Latgaliešu valodai jākļūst plašāk lietotai, uzsver Levits

27. aprīlī Valsts prezidents Egils Levits Latgales vēstniecībā “Gors” atklāj Latgales kongresu FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Latgaliešu valodai ir jākļūst vairāk redzamai un plašāk lietotai Latgalē un arī citviet Latvijā,  tā trešdien, 27. aprīlī, Latgales kongresa atklāšanā sacījis Valsts prezidents Egils Levits.

Prezidents uzsvēra, ka Latgale ir ļoti daudzveidīga - tur kopā dzīvo un rada dažādu tautību un ticību cilvēki. "Latgales daudzveidība ir tās spēks un krāšņums, bet mums visiem ir tikai viena Latvija, tādēļ mēs visi esam vienoti Latvijai," sacīja Levits, "es vienmēr esmu uzsvēris, ka mūs visus vieno Latvija neatkarīgi no mūsu katra izcelsmes, tautības vai ticības."

Levita skatījumā, latvietība ir atvērta, un Latvija kā nacionāla valsts balstās uz latviešu politisku nāciju, kurā ir aicināts iekļauties ikviens, pieņemot latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, latviešu kultūru un latviešu skatījumu uz pasauli un valsts vēsturi.

"Latgales Māras piemineklis vēsta, ka esam vienoti Latvijai. Vienoti, bet ne vienādi. To ir svarīgi atcerēties un neaizmirst.

Latviskums nav standartizēti vienveidīgs. Tas nav plakans, bet tas ir dziļš, daudzveidīgs un dzīvs. Katrā latviešu vēsturiskajā zemē latviskumam ir savas vēsturiski izveidojušās, savas unikālās šķautnes un iezīmes, kas stiprina un bagātina vienlaikus visu latviešu nāciju un visu Latvijas valsti," sacīja politiķis.

Pēc Levita vārdiem, Latgalei ir citāds latviskums, vitālā latgaliskā identitāte un mijiedarbība ar tradicionālajām mazākumtautībām ir radījusi unikālu kultūrvēsturisko vidi, kas ir valsts un nācijas kopēja bagātība.

Levits paudis cerību, ka tiks atrisināts ilgi atliktais jautājums par latgaliešu valodas lietojumu līdzās latviešu valodai Latgales publiskajā telpā - ceļazīmēs, vietu un ielu nosaukumos, zīmolos, saziņā un jebkurā citā kontekstā.

"Es uzskatu, ka Latgalē ir jābūt klātesošai latgaliešu valodai, vizualizējot un iezīmējot latgalisko kultūrtelpu, kas ir latviskās kultūrtelpas īpaša sastāvdaļa.

Tādēļ latgaliešu valodai ir jākļūst vairāk redzamai un plašāk lietotai Latgalē un arī citviet Latvijā. Es vienmēr esmu aicinājis latgaliešus runāt latgaliski, mācīt valodu saviem bērniem un turpināt uzturēt dzīvu latgalisko kultūrtelpu," izteicās prezidents.

Prezidents paudis cerību, ka Latgales skolās latgaliešu valoda tiek mācīta un ka skolēni pieņem šo mācību piedāvājumu.

"Aicinu vecākus rūpēties par to, lai bērni pieņem šīs mācības un Latgales skolās koptu savu latgaliešu valodu. (...)

Ģimene ir pirmā vieta, kur nodot tālāk latgaliešu valodu, un otrā vieta tūlīt pēc tam ir skola."

"Latviešu vēsturisko zemju likuma spēkā stāšanās nenozīmē, ka viss turpmāk notiks pats par sevi vai ka valsts par visu parūpēsies. Valsts var palīdzēt, bet valsts nevar visu izdarīt pašu vietā. Un identitātes jautājumi ir pašu jautājumi, jo to, kāda ir mana identitāte, nosaku es pats, nevis valsts," piebilda politiķis.

"Latgales attīstībai un izaugsmei svarīgas stipras vietējās kopienas un kultūrtelpas, aktīvas sabiedriskās organizācijas un saimnieciskas pašvaldības," turpināja Levits.

Uz augšu
Back