Pk, 19.08.2022.
Aktuālais frontē ⟩ Moraveckis: Polija ir nodevusi Ukrainai tankus
Papildināts plkst.22.30
Foto: AFP/SCANPIX
TVNET/LETA
Moraveckis: Polija ir nodevusi Ukrainai tankus
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis oficiāli atzinis to, par ko neoficiāli runāts jau vairākas dienas, proti, ka Polija Ukrainai nodevusi tankus.

Telekanāla "Polsat" ēterā uz jautājumu, vai Polija ir nosūtījusi vai grasās nosūtīt Ukrainai tankus, premjers atbildēja ar "jā".

Par detaļām Moraveckis runāt nevēlējās, skaidrojot to ar rūpēm par drošību, pirmkārt jau Ukrainā.

Neoficiāli informācija par to, ka Polija nodevusi Ukrainai, domājams, 100 savu modernizēto tanku T-72, presē un sociālajos tīklos cirkulē jau vairākas dienas.

Polija nodevusi Ukrainai bruņojumu 1,6 miljardu dolāru (1,5 miljardu eiro) vērtībā, pirms divām dienām sacīja Polijas valdības preses sekretārs Petrs Millers, tiesa, neatklājot, par kādu bruņojumu ir runa.

Pirmdien Moraveckim tika arī uzdots jautājums par lidmašīnu Mig-29 nodošanu.

Polija vēl martā, atsaucoties uz Ukrainas lūgumu, piedāvāja pārsviest iznīcinātājus uz ASV bāzi Ramšteinā, Vācijā, un tad jau amerikāņi varētu nodot lidmašīnas Ukrainai. Tomēr amerikāņi tolaik šādu shēmu nepieņēma.

Tagad Moraveckis sacīja, ka no Ukrainas vairs nekādu lūgumu attiecībā uz lidmašīnām nav.

"Nav tādas nepieciešamības, nav tādu prasību, nav tādu pieprasījumu," Polijas premjera teikto citē ziņu aģentūra "Reuters".

Prokuratūra noskaidrojusi Bučas slaktiņa rīkotāju vārdus

Kijivas apgabala Bučas pilsētas prokuratūra noskaidrojusi Krievijas karavīru, kas rīkoja zvērības Bučā, identitāti, pavēstīja Bučas apgabala prokuratūras vadītājs Ruslans Kravčenko.

Kijivas apgabala Bučas pilsētas prokuratūra noskaidrojusi Krievijas karavīru, kas rīkoja zvērības Bučā, identitāti, pavēstīja Bučas apgabala prokuratūras vadītājs Ruslans Kravčenko.

"Pēc okupācijas [izmeklētāji] atrada un apskatīja 298 līķus ar šāvienu un šķembu savainojumu tiešām pazīmēm," pirmdien televīzijas ēterā sacīja prokuratūras vadītājs.

Operatīvie darbinieki nopratina lieciniekus, noskaidro aizdomās par kara noziegumu pastrādāšanu turēto indivīdu vārdus, apzina viņu dokumentus un fotogrāfijas.

Bučas mērs Anatolijs Fedorčuks sestdien pavēstīja, ka Bučā tiek pabeigta Krievijas okupācijas laikā nogalināto un mirušo cilvēku līķu savākšana un ekshumācija, un līdz šim atrasti 412 līķi.

Pasaule par mierīgo iedzīvotāju masu slaktiņu Bučā uzzināja 2.aprīlī.

Tad žurnālisti un Ukrainas karavīri iegāja no Krievijas okupantiem atbrīvotajā pilsētā un ieraudzīja pilsētas ielas, kas bija kā nosētas ar līķiem. Dažiem rokas bija sasietas uz muguras, citi saņēmuši lodi pakausī.

Vietējie iedzīvotāji žurnālistiem stāstīja, ka Krievijas karavīri nošāvuši arī nejaušus garāmgājējus, izlaupījuši mājas, nav ļāvuši iedzīvotājiem pilsētu pamest.

Krievija uzbrūk Ukrainas dzelzceļa infrastruktūrai; ES nevienojas par Krievijas energoresursu embargo

Krievijas armija veikusi vairākus triecienus Ukrainas dzelzceļa infrastruktūrai, ziņo Ukrainas amatpersonas.

Krievijas raķete trāpījusi dzelzceļa objektam Krasnē, kas atrodas 40 kilometrus uz austrumiem no Ļvivas, informējis Ļvivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Maksims Kozickis.

Ukrainas valsts dzelzceļa kompānijas "Ukrzaliznicija" vadītāja Oleksandra Kamišina rīcībā esošā informācija liecina par pieciem dzelzceļa infrastruktūras objektiem Ukrainas vidienē un rietumos, kurus skāruši Krievijas triecieni. Viņš piebildis, ka triecienu dēļ kavējas vismaz 16 pasažieru vilcieni.

Pagaidām nav informācijas par triecienu nodarītajiem zaudējumiem.

ES dalībvalstis nav vienojušās par embargo Krievijas naftas un gāzes importam

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis nav vienojušās par pilnīgu embargo vai paaugstinātiem tarifiem Krievijas naftas un gāzes importam, izdevumam "Die Welt" atzinis ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.

"Naftas un gāzes importa apturēšana vai soda tarifi būtu svarīgi, lai izdarītu spiedienu uz [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu un nosēdinātu viņu pie sarunu galda. Taču šobrīd mums ES nav vienotas nostājas šajā jautājumā," atklāja Borels.

Viņš norādīja, ka šis temats tiks apspriests nākamajā ES samitā, kas plānots maija beigās, un viņš ātrāk negaida nekādus lēmumus šajā jautājumā.

Visas ES valstis strādā, lai samazinātu savu atkarību no Krievijas naftas un gāzes, sacīja Borels, piebilstot, ka, viņaprāt, bloks galu galā varēs samazināt šo atkarību.

"Kādā brīdī tas notiks, un tad Krievija sāpīgi sajutīs, ka ienākumi no naftas un gāzes biznesa izsīkst," viņš piebilda.

Harkivas apgabalā notriekta krievu lidmašīna Su-34

Ukrainas pretgaisa aizsardzība Harkivas apgabalā notriekusi kārtējo Krievijas kara lidmašīnu, vēsta Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība "Austrumi".

Saskaņā ar sākotnējiem datiem zenītartilēristi notriekuši divvietīgo iznīcinātāju bumbvedēju Su-34, teikts paziņojumā.

Ukrainas ministre: Nav vienošanās par humāno koridoru no "Azovstaļ"

Ukrainas un Krievijas puses nav vienojušās par humāno koridoru, lai pirmdien evakuētu cilvēkus no rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijas Mariupolē, lietotnē "Telegram" pavēstīja Ukrainas okupēto teritoriju ministre un vicepremjere Irina Vereščuka.

Kā norādīja ministre, Krievijas puse kārtējo reizi paziņojusi par to, ka pastāv koridors, lai mierīgie iedzīvotāji varētu pamest "Azovstaļ".

"Tam varētu ticēt, ja krievi līdz šim jau daudzas reizes humāno koridoru darbību nebūtu apturējuši. Es zinu, ko runāju, jo pēc prezidenta rīkojuma personīgi vedu šādas sarunas un nodarbojos ar humāno koridoru organizēšanu," paskaidroja Vereščuka.

Ir svarīgi saprast, ka humānie koridori tiek atvērti, kad ir abu pušu vienošanās. Koridors, kas izziņots vienpusējā kārtā, negarantē drošību, un tāpēc to nevar uzskatīt par humānu koridoru, skaidroja ministre.

"Tātad, oficiāli un publiski paziņoju - par humāniem koridoriem no "Azovstaļ" attiecībā uz šodienu diemžēl vienošanās nav," sacīja Vereščuka.

Ukraina vērsusies pie ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša ar lūgumu kļūt par iniciatoru un garantu civiliedzīvotāju humānajam koridoram no "Azovstaļ".

"Mēs konkrēti lūdzam, lai humānajā kolonna piedalītos ANO un Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas pārstāvji. Ceram, ka ANO ģenerālsekretāra un Krievijas puses sarunām būs rezultāti," piebilda ministre.

Kijivu apmeklē augstas ASV amatpersonas

ASV amatpersonas apstiprinājušas, ka ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un aizsardzības ministrs Loids Ostins Kijivā tikušies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, vēsta BBC.

Blinkens tikšanās laikā Zelenskim apliecinājis, ka šonedēļ Ukrainā pakāpeniski sāks atgriezties ASV diplomāti. 

"Kopš karadarbības sākuma mums bijusi komanda pāri robežai Polijā," žurnālistiem, kuri gaidīja Blinkenu un Ostinu, uz Polijas robežas, sacīja kāda ASV Valsts departamenta amatpersona. "Sākot no šīs nedēļas, komandas locekļi varēs doties dienas braucienos uz Ukrainu," norādīja amatpersona.

Blinkens un Ostins apliecināja solidaritāti Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim un solīja tiešu un netiešu militāro palīdzību vēl vairāk nekā 700 miljonu ASV dolāru (647 miljonu eiro) apmērā, 300 miljonus atvēlot ieroču iegādei.

ASV sniegs finansiālu palīdzību arī Ukrainas kaimiņvalstīm, kam nepieciešams atjaunot savu arsenālu pēc ieroču nosūtīšanas Ukrainai.

Blinkens paziņoja, ka ASV prezidents Džo Baidens plāno tuvākajās dienās iecelt ASV vēstnieci Slovākijā Bridžetu Brinku par jauno ASV vēstnieci Kijivā. ASV vēstnieka amats Kijivā ir vakants kopš 2019.gada.

Nav vienošanās par humāno koridoru no "Azovstaļ"

Ukrainas un Krievijas puses nav vienojušās par humāno koridoru, lai pirmdien evakuētu cilvēkus no rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijas Mariupolē, lietotnē "Telegram" pavēstīja Ukrainas okupēto teritoriju ministre un vicepremjere Irina Vereščuka.

Kā norādīja ministre, Krievijas puse kārtējo reizi paziņojusi par to, ka pastāv koridors, lai mierīgie iedzīvotāji varētu pamest "Azovstaļ".

"Tam varētu ticēt, ja krievi līdz šim jau daudzas reizes humāno koridoru darbību nebūtu apturējuši. Es zinu, ko runāju, jo pēc prezidenta rīkojuma personīgi vedu šādas sarunas un nodarbojos ar humāno koridoru organizēšanu," paskaidroja Vereščuka.

Ir svarīgi saprast, ka humānie koridori tiek atvērti, kad ir abu pušu vienošanās. Koridors, kas izziņots vienpusējā kārtā, negarantē drošību, un tāpēc to nevar uzskatīt par humānu koridoru, skaidroja ministre.

"Tātad, oficiāli un publiski paziņoju - par humāniem koridoriem no "Azovstaļ" attiecībā uz šodienu diemžēl vienošanās nav," sacīja Vereščuka.

Kijivā nojauks pieminekli "Tautu draudzība"

Kijivā tiks nojaukts piemineklis "Tautu draudzība", savā "Telegram" kanālā pavēstīja Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko.

Astoņus metrus augstā bronzas skulptūra Kijivas centrā tika uzstādīta 1981.gadā un iecerēta kā Krievijas un Ukrainas tautu draudzības simbols.

"Savu attieksmi pret Ukrainu Krievija ir izpaudusi ar zvērīgām mierīgo ukraiņu slepkavībām, mūsu pilsētu un ciematu iznīcināšanu, tiekšanos iznīcināt mūsu valstiskumu. Tā dēvētās tautu draudzības astoņi metāla metri tiks aizvākti no pilsētas centra," paziņoja Kličko.

Otra skulpturālā kompozīcija, kas veltīta šai tēmai un veidota granītā, tiks aizsegta ar apdares materiāliem un vēlāk aizvākta.

Šāds nosaukums ir arī arkai "Tautu draudzība", zem kuras pagaidām atrodas skulptūra. Kličko solīja to pārdēvēt un turpmāk izgaismot Ukrainas karoga krāsās.

Lietuvas slimnīcas varētu vienlaicīgi uzņemt līdz 400 ievainotus ukraiņus 

Lietuva savās slimnīcās varētu sniegt palīdzību vienlaicīgi līdz 400 karā cietušiem Ukrainas karavīriem un civiliedzīvotājiem, pirmdien norādījusi Veselības ministrijas kanclere Jurgita Grebenkoviene.

"Pēc mūsu aplēsēm, kopējais skaits ir līdz 400 gultasvietām, ja runājam par traumatoloģiju, par 14 slimnīcām. Savukārt rehabilitācijā mums ir vairāk vietu - līdz tūkstotim," viņa sacījusi ziņu aģentūrai BNS. "Tas ir skaits, ko varam uzņemt vienlaicīgi, neierobežojot plānveida pakalpojumus."

Pēc kancleres teiktā, pašlaik Lietuvā ievainotie ukraiņi netiek ārstēti.

Kopš kara sākuma nogalināti 3818 civiliedzīvotāji

Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 24.februārī nogalināti 3818 mierīgie iedzīvotāji, bet vēl vairāk nekā 4000 cilvēku ir ievainoti, pirmdien paziņojusi Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova.

Taču viņa norādīja, ka prokuratūras aplēstie skaitļi ir tikpat neprecīzi cik ANO dati, jo tajos nav ņemta vērā situācija Krievijas karaspēka aplenktajā Mariupolē un vietās Kijevas apgabalā, kam prokuratūra vēl nevar piekļūt.

"Arī mūsu skaitļi pilnībā neatbilst realitātei. Kā strādā prokurori? Mums, atvainojiet, ir jābūt ķermenim, kuru mēs identificējam kā civilpersonu. Tad mēs sakām, ka mūsu valstī ir gājis bojā civiliedzīvotājs. Tāpēc šodien, pamatojoties uz informāciju, ko nodrošina katra apgabala prokuratūra, mums ir 3818 mirušie, vairāk nekā 4000 ievainoto," paziņoja Venediktova.

Sākumā skaitījām, izejot no kriminālprocesiem, tad skaitlis bija vēl mazāks. Tagad skaitām no Veselības ministrijas datiem, no morgiem. Mēs manuāli apkopojam informāciju par mirušiem un ievainotiem bērniem, skaidroja Venediktova.

"Pēc tam, kad uzzinājām par zēnu, kurš tika nogalināts 28.februārī ar šāviņa šķembu krūtīs, katrs rīts un vakars sākas ar ziņojumu par valsti attiecībā uz bērniem," viņa piebilda.

Vācija: Militāro palīdzību Ukrainai vajadzēja sniegt ātrāk

Vācijas vicekanclers Roberts Hābeks intervijā atzinis - tas, ka Vācija nesniedza Ukrainai militāro palīdzību, esot bijusi kļūda.

"Mums noteikti būtu vajadzējis daudz ātrāk militāri atbalstīt Ukrainu, un es nerunāju tikai par dienām vai nedēļām, bet gan gadiem," viņš teica.

Vācijas iepriekšējās valdības kritizētas par to, ka par spīti visam turpinājušas padziļināt ekonomiskās attiecības ar Krieviju, nonākot atkarībā no tās energoresursiem.

Aktuālā situācija frontē

  • Krievijas karaspēka veiktajās apšaudēs Ukrainas austrumos svētdien nogalināti septiņi civiliedzīvotāji, paziņojušas Ukrainas amatpersonas. Doneckas apgabalā nogalināti pieci un ievainoti vēl pieci cilvēki, ziņapmaiņas platformā "Telegram" pavēstījis Doneckas apgabala administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko.
  • Savukārt Harkivas apgabalā nogalināti divi un ievainoti 14 cilvēki, platformā "Telegram" ierakstījis Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs.
  • Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainas austrumos, cenšoties nodibināt pilnīgu kontroli pār Doneckas un Luhanskas apgabaliem un nodrošināt sauszemes koridoru starp šīm teritorijām un okupēto Krimu, pirmdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
  • Volīnijas, Poļesjes un Siverskas virzienos Krievijas karaspēks aktīvas darbības nav veicis. Nav atklātas arī lielas izmaiņas vienību pozīcijās un darbībās pie Ukrainas un Baltkrievijas un Ukrainas un Krievijas robežu posmiem.
  • Slobožanskes virzienā Krievija turpina apšaudīt ar artilēriju un raķetēm Harkivu, Karasivku, Prudjanku un Korobočkinu.
  • Krievija mēģinājusi veikt uzbrukumus Izjumas-Barvinkoves un Izjumas-Slovjanskas virzienos, taču panākumus nav guvusi. Krievi apšaudījuši Veliku Komišuvahu un Novu Dmitrivku.
  • Mariupolē Krievijas karaspēks apšaudījis ar raķetēm un bombardējis no gaisa ukraiņu pozīcijas rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā. Krievijas karaspēks turpina arī uzbrukumu nolūkā dziļāk ielauzties Popasnē.
  • Aizvadītajā diennaktī Ukrainas armija Donbasā veiksmīgi atvairījusi septiņus ienaidnieka uzbrukumus un iznīcinājusi 13 krievu tankus, trīs lielgabalus, 21 bruņutransportieri un notriekusi trīs bezpilota lidaparātus "Orlan-10".
  • Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši aptuveni 21 900 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
  • Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 884 tankus, 2258 bruņutransportierus, 411 lielgabalus, 149 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 69 zenītartilērijas iekārtas, 181 lidmašīnu, 154 helikopterus, 1566 automobiļus, trīs kuģus un piecas ātrlaivas, 76 autocisternas, 201 bezpilota lidaparātu, 28 specializētās tehnikas vienības un četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas.
  • Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 24.februārī nogalināti 3818 mierīgie iedzīvotāji, bet vēl vairāk nekā 4000 cilvēku ir ievainoti, pirmdien paziņojusi Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova. Taču viņa norādīja, ka prokuratūras aplēstie skaitļi ir tikpat neprecīzi cik ANO dati, jo tajos nav ņemta vērā situācija Krievijas karaspēka aplenktajā Mariupolē un vietās Kijevas apgabalā, kam prokuratūra vēl nevar piekļūt.
  • Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) svētdien pieprasīja atbrīvot četrus tās novērotājus, kas visi ir Ukrainas pilsoņi un ir aizturēti Ukrainas valdības nekontrolētajā Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijā. "Viņi ir bijuši aizturēti bez apsūdzības uzvirzīšanas jau kādu laiku, EDSO un viņu ģimenes nav tikušas pietiekami informētas par situāciju," EDSO paziņojumā citēts Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau.

Foto: Odesa, Ukraina

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu