Ogres dome nolemj demontēt 5 novadā esošos padomju okupācijas pieminekļus

Likvidēt paredzēts Ikšķiles pilsētā, Pārbrauktuves ielā 4, pie Ikšķiles dzelzceļa stacijas esošo piemiņas vietu PSRS Ārlietu tautas komisariāta diplomātiskajam kurjeram Teodoram Netem.

Tāpat paredzēts demontēt Ogres novada Tomes pagastā pie Tomes pamatskolas sporta laukuma esošo piemiņas akmeni, kas tur novietots par godu Padomu armijai, proti, izlūkgrupa "Baikāls" šai apkārtnē darbojās 1944.gadā.

Likvidēt plānots arī Ogres novada Madlienas pagastā - skvērā starp Madlienas Kultūras namu un Madlienas evaņģēliski luterisko baznīcu - uzstādīto piemiņas akmeni, kurā iecirsti vārdi: "1944.gada 26.septembrī padomju armija atbrīvoja Madlienu no vācu fašistiskajiem iebrucējiem." Teritorijā, kur atrodas piemiņas akmens, karavīri nav apglabāti.

Pašvaldība demontēt paredzēto pieminekļu sarakstā min Ogres novada Madlienas pagastā, lauka vidū netālu aiz Madlienas vecās skolas uzstādīto pieminekli totalitāro režīmu terora upuriem. Uz pieminekļa sākotnēji zem bareljefā veidota sāpēs saspringta cilvēka tēla ir bijusi plāksne ar vārdiem "Fašisma upuriem". Informācijas par apbedījumiem šajā vietā neesot.

Likvidēt paredzēts arī Ogres novada Lauberes pagastā esošo pieminekli par godu Padomju armijas karavīriem Lauberes pagastā. Šis piemineklis atrodas Lauberes skolas teritorijā, starp autoceļu Laubere - Krodzinieki un skolas ēku. Tas uzstādīts 1970.gadā un veltīts Padomju armijas karavīriem, kas 1944.gada 9.oktobrī ieņēma Lauberi. Tā nav karavīru apbedījumu vieta, atzīmē novadā.

Ierakstā mājaslapā skaidrots, ka pēc Otrā pasaules kara Latvijā tika uzstādīti pieminekļi par godu Padomju armijas karavīriem kā "atbrīvotājiem" no vācu fašisma un glorificējot Padomju Savienības un tās militāro spēku izšķirošo lomu karā, kā arī vēstot par komunistiskās ideoloģijas pozīciju nostiprināšanos okupētajās valstīs.

Šādi pieminekļi tika uzstādīti vairākās vietās pašreizējā Ogres novada teritorijā. Daļa no tiem tika demontēti, Latvijas atgūstot neatkarību, taču vairāki pieminekļi vai piemiņas plāksnes joprojām atrodas Ogres novada apdzīvotās vietās.

Ogres pašvaldībā uzsver, ka kopš 24.februāra Krievija izvērš plašu militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Krievijas karadarbība Ukrainā - brutālie aviācijas uzlidojumi, apdzīvoto vietu aplenkumi, uzbrukumi civiliedzīvotājiem, tostarp žurnālistiem, civilo un kultūras objektu iznīcināšana, vietējo amatpersonu nolaupīšana, kā arī uzbrukumi diplomātiskajām pārstāvniecībām - izraisījušas graujošas humānās sekas, kādas Eiropā nav piedzīvotas kopš Otrā pasaules kara. Latvija stingri nosoda Krievijas agresiju un tās īstenoto brutālo uzbrukumu Ukrainai, kuru atbalsta Baltkrievijas režīms.

Šī situācija Eiropas valstu iedzīvotājiem liek pārvērtēt līdzšinējo iecietīgo attieksmi pret Padomju armijas uzvaras liecībām jeb pieminekļiem.

Ogres novada pašvaldības dome asi nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā un uzskata, ka, saglabājot Rīgā, Uzvaras parkā esošo pieminekli un ļaujot tam kalpot par sava veida Krievijas impēriskās ideoloģijas nesēju un ruporu, tiek grauti neatkarīgas valsts - Latvijas Republikas - pamati, tiek šķelta Latvijas sabiedrība, līdz ar to Ogres novada pašvaldības dome atbalsta Uzvaras parkā esošā pieminekļa Rīgā nojaukšanu.

Novadā arī norāda, ka attiecībā uz šādām vietām izņēmumi ir vietas, kur apbedīti karavīri, cienot un godājot katra cilvēka tiesības uz godpilnu apbedīšanu un mierpilnu atdusu.

"Gan Padomju Savienības un Sarkanās armijas personāžu vārdos nosaukto ielu nosaukumu maiņa, gan padomju okupācijas režīma pieminekļu demontāža ir solis uz okupācijas seku likvidēšanu," uzsver Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA).

Politiķis akcentē, ka nav pieļaujams, ka Latvijā, neatkarīgā valstī, vēl arvien tiek slavināti un godināti okupanti, tiek godināta vara, kuras režīma apstākļos tika iznicinātas latviskās vērtības.

Kā ziņots, Tieslietu ministrija (TM) piedāvā četrus risinājumus, kā aizvākt padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā, šorīt Latvijas Radio pastāstīja TM parlamentārais sekretārs, tieslietu ministra padomnieks Andris Vītols.

Pēc politiķu dotā uzdevuma piedāvāt risinājumus Uzvaras parkā esošā pieminekļa jautājumā TM pārstāvji secinājuši, ka sabiedrības lielākajai daļai šis piemineklis nav pieņemams, tas faktiski šķeļ sabiedrību un attiecīgi valstij esot pienākums rīkoties.

Pēc tam Bordāns intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda, ka, iespējams, būs jārīko referendums, lai Latvijas sabiedrība lemtu par Uzvaras parkā padomju armijai veltītā pieminekļa demontāžu un, iespējams, arī pārvietošanu.

Pirms tam Vītols pauda, ka TM piedāvā četrus rīcības variantus. Pirmkārt, ministrija piedāvā pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības un apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai, vērtē TM. Otrs risinājuma variants paredz izbeigt vienošanos, jo iestājies karš, kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm - Krievija.

Trešajā variantā TM piedāvā vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994.gada vienošanās 13.pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā. Latvijas Ārlietu ministrija līdz šim uzsvērusi, ka šis pants attiecas uz pieminekli, savukārt TM "nesteigtos piekrist" šādam skatījumam, izteicās Vītols. Savukārt ceturtais TM piedāvātais virziens ir domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.

Tālāk tā būs jau politiķu izšķiršanās, kā pieminekļa jautājumā rīkoties, sacīja Vītols.

Kā ziņots, līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu Latvijā aktualizēts jautājums, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā. Saeimas Ārlietu komisijā tika panākta vienošanās, ka TM strādās pie iespējamajiem risinājumiem. 30.martā komisijas sēdē Ārlietu ministrijas pārstāvji skaidroja, ka Latvijas saistības attiecībā uz pieminekli ir iekļautas vienā no četru līgumu pakotnes, kura arī noteica Krievijas armijas izvešanu no Latvijas 1994.gadā.