Netrūkst stereotipu arī par pašiem pircējiem. Piemēram – latvietim der tikai vācu auto. Bet patiesībā, ieskatoties statistikas datos un paklausoties ekspertus, kļūst skaidrs, ka daudzus labus auto jau desmitiem gadu rada un izgatavo tālu aiz Eiropas robežām.

Spilgta ilustrācija faktiskajam spēku samēram ir jauno auto reģistrācijas dati. Tā 2021. gadā Baltijas valstīs pie jaunajiem īpašniekiem nonāca 3850 Toyota RAV4, 1662 Volkswagen Tiguan un 1600 Kia Sportage. C segmentā līderis ar 3110 reģistrētām vienībām bija Toyota Corolla, kam sekoja Škoda Octavia (2483) un Kia Ceed (1617).

Elektroauto segmentā līdera pozīciju ar minimālu pārsvaru izcīnīja Volkswagen up! (247 vienības). Tālākās vietas pirmajā desmitniekā ieņēma Škoda Enyaq iV (244), Volkswagen Crafter (186) un ID.3 (178), Nissan Leaf (170), Porsche Taycan (125), Peugeot 2008 (122), Kia Niro (95), Peugeot 208 (91) un Renault Zoe (90).

Automašīnas kļūst arvien līdzīgākas cita citai

Iedziļinoties tirgus tendencēs, atklājas, ka sarūk ne tikai dažādu kompāniju pārdošanas apjomu atšķirības, bet arī atšķirības starp pašām mašīnām. Starptautiskie koncerni turpina konsolidēt resursus, nepieciešamības gadījumā veido alianses ar citām grupām, koplieto platformas un atsevišķus komponentus. Bieži šie procesi ļauj piedāvāt pircējiem drošākus un kvalitatīvākus auto par pievilcīgāku cenu.

“Ja runājam par tehnoloģijām, izgatavošanas kvalitāti un dizaina līmeni, jāsecina, ka dažādos kontinentos izgatavotie spēkrati vēl nekad nav bijuši tik līdzīgi. Protams, saglabājas atšķirības starp piedāvājumu dažādos tirgos, teiksim, ASV un Eiropas Savienībai. Tomēr pirms gadiem 20 varēja runāt par spilgtiem līderiem un iedzinējiem, savukārt tagad savstarpējā konkurence ir daudz sīvāka. Aizvien lielāka nozīme ir dizainam un lietošanas ērtumam, savukārt inženiertehniskie risinājumi un tehnoloģijas parasti ir ļoti līdzīgas. Tas ļauj pārdošanu vairāk virzīt ar mārketingu, respektīvi – uzņēmumi ar gudru stratēģiju sasniedz ievērojami labākus rezultātus,” skaidro Agris Dulevičs, auto vēstures informācijas servisa AutoDNA vadītājs.

Ražotāji velta lielas pūles, lai pēc iespējas precīzāk noskaidrotu pircēju vajadzības, un tādējādi galu galā būtiski palielinātu savu tirgus daļu. Protams, ieguvējs ir pircējs, bet ražotāju lēmumiem jābūt ļoti tālredzīgiem. Kā piemēru viņš min Kia: pirms 15 gadiem pieņemtie stratēģiskie lēmumi ir nodrošinājuši, ka šī zīmola auto aizvien biežāk ir redzami populārāko modeļu sarakstos.

“Esmu pārliecināts, ka pagrieziena punkts uzņēmuma attīstībā bija 2005. gadā, kad korejieši nolēma savas mašīnas padarīt eiropeiskākas. Gadu vēlāk viņi pie uzņēmuma dizaina stūres nolika Peteru Šreijeru – vairāku veiksmīgu Eiropas auto dizaina autoru. Šreijers noteica ļoti skaidru dizaina virzienu, un drīz vien Kia modeļi ieguva daudz rietumnieciskākus vaibstus, savukārt Šreijers – jaunu amatu uzņēmuma vadībā. Tāpēc bez pārspīlējuma var teikt, ka šī zīmola DNS veido ne tikai Korejas, bet arī Vecā kontinenta skola,” saka Agris.

Atšķirības aprīkojumā

Tomēr saglabājas dažas jomas, kur joprojām pastāv būtiskas atšķirības. Viena no tādām ir standarta aprīkojums – analoģiskas vai pat zemākas auto cenas gadījumā Āzijas kompānijām tas ir plašāks.

Piemēram, jaunajam Kia Sportage augstākajā aprīkojuma līmenī ar 180 ZS dzinēju ir Matrix LED lukturi, apsildāmi aizmugurējie sēdekļi un attālināti veramas bagāžnieka durvis. Izvēloties Volkswagen Tiguan ar tādas pašas jaudas dzinēju un augstāko R-Line komplektācijas līmeni, par uzskaitītajām funkcijām būtu jāmaksā papildus, lai gan pat pirms ekstru pievienošanas cenu atšķirība starp abiem spēkratiem ir 5000 eiro.

Piedevām minētais aprīkojums Kia gadījumā iekļauts standartā pat pakāpi zemākā komplektācijā. Arī te divu modeļu sākumcena atšķiras aptuveni par 5000 eiro, un šāda tendence ir redzama, salīdzinot Kia arī ar citiem līdzīgiem spēkratiem.

Pats svarīgākais kritērijs – cena

“Ja nerunājam par īpaši dārgiem auto, jaunas mašīnas iegādē galvenais kritērijs ir cena. Tāpēc, lai sasniegtu pēc iespējas lielāku auditoriju un palielinātu tirgus daļu, ražotāji mēdz izmantot agresīvu cenu politiku,” komentē Agris Dulevičs.

Viņš piebilst, ka bagātīgs standarta aprīkojums nav vienīgais ceļš uz pircēju sirdi, tomēr racionālu skatījumu uz lietām viņš iesaka neaizmirst. “Dažas tirgus izpētes kompānijas Dienvidkorejas ražotāju mašīnas uzskata par pašām uzticamākajām. Viņi vieni no pirmajiem īstenoja ārkārtīgi efektīvu stratēģiju, piedāvājot piecu un pat septiņu gadu garantiju. Šāds solis stiprina iespaidu, ka mašīna kalpos ļoti ilgi un labi, taču nedrīkst arī aizmirst, ka tas objektīvi sadārdzina apkopes izmaksas,” skaidro Agris.

Tiesa gan, garāks garantijas periods būtiski ietekmē automašīnas atlikušo vērtību. Pēc trīs vai piecu gadu ekspluatācijas pārdot auto, kam joprojām ir spēkā ražotāja garantija, būs daudz vieglāk nekā tad, ja tā jau ir beigusies. Cilvēks, kurš iegādāsies šādu auto, daudz precīzāk varēs plānot ekspluatācijas izdevumus un būt drošs, ka viņu negaida tas, no kā visi baidās visvairāk, – neparedzēti un lieli remonta izdevumi.