T, 30.11.2022.

Modernais mazdārziņš: kas ir augstās dobes un kā tās ierīkot

Iesaka dārzkopības eksperte Dace Ziediņa
Jolanta Roze
, TVNET | KLIK redaktore
Modernais mazdārziņš: kas ir augstās dobes un kā tās ierīkot
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Shutterstock/ Privātais arhīvs/ TVNET kolāža

Augstās dobes jau kādu laiku ir īsts modes kliedziens dārzu dizainā. Vislabāk šādu dobi ierīkot vasaras beigās vai rudenī nākamajai sezonai, bet, ja tas nav pagūts iepriekš, nekas vēl nav nokavēts - droši var ķerties pie augstās dobes sagatavošanas arī šobrīd. 

Kas tad ir augstā dobe? Pēc būtības tā ir apstādāmā platība, kas ir ierobežota un vairākos dažādu materiālu slāņos pacelta uz augšu virs dārza augsnes līmeņa. Šādam stādīšanas veidam ir virkne priekšrocību, bet arī savas ēnas puses.

Būvniecības nama “Kurši” eksperte dārza jautājumos Dace Ziediņa stāsta, kas jāņem vērā, ierīkojot augstās dobes, un kā izvairīties no kļūdām.

“Kurši” eksperte dārza jautājumos Dace Ziediņa.
“Kurši” eksperte dārza jautājumos Dace Ziediņa. Foto: Privātais arhīvs

Augsto dobju plusi un mīnusi

Kā it visam uz šīs pasaules, arī augstajām dobēm ir savi plusi un savi mīnusi.

Vispirms speciāliste uzskaita augsto dobju plusus:

  • Pirmkārt, augstās dobes ir vizuāli pievilcīgas – tās nav nekādas kartupeļu vagas, kas bija iemantojušas popularitāti padomju laikos.

Augstās dobes var veidot kā dizaina elementu, izmantotos materiālus saskaņojot ar apkārtējām ēkām un iegūstot pēc krāsas un stila vienotu ansambli;

  • Tās ir īpaši parocīgas, ja ir maza dārza platība – sastādot visus labumus kastēs, var ieekonomēt vietu;
  • Ideāli piemērotas urbānajiem dārziem, jo augsto dobi var izveidot teju jebkur: zem virtuves loga, pie izejas no terases, uz pilsētas mājas jumta;
  • Tajās var sagatavot tieši tādu augsnes sastāvu, kāds mums ir nepieciešams konkrētajam mērķim;
  • Augstās dobes var uzstādīt uz jebkādas – pat ļoti mālainas vai smilšanas augsnes, vai pat uz nobruģēta laukuma;

Tās ir ļoti parocīgas apkopē no visām pusēm - lai stādītu augus, izravētu dobi vai novāktu ražu, nav jāliecas, jātupjas, jārāpo vai jāizlokas dažādās citās interesantās pozās;

  • Nepieciešamības gadījumā dobi var viegli demontēt un pārvietot uz citu vietu, ja kaut kas mainās dārza kopējā plānojumā;
  • Izpaliek nopietnā cīņa ar nezālēm.
Foto: Shutterstock

Augsto dobju mīnusi:

  • Tā kā dobes ir paaugstinātas virs dārza augsnes līmeņa, zeme tajās ātrāk atdziest un arī ātrāk uzkarst. Tiesa gan, augsnes uzsilšana ir vērtējama arī kā pluss, jo, piemēram,

pavasarī, pateicoties tam, ka zeme augstajās dobēs uzsilst ātrāk, ātrāk var ķerties pie sēšanas un stādīšanas, norāda Dace Ziediņa;

  • Vasarā zeme dobēs ātrāk izkalst, tādēļ augstās dobes ir regulāri un kārtīgi jālaista;
  • Ierīkošana prasa laiku un izmaksas.

Kāds ir ieteicamais dobes augstums

Vispirms jau jāņem vērā, ka augstās dobes nevajadzētu taisīt pārāk augstas – labāk izvēlēties augstumu līdz pusmetram. Tas nepieciešams tādēļ, lai izvairītos no pārmērīgām augsnes temperatūras svārstībām – straujas izkalšanas vasarā un sasalšanas ziemā, jo tas nenāk par labu augu sakņu sistēmai. Turklāt, strauji izkalstot, pat visauglīgākā augsne pārvērtīsies sausā pulverī – un arī tas augiem nepatiks, jo labvēlīgiem augšanas apstākļiem ir nepieciešama viegli gaisu caurlaidīga, irdena un mitra augsne.

Tātad,

visieteicamākais dobju augstums ir 20-30 cm, maksimālais – 40 cm.

Protams, nav liegts veidot kaut 2 metrus augstas dobes, bet tad jārēķinās ar to, ka būs jācīnās ar zemes temperatūras straujo svārstību radītajām problēmām.

No kādiem materiāliem veidot kastes augstajām dobēm

Visbiežāk augsto dobju sānu malas tiek veidotas no koka – tas ir lētākais un vienkāršākais risinājums. Protams, dobju veidošanai var izvēlēties arī metālu, jo tas ir daudz ilgmūžīgāks materiāls, bet tad ir jāņem vērā fakts, ka metāls saulē ļoti uzkarst un līdz ar to vasarā ļoti sakarsē augsni – kā jau minējām, augiem tas nepatīk un nenāk par labu.

Augstās dobes var uzmūrēt arī no akmeņiem, ķieģeļiem vai betona blokiem, bet, līdzīgi kā metāls, arī šie materiāli ir labi aukstuma un karstuma vadītāji.

Koks ir augiem draudzīgs materiāls – vizuāli izskatīgs un ekoloģisks, bet diemžēl ne tik izturīgs – jārēķinās ar to, ka dēļi ar laiku sāks deformēties un būs jāmaina,

jo augsne sasalstot un atkūstot ar lielu spēku spiež no kastes ārā lieko ūdeni. No koka darinātu augsto dobju kalpošanas ilgums ir lielā mērā atkarīgs gan no izmantotās koksnes, gan no tās priekšapstrādes. "Lai izvairītos no priekšlaicīgas koka dobju deformēšanās, sienām ir jātaisa speciāli stiprinājumi – sienas ir savstarpēji jāsavieno. Visbiežāk šim nolūkam izmanto koka dēli, bet tas nav prātīgs risinājums, jo, nonākot kontaktā ar augsni un mitrumu, dēlis jau pēc gada būs satrunējis un vairs nepildīs savu funkciju, tādēļ labāk koka kastes nostiprināšanai izvēlēties metāla stieņus vai armatūru," iesaka Ziediņa.

Foto: Shutterstock

Kārtu pa kārtai: kā veidot augsto dobi

Veidojot savu augsto dobi, ir katram jāizvērtē materiālu pieeja savas sētas tuvumā un atbilstoši jāizplāno savas kastes uzpildīšana, jo viena pareizā varianta nav.

Lūk, augstās (~0,3-0,4 m) dobes slāņu “pīrāgs”, ko iesaka dārzkopības speciāliste:

  1. Kurmju / žurku “aizsargs” - metāla stiepļu siets;
  2. Nezāļu “aizsargs” - kartona plāksnes, kastes, papīra maisi bez pārklājumiem;
  3. Drenāža - smalki koku zari, no augsnes virskārtas noraktās velēnas, ēveļskaidas, koku lapas, nopļauta zāle, koku mizu šķelda. Var bērt arī ogu izspaidas, augļu atliekas, brāķētus dārzeņus;
  4. Organiskais mēslojums - komposts vai kompostēti/sadalījušies kūtsmēsli (liellopu, putnu, zirgu);
  5. Labas, auglīgas augsnes slānis, ko var sajaukt ar vermikulītu vai perlītu – jo šie produkti palīdz augsnē uzturēt mitrumu un padara to vieglāku un irdenāku, veicinot skābekļa apmaiņu.

Dobes augsnei var pievienot arī izsijātus skuju koku vai lapu koku pelnus. Jo gaišāki ir pelni, jo tie ir vērtīgāki, - speciāliste iesaka pieredzējušu dārznieku knifiņu.

Foto: Shutterstock

Visu kārtīgi salej un atstāj uz 2–3 dienām nosēsties. Ja uzreiz nav paredzēts sēt vai stādīt, tad dobi pārklāj ar melno agrotīklu vai melno plēvi, lai tā labi uzsilst. Vispareizāk ir paaugstināto dobi veidot vasaras beigās, rudenī, bet, ja tas nav pagūts, tad darāma lieta arī šobrīd, pavasarī.

Ko stādīt augstajās dobēs

Kopumā var teikt, ka dobe tiek izveidota uz lēnas darbības komposta kaudzes. Izmantojot attiecīgus stiprinājumus, to var izmantot gan kā siltumnīcu, gan stādīt un sēt visas kultūras, kurām patīk papildu siltums. Uz lielāka izmēr dobēm teorētiski var stādīt pat daudzgadīgos kokus un krūmus vai dekoratīvos augus, bet

Daces Ziediņas ieskatā kastēs nevajadzētu stādīt daudzgadīgus augus, tā vietā labāk izvēloties sezonālos dārzeņus un zaļumus: gurķus, tomātus, papriku, baklažānus, lociņus, dilles, garšaugus u.c.

Foto: Shutterstock

Ja augstajās dobēs tiek stādītas ēdamās lietas, tad jāņem vērā, ka visam kastes “pildījumam” ir jābūt bioloģiskam un organiskam, jo kurš gan vēlētos ēst “ķīmiju”.

Speciāliste neiesaka stādīt augstajās dobēs zemenes, jo, kā rāda prakse, kastē iestādītas, tās slikti pārziemo un bieži mēdz izsalt.

Tādēļ zemenes labāk stādīt tradicionālajā dobē.

Stādot vai sējot augus augstajās dobēs, ir jāņem vērā vēl viens ļoti būtisks fakts – gar kastes malām un stūros augsne pavasaros iesils vislēnāk, bet vasarās visātrāk sakarsīs, tādēļ jāizvairās stādīt augus pavisam tuvu kastes malām.

Raksts tapis sadarbībā ar būvniecības namu "Kurši".

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu