtēt, vai bēglim ir nepieciešami dažādi atbalsta mehānismi.

Jansons pastāstīja, ka pērn audzis iesniegumu skaits par bērnu tiesību pārkāpumiem, tostarp Covid-19 pandēmijas dēļ. Joprojām esot svarīgi nodrošināt bērnu drošību vairākās jomās, piemēram, pandēmijā, vecāku šķiršanās gadījumā, vardarbības situācijās un citās jomās. Jansons uzsvēra, ka būtu jāuzlabo bērnu tiesību aizsardzība reģionu sociālajos dienestos un bāriņtiesās.

Tiesībsargs izcēla, ka būtiska problēma ir psihiatru trūkums darba tirgū.

Jansons skaidroja, ka valsts nodrošinātais atalgojums šajā profesijā neesot pietiekams, lai motivētu cilvēkus 14 gadus mācīties, turklāt esot salīdzinoši mazs nodrošināto psihiatru rezidentūras vietu skaits. Problēmu sarežģījot arī fakts, ka daudzi pieaugušie un bērni, kuriem ir nepieciešama psihiatra palīdzība, nespēj samaksāt par šo pakalpojumu.

Tiesībsargs aicināja amatpersonas meklēt veidu, kā labāk informēt un uzrunāt sabiedrību. Jansons uzsvēra, ka korekta sabiedrības informēšana ir tās izglītošana, tāpēc ir nepieciešams daudz skaidrāk un biežāk informēt sabiedrību par dažādiem notikumiem.

Tiesībsarga 2021.gada ziņojumā atzīmēts, ka aizvadītajā gadā saņemtas sūdzības par iespējamu nevienlīdzīgu attieksmi darba vidē saistībā ar iespējamu mobingu vai bosingu. Tiesībsargs pozitīvi vērtē, ka uzlabojas darbinieku izpratne par savām tiesībām, kā arī esot vērojams, ka ir darba devēji, kas atzīst, ka ilgstoši konflikti un domstarpības darba vidē ir būtisks darba vides riska faktors, un rīkojas, lai šādas situācijas mazinātu.

Ziņojumā izcelts, ka pārskata periodā tiesībsargs ir izskatījis arī vairāk nekā 70 privātpersonu iesniegumus par tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kuros izplatītākās tēmas bija personas datu aizsardzība, saskarsmes tiesību īstenošana un privātās dzīves neaizskaramība.

Tiesībsargs ir saņēmis iesniegumus gan no personām, kuras ir cietušas no vardarbības, gan no personām, kuru tiesības ir tikušas ierobežotas, pamatojoties uz tiesas pieņemtu lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Savukārt vērtējot iedzīvotāju iesniegumus sociālās drošības jomā, aizvien liels skaits iesniegumu esot saistīts ar pašvaldību sniegto sociālo palīdzību un pakalpojumiem. Veicot situācijas izvērtējumu, tiesībsargs visbiežāk konstatējis neskaidru komunikāciju, pašvaldībai pietiekami neizskaidrojot klientam pašvaldības rīcību vai pieņemtos lēmumus. Tāpat iedzīvotāji joprojām sūdzas par nepietiekamiem ienākumiem pamatvajadzību nodrošināšanai.

Parlamentu ar pilnu tiesībsarga ziņojumu plānots iepazīstināt sēdē 21.aprīlī.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu