Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) veikta unikāla operācija epilepsijas pacientam - īpašu elektrodu implantācija dziļajās smadzeņu struktūrās stereo elektroencefalogrāfijas mērījumu iegūšanai, norāda BKUS Komunikācijas daļas speciāliste Ilze Olšteina.
Epilepsija ir centrālās nervu sistēmas traucējumi, kas izraisa dažāda smaguma lēkmes - no neparastu sajūtu mirkļiem līdz pat samaņas zudumam un ilgstošiem intensīviem krampjiem. Traucējumi var sākties jebkurā vecumā, cēloņi ir iespējami vairāki. Rutīnas izmeklēšanas metode ir elektroencefalogrāfija (EEG).
Pēc Olšteinas paustā, Latvijā tā ir pirmā šāda veida operācija un tā izdevās nevainojami. Patlaban pacientam elektrodi jau ir izņemti, bērns ir devies uz mājām. Precīzie minimāli invazīvā izmeklējuma rezultāti ļaus ārstiem izvēlēties labāko ārstēšanas taktiku.
Bērnu neirologs, BKUS Epilepsijas un miega medicīnas centra vadītājs Jurģis Strautmanis norādīja, ka smadzenes ir sarežģīts orgāns, to virsma nav gluda, vairākas smadzeņu zonas atrodas dziļumā. Viņš skaidroja, ka ir vairāki epilepsijas veidi, tai skaitā tādi, kur lēkmes rodas vienā smadzeņu zonā un tad izplatās tālāk. Šajos gadījumos medikamenti nereti ir mazefektīvi, bet var palīdzēt operācija, ja zināms, kura smadzeņu daļa jāoperē. Piemēram, ja ārstiem ir hipotēzes par to, kuras smadzeņu struktūras, kas atrodas dziļumā, varētu būt vainīgās, pārbaudīt pieņēmumus iespējams ar stereo elektroencefalogrāfiju (SEEG).
Neiroķirurgs, BKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas virsārsts Basels Jakubs Vahbe informēja, ka ar neironavigācijas iekārtas palīdzību ievadot 12 elektrodus dziļajās smadzeņu zonās, operācija ilga aptuveni četras stundas. Turklāt, izvirzot hipotēzes un veicot precīzus aprēķinus, ārsti tai rūpīgi gatavojās vairākas nedēļas. Viņš norādīja, ka šāda veida operācijas nav domātas tikai bērniem, tās var būt palīdzošas daudziem pieaugušiem epilepsijas pacientiem, taču tās var veikt, sākot no trīs gadu vecuma.
Pēc īpašo elektrodu implantēšanas tiek veikti mērījumi, kas atkarībā no epilepsijas lēkmju biežuma tiek fiksēti periodā no dažām dienām līdz vairākām nedēļām, kad elektrodi ir jāizņem. Savukārt precīzie SEEG rezultāti parāda ne tikai to, kura smadzeņu zona rada epilepsijas lēkmes, bet ļauj arī izlemt, vai nākamā operācija ir iespējama, kā arī prognozēt, kāds varētu būt tās rezultāts. Optimālā situācijā pēc otrās operācijas epilepsijas lēkmes pacientu vairs netraucē, taču jārēķinās, ka rezultāti ne vienmēr parāda optimāla risinājuma iespējamību.
Strautmanis atzina, ka, veicot dziļuma elektrodu implantāciju dziļo smadzeņu struktūrās, SEEG mērījumus un, iespējams, nākamo operāciju, varam teikt bērnam un viņa vecākiem, ka esam izdarījuši visu, ko mūsdienu medicīna piedāvā tiem epilepsijas pacientiem, kuriem medikamenti nepalīdz.
Operācija notika 17.maijā, pateicoties Bērnu slimnīcas fondā saziedotajiem līdzekļiem.
