Latvijā kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim reģistrēts 26 541 Ukrainas civiliedzīvotājs, bet 20 489 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas (IeM) apkopotā informācija.
Savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību nodrošināta 9850 personām.
Lai arī ukraiņu bēgļu skaits kopumā ir nedaudz pieaudzis, joprojām mazāk nekā 10 000 bēgļi izmanto valsts un pašvaldības palīdzību pēc izmitināšanas. Tas nozīmē, ka pārējie atrod dzīvesvietu paši, vai arī pie draugiem un radiem, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem teica iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).
Ministre arī informēja, ka kopš kara sākuma pieaudzis arī to ukraiņu skaits, kuri Latvijā atraduši darbu. Šādi cilvēki ir vairāk nekā 3500, taču viņu skaits varētu būt lielāks.
Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.
Valdība pagājušā piektdienā ārkārtas sēdē apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro. Šis plāns sagatavots, lai nodrošinātu atbalstu kopumā līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Tāpat valdība iepriekš nolēma, ka, Latvijā ierodoties 30 000 Ukrainas bēgļu, septiņām valstspilsētām vajadzētu uzņemt kopumā 14 876 cilvēkus, no kuriem vairāk nekā puse būtu jāuzņem Rīgai.
Pašvaldībās izmitināmo bēgļu skaits tiktu sadalīts proporcionāli pašvaldību administratīvajās teritorijās deklarēto iedzīvotāju skaitam.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.