Profesore: No hroniskas nieru slimības izārstēties nevar, bet ir iespējams palēnināt tās progresēšanu

FOTO: Shutterstock

No hroniskas nieru slimības (HNS) izārstēties nevar, bet ir iespējams palēnināt tās progresēšanu, norādīja Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģe, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ieva Ziediņa.

Pēc viņas paustā, HNS ir ilgstošs jeb hronisks nieru bojājums, un tā ir biežākā nieru slimība. Pie tās var novest tādas nieru slimības kā glomerulonefrīti jeb nieru kamoliņu iekaisumi, intersticiāli nefrīti un tubulointersticiāli nefrīti jeb nieru kanāliņu iekaisumi, arī nieru bojājums no diabēta, nieru bojājums no arteriālās hipertensijas, un no iedzimtajām biežākā ir nieru policistoze.

Viņa norādīja, ka procentuāli cukura diabēts ir ap 30%, un līdzīgā apjomā sastopami bojājumi no arteriālās hipertensijas, bet policistoze ir 5-10%, savukārt nieru kamoliņu iekaisumi un nieru kanāliņu iekaisumi izpaužas ap 15% katrs no kopējā nieru slimību apjoma. Pārsvarā slimības ir raksturīgas cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma, un aptuveni viens no desmit pieaugušajiem sadzīvo ar hronisku nieru slimību.

Ziediņa atzīmēja, ka HNS ir grūti ārstējama, tāpēc pamatoti mēdz uzskatīt, ka no tās izārstēties nevar, bet ir iespējams palēnināt tās progresēšanu. Attiecīgi, ja HNS netiek ārstēta, tad jau drīz tiek sasniegta slimības gala stadija, un tas ļoti ietekmē dzīves kvalitāti.

Viņa skaidroja, ka HNS norise ir relatīvi lēna, salīdzinot ar citām slimībām, taču tai paralēli var attīstīties sarežģījumi, kas skar visas orgānu sistēmas - gan kardiovaskulāro, gan elpošanas, gan kuņģa-zarnu traktu, gan kaulus, gan reproduktīvo sistēmu.

Piemēram, HNS saikne ar sirds un asinsvadu slimībām ir tik tieša, ka bieži šīs slimību grupas izraisa viena otru. HNS izraisa sekundāru arteriālo hipertensiju un asinsvadu kalcifikāciju, kas var novest gan pie miokarda infarkta, gan insulta un arī hroniskas sirds mazspējas. Savukārt gan arteriālā hipertensija, gan ateroskleroze var rezultēties ar HNS.

Ziediņa informēja, ka līdz ar medicīnas attīstību parādās arī medikamenti, kas palīdz aizkavēt hroniskās nieru slimības progresēšanu, taču patlaban tiek nav valsts kompensēti. Viņa gan atzina, ka medikamentu izmaksas ir desmitos eiro - tie nav simti.

Tāpat pēdējā laikā ir parādījušās divas jaunas medikamentu grupas, kurām ir pierādīta ietekme uz HNS gaitu.

Nefroloģe uzsvēra, ka katram cilvēkam, rūpējoties par savu veselību, reizi gadā ir jāiziet valsts nodrošinātā vispārējā veselības pārbaude pie ģimenes ārsta, kas ietver izmērīt asinsspiedienu, izmērīt cukura līmeni, gan arī veikt vispārējās asins un urīna analīzes.

Vienlaikus viņa atgādina, ka ikdienā ir svarīgi dzert pietiekamu daudzumu ūdens, ēst mazāk sāls, kā arī vēlams nesmēķēt, jo smēķēšana veicina nieru slimību progresēšanu. Piemēram, cukura diabēta radīts nieru bojājums smēķētājam progresē daudz ātrāk nekā nesmēķētājam.

"Veselam cilvēkam sāls norma varētu būt līdz 10 gramiem dienā, bet pacientiem ar nieru slimību un arteriālo hipertensiju sāls patēriņš ir jāierobežo līdz trim pieciem gramiem dienā. Pārtikā sāls tiek izmantots arī kā konservants, tāpēc jāuzmanās ar produktiem, kurus var ilgi uzglabāt. Labāk ir pēc iespējas vairāk lietot svaigus produktus," iesaka Ziediņa.

Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente akcentēja, ka mūsdienās ir ļoti daudz informācijas pacientiem. Arī dažādas farmācijas kompānijas savās mājaslapās aizvien vairāk izvieto informāciju pacientiem, kur ir vienkāršā valodā aprakstīts, kā saprast to, kam kāds medikaments ir domāts.

Uz augšu
Back