Ja cilvēkam ir aizdomas, ka viņam ir hiperhidroze, ir jādodas pie ārsta, jo sākotnēji ir svarīgi noskaidrot, vai cilvēkam tiešām ir pastiprinātā svīšana vai viņam tikai tā liekas, uzsver dermatoloģe M. Jakuba-Zolotarjova.
Kritēriji, kas var likt domāt par hiperhidrozi:
• pārmērīga svīšana bez iemesla;
• nepieciešamība pārģērbties biežāk nekā reizi dienā;
• nepieciešamība ļoti bieži (biežāk nekā reizi dienā) lietot antiperspirantus;
• bieža nepieciešamība lietot salvetes vai speciālus ieliktnīšus;
• svīšana jūs satrauc, mulsina un liek kaunēties, ietekmē emocionālo labsajūtu un rada psiholoģisko diskomfortu vai ierobežo ikdienas aktivitātes.
Ja pacientam atbilst vismaz viens no šiem punktiem, tad var doties pie ārsta ar aizdomām par hiperhidrozi.
Lai ārsts varētu diagnosticēt primāro vai sekundāro hiperhidrozi, sākumā tiek veiktas asins analīzes, lai noskaidrotu, vai tajās ir kādas izmaiņas. Tāpat tiek pārbaudīti vairogdziedzera hormoni (TSH, T3, T4), cukura līmenis (ja ir aizdomas par cukura diabētu), urīnskābe (ja ir aizdomas par podagru), iekaisuma un onkoloģiskie marķieri. Ja tiek atklātas kādas izmaiņas asins analīzēs, seko padziļināti izmeklējumi un diagnostika, stāsta speciāliste.
Ja ierastie līdzekļi nelīdz…
Ne vienmēr pārdošanā pieejamie dezodoranti var pacientam līdzēt. Ir arī specifiskie dezodoranti ar alumīnija sāļiem, kurus var pasūtīt aptiekā un kuri varētu palīdzēt tikt galā ar svīšanu. Taču parasti dermatologi izraksta recepti specifiskam pretsvīšanas gelam, kas aptiekā tiek pagatavots pacientam individuāli. Sākotnēji šie līdzekļi ir jālieto 3-5 reizes nedēļā uz problemātiskajiem ādas rajoniem pirms gulētiešanas, un no rīta apstrādātā zona ir jānomazgā. Vēlāk lietošanas biežums pakāpeniski tiek samazināts, pēc tam lietojot līdzekli vienu reizi nedēļā. Šādus medikamentus var lietot līdz pat gadam, saka dermatoloģe.
Tāpat ir pieejamas dažādas procedūras, kuras var veikt, lai mazinātu pastiprināto svīšanu:
Botulīna terapija - visizplatītākā un vieglāk pielietojamā procedūra, kura sniedz labu un stabilu rezultātu. Botulīna injekcijas tiek veiktas padusēs, uz plaukstām vai pēdām, lai mazinātu nervu impulsu pārvadi uz sviedru dziedzeriem, tādējādi samazinot svīšanu. Pirms procedūras var veikt nelielu provi, lai pārbaudītu, kuras zonas ir ar visintensīvāko sviedru dziedzeru darbību, lai būtu zināms, kurām zonām ir jāpievērš vislielākā uzmanība.
Jonoforēze - visbiežāk pielieto pēdu un plaukstu pastiprinātas svīšanas mazināšanai. Plaukstas vai pēdas tiek iegremdētas ūdenī, caur kuru laiž elektrisko strāvu, kas samazina sviedru dziedzeru aktivitāti. Efekta sasniegšanai ir nepieciešams procedūru kurss (3-4 reizes nedēļā) līdz pat 20 reizēm atkarībā no svīšanas intensitātes. Arī šī procedūra sniedz labus rezultātus un ir alternatīva botulīna terapijai.
Ķirurģiskās operācijas - var veikt ļoti intensīvas svīšanas gadījumā. Ir divu veidu operācijas: sviedru dziedzeru izņemšana vai sviedru dziedzerus inervējošo nervu nogriešana. Abas procedūras ir diezgan sarežģītas un ir saistītas ar nopietniem riskiem, īpaši nervu pārgriešanas gadījumā. Taču pie ļoti intensīvas svīšanas tas ir viens no iespējamajiem risinājumiem. Tas vienīgais sniedz permanentu, neatgriezenisku rezultātu, jo gan botulīna injekcijas, gan jonoforēze ik pa laikam ir jāatkārto.