/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
- Ukraina aicina Maskavu spert trīs Mariupoles soļus
- Azovstaļ apšaude turpinās
- Zelenskis: Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem pašfoto
Krievija svētdien devusi piecus raķešu triecienus infrastruktūras objektiem Ukrainas Poltavas apgabalā, paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs Dmitro Lunins.
Pēc viņa teiktā, informācija par cietušajiem un postījumiem vēl tiek precizēta.
Lunins norādījis, ka gaisa trauksmes režīms joprojām ir spēkā, un aicinājis cilvēkus neatstāt patvertnes.
16.aprīlī Krievijas spēku apšaudēs Poltavas apgabalā tika nogalināts viens un ievainots vēl viens cilvēks.
Krievija atteikusies nodrošināt uguns pārtraukšanu evakuācijai no Mariupoles
Krievija atteikusies svētdien, pareizticīgo Pirmajās Lieldienās, nodrošināt uguns pārtraukšanu, lai dotu iespēju evakuēt cilvēkus no Mariupoles, paziņojusi Ukrainas vicepremjere, par pagaidu okupēto teritoriju reintegrāciju atbildīgā valdības ministre Irina Vereščuka.
"Mums neizdevās atvērt humāno koridoru, Krievija nav apstiprinājusi uguns pārtraukšanas režīma garantijas, tāpēc rīt mēģināsim atkal," viņa sacījusi.
Ukrainas prezidents svētdien telefonsarunā ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu uzsvēris, ka ir svarīgi nekavējoties evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles, arī no Krievijas spēku bloķētās metalurģijas rūpnīcas "Azovstaļ", un panākt ielenkto karavīru apmaiņu.
Mariupoles mērs Vadims Boičenko pirms tam paziņoja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma pilsētā gājuši bojā līdz 20 000 mierīgo iedzīvotāju.
Pēc Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes datiem, Mariupolē fiksētas 13 Krievijas atvestās mobilās krematorijas, kuru uzdevums ir "attīrīt" pilsētas ielas no civiliedzīvotāju līķiem, bet visus iespējamos savu zvērību lieciniekus agresori cenšas identificēt filtrācijas nometnēs un iznīcināt.
Lēsts, ka Krievijas spēku bloķētajā Mariupolē vēl atrodas aptuveni 120 000 mierīgo iedzīvotāju. Agresori atņem mariupoliešiem Ukrainas pases un piespiedu kārtā izved viņus uz Krieviju vai pagaidu okupētajām teritorijām Ukrainā. Mariupoli turpina aizstāvēt pulka "Azov" kaujinieki, Ukrainas jūras kājnieki un motorizētie strēlnieki.
Okupētajās Harkivas apgabala teritorijās ieviesti norēķini rubļos
Okupētajās Harkivas apgabala teritorijās Krievija sākusi ierīkot sava mobilā operatora "Megafon" sakaru iekārtas un ieviest norēķinus rubļos, kā arī aicināt cilvēkus doties iepirkties uz Krieviju, lai iegādātos pārtiku un medikamentus, paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.
Kā tā norāda vietnē "Telegram", Krievijas militārpersonas un Federālā Drošības dienesta (FSB) darbinieki cenšas demoralizēt vietējo sabiedrību, izplatot informāciju, ka elektroenerģijas padevi apdzīvotajām vietām atslēgusi Ukraina un ka Harkivu jau gandrīz pilnībā esot ieņēmuši Krievijas spēki.
Vienlaikus agresors pastiprina kontroli pār telefonsakaru tīkliem un internetu, norāda izlūkdienests.
Tikmēr cilvēki okupētajās Harkivas apgabala teritorijās masveidā atsakās no okupantu solītā "atbalsta", organizējot brīvprātīgo kustību un savstarpēju palīdzību.
Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks aicina Maskavu spert "trīs Mariupoles soļus"
Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks svētdien aicinājis Maskavu sarīkot īpašu sarunu kārtu saistībā ar situāciju Mariupolē un Krievijas spēku apšaudītajā metalurģiskajā rūpnīcā "Azovstaļ", kur pazemē joprojām atrodas simtiem civiliedzīvotāju un Ukrainas aizstāvju.
"Ir 2022.gada Lieldienas. Taču tieši šobrīd Krievijas Federācija bez mitas uzbrūk Mariupoles "Azovstaļ". Vietu, kur atrodas mūsu civiliedzīvotāji un karavīri, bombardē ar smagajām aviācijas bumbām, apšauda ar artilēriju un intensīvi savelk spēkus un tehniku uzbrukumam," viņš rakstījis vietnē 'Telegram".
Podoļaks aicinājis Krieviju "padomāt par to, kas palicis pāri no tās reputācijas" un "spert trīs Mariupoles soļus" - pirmkārt, izsludināt "reālu Lieldienu pamieru Mariupolei", otrkārt, nekavējoties nodrošināt humāno koridoru civiliedzīvotājiem un, treškārt, piekrist īpašai sarunu kārtai, lai Ukrainas puse varētu izvest vai apmainīt savus karavīrus.
Kā ziņots, trešdien Podoļaks un Ukrainas sarunu grupas vadītājs Dāvids Arahamija jau izteica gatavību doties uz Krievijas spēku aplenkto Mariupoli, lai ar Krievijas pārstāvjiem bez jebkādiem iepriekāsējiem nosacījumiem risinātu sarunas par Ukrainas militārā garnizona un civiliedzīvotāju evakuāciju, taču nekāda atbilde no Krievijas puses joprojām nav saņemta.
Pulka "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars vietnē 'Telegram" svētdien
izplatījis aicinājumu pasaulei darīt visu, lai atbrīvotu Mariupolē iesprostotos cilvēkus.
Pēc viņa vārdiem, aviācijas bumbas pilsētā krīt ik pēc trim minūtēm, Krievijas spēki turpina uzbrukt Ukrainas aizstāvju pozīcijām, šauj lielgabali un kuģu artilērija, turpinās tanku un kājnieku uzbrukumi, bet "puiši turas pēdējiem spēkiem".
"Gribu, lai jūs ikviens šai dienā frontes līnijās, savās mājās vai bēgļu gaitās aizdomātos par vērtībām. Domāju, 60.kara dienā katrs ir sapratis, ka dzīves materiālā puse nav nekas salīdzinājumā ar iespēju apskaut savus bērnus, parunāties ar tuviniekiem, izbaudīt klusumu," rakstījis Palomars.
Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks: "Azovstaļ" apšaude turpinās
Krievijas spēki sestdien nemitīgi apšaudījuši metalurģiskās rūpnīcas "Azovstaļ" teritoriju Mariupolē, neraugoties uz prezidenta Vladimira Putina paziņojumu, ka uzņēmumu netiks mēģināts ieņemt, svētdien paziņojis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko.
21.aprīlī Putins aizsardzības ministram Sergejam Šoigu deva pavēli pārtraukt uzbrukumu Krievijas spēku bloķētajai rūpnīcai, kur patvērušies simtiem civiliedzīvotāju un karavīru.
Kā uzskata Lielbritānijas izlūkdienesti, Putina atteikšanās ieņemt "Azovstaļ" triecienā var liecināt par nodomu izbrīvēt Krievijas spēkus uzbrukumam citos virzienos Ukrainas austrumos.
Tikmēr saskaņā ar Ukrainas izlūkdienestu datiem Krievija tomēr nav pilnībā atteikusies no plāniem uzbrukt Mariupoles rūpnīcai un gatavojas turp nosūtīt Nacionālās gvardes un Federālā Drošības dienesta (FSB) spēkus.
Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs, atskatoties uz sestdienas notikumu attīstību, paziņojis, ka pa uzņēmuma teritoriju tiek šauts "no jūras, sauszemes un gaisa, no tankiem, no visurienes, kur vien iespējams šaut".
Naktī uz svētdienu Krievijas spēki apšaudījuši ar raķetēm Ukrainas Dņipropetrovskas apgabalu, sagraujot astoņas ēkas un nogalinot vienu cilvēku, paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs Valentīns Rezņičenko.
Kā viņš raksta vietnē "Telegram", raķešu triecienos cietusi dzelzceļa infrastruktūra a Pavlohradas rajonā un ražošanas ēka kādā rūpnīcā.
Zelenskis: Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem pašfoto
Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem pašfoto, bet no citu valstu amatpersonām, kas ierodas vizītēs, Ukraina vēlas saņemt palīdzību, īpaši - ieročus, sestdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Mēs vēršamies pie visiem līderiem, ka mēs neesam valsts traģiskiem pašfoto, bet pie mums ir reāls karš. Tāpēc brauciet pie mums un mēs ar prieku sagaidīsim, taču brauciet ar to palīdzību, par kuru esam runājuši un kuru jums ir iespēja sniegt," preses konferencē Kijivā sacīja Zelenskis.
Viņš uzsvēra, ka Ukraina no partneriem, konkrēti, no ASV gaida nevis "kaut kādas tortītes, bet mēs gaidām konkrētas lietas un konkrētus ieročus".
Ar ASV amatpersonām Ukraina vēlas apspriest jautājumu par drošības garantijām, sacīja Zelenskis, kurš neilgi pirms tam paziņoja, ka svētdien vizītē Ukrainā ieradīsies ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un aizsardzības ministrs Loids Ostins. Vašingtona vēl nav oficiāli apstiprinājusi, ka šāda vizīte notiks.
"Lai arī kā viss nebeigsies, drošības garantijas mūsu valstij ir vajadzīgas un mēs uz to uzstāsim," teica Zelenskis.
Ukrainas prezidents piebilda, ka nedosies ārvalstu vizītēs, kamēr nebūs beidzies karš.
Zelenska preses konference notika Kijivas metrostacijā "Neatkarības laukums".
Paskaidrojot preses konferences norises vietas izvēli, Zelenska preses sekretārs Serhijs Ņikoforovs teica, ka bijis jāņem vērā drošības aspekts, īpaši tāpēc, ka preses konference notika tiešraidē, bet metrostacija vienlaikus ir arī bumbu patvertne.
"Mums tagad ir iespēja to darīt tiešraidē. Jo jebkurā citā gadījumā būtu risks, ka uz turieni varētu kaut kas atlidot. Tiešajā ēterā ir redzams, kur tieši prezidents atrodas konkrētajā brīdī," sacīja Ņikoforovs.
Turklāt metro ir interesanta vieta preses konferencei un "prezidentam patīk interesanti formāti", piebilda preses sekretārs.
Pēc viņa teiktā, uz preses konferenci ieradušies apmēram 200 Ukrainas un ārzemju žurnālistu.
Luhanskas apgabalā Krievijas veiktajā apšaudē seši nogalinātie
Ukrainas austrumos, Luhanskas apgabala Hirskes pilsētā, Krievijas karaspēka veiktajā apšaudē sestdien nogalināti seši cilvēki, paziņojis apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.
Hirske smagi apšaudīta visu dienu, Haidajs ierakstījis ziņapmaiņas platformā "Telegram".
Ukrainas bruņotie spēki atguvuši kontroli pār astoņām Hersonas apgabala apdzīvotajām vietām
Ukrainas bruņotie spēki atguvuši kontroli pār astoņām Hersonas apgabala apdzīvotajām vietām, svētdien sociālajā tīklā "Facebook" paziņojusi Ukrainas armijas operatīvā pavēlniecība "Dienvidi".
Konkrētu apdzīvoto vietu nosaukumi paziņojumā nav minēti.
Atzīmēts, ka agresoru spēki Hersonas apgabalā centušies aktivizēties pirms 27.aprīlī iecerētā pseidoreferenduma par "Hersonas tautas republikas" izveidi, bet ukraiņi sekmīgi atvairījuši vairākus uzbrukumus un pretinieks cietis dzīvā spēka un tehnikas zaudējumus.
Zelenskis kritizē Gutērrešu par lēmumu apmeklēt Maskavu pirms Kijivas
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien kritizēja ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša lēmumu nākamnedēļ vispirms ierasties vizītē Maskavā, bet tikai pēc tam - Kijivā.
"'Šai secībai nav nekādas loģikas. Loģiku vajag pielikt. Bet tā ir vienkārša - ja tu gribi izbeigt šo karu, tev ir precīzi jāzina, kas notiek, bet ko viņš tur [Maskavā] redzēs? Līķu Kutuzova prospektā nav, ko viņš tur grib ieraudzīt? Man šķiet, loģiskāk būtu vispirms pabūt Ukrainā, ieraudzīt to, un jau pēc tam braukt uz Krieviju un runāt ar to," preses konferencē Kijivā sacīja Zelenskis.
Jau vēstīts, ka ANO preses dienests piektdien paziņoja, ka Gutērrešs nākamnedēļ apmeklēs Maskavu un Kijivu nolūkā apspriest iespējas pārtraukt karadarbību Ukrainā. Otrdien Maskavā viņam paredzēts tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, bet ceturtdien Kijivā - ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ārlietu ministru Dmitro Kulebu.
Gutērreša vēstules Putinam un Zelenskim ar lūgumu viņu pieņemt šonedēļ tika nodotas Krievijas un Ukrainas misijām ANO galvenajā mītnē Ņujorkā.
ANO ģenerālsekretārs Maskavā un Kijivā vēlas runāt par tūlītējiem pasākumiem ilgstoša pamiera panākšanai Ukrainā, balstoties uz ANO hartu un starptautiskajām tiesībām, iepriekš norādīja ANO preses dienests.