Ja pieņem, ka tie visi ir koronavīrusa gadījumi, tad mirstības rādītājs ir 0,002%. Neviena cita valsts pasaulē, tostarp arī pasaules attīstītākās valstis, nav spējušas uzrādīt tik zemu mirstības rādītājus no slimības, kas ir nogalinājusi vairāk nekā sešus miljonus cilvēku visā pasaulē.

Par pirmo Covid-19 gadījumu valstī Ziemeļkoreja oficiāli paziņoja pirms divām nedēļām. Eksperti ir pārliecināti, ka reālais nāves gadījumu skaits ir krietni lielāks par oficiāli ziņoto. To nosaka vakcīnu nepieejamība, turklāt ievērojams skaits cilvēku nesaņem pietiekamu uzturu. Valstī trūkst arī veselības aprūpes iestāžu, kā arī koronavīrusa testu komplektu, lai būtu iespējams atklāt tik lielu skaitu vīrusa gadījumu.

Ziemeļkorejas noslēgtības dēļ maz ticams, ka būs iespējams atklāt koronavīrusa uzliesmojuma patieso mērogu. Daži eksperti akcentē, ka Ziemeļkoreja nepietiekami ziņo par mirušajiem, nevēloties, lai tas met ēnu uz valsts vadoni Kimu Čenunu. Pastāv arī iespēja, ka Ziemeļkorejas valdība melo par tik liela mēroga koronavīrusa uzliesmojumu, lai vēl vairāk pastiprinātu kontroli pār 26 miljoniem valsts iedzīvotāju.

Visticamāk, Ziemeļkoreja drīz pasludinās "uzvaru" pār Covid-19.

Pēc dažu analītiķu domām, tas notiks jau jūnijā Ziemeļkorejas strādnieku partijas kongresā, visus panākumus epidēmijas apkarošanā skaidrojot ar Kima valdības centieniem. Novērotāji akcentē, ka 38 gadus vecais Kims izmisīgi vēlas iegūt lielāku sabiedrības atbalstu. Valsts vadītājam jātiek galā ar nopietnām ekonomiskām grūtībām, ko izraisījusi robežu slēgšana koronavīrusa pandēmijas dēļ 2020. gadā, kā arī Ziemeļkorejai noteiktās sankcijas par tās kodolprogrammu.

"Ir aktualizējušās dažādas sabiedrības problēmas, tāpēc ir pienācis laiks pastiprināt valsts iekšējo kontroli," uzskata Seulas Asana Politikas pētījumu institūta prezidents Čoi Kans.

Pirms Ziemeļkoreja 12. maijā atzina pirmo koronavīrusa gadījumu, tā vairāk nekā divus gadus uzturēja plaši apstrīdētu apgalvojumu, ka valstī neviens iedzīvotājs nav inficējies ar Covid–19.

Kādēļ tieši šobrīd Ziemeļkoreja ir izvēlējusies atklāt informāciju par koronavīrusa izplatību valstī, līdz galam nav skaidrs.

Sākotnēji tika uzskatīts, ka tas ir Ziemeļkorejas mēģinājums izmantot slimības uzliesmojumu, lai saņemtu ārvalstu humāno palīdzību. Pastāvēja cerības, ka iespējamā Seulas un Vašingtonas palīdzība varētu palīdzēt atsākt sarunas par Phenjanas kodolprogrammu.

Kims Čenuns ir rīkojis vairākas sanāksmes, lai kritizētu valsts amatpersonas un cīņā ar epidēmiju iesaistījis armiju. Tikmēr Veselības aizsardzības amatpersonas valsts televīzijā aktīvi skaidro, kā iedzīvotājiem jāreaģē uz pandēmiju.

Valsts laikraksti ir publicējuši rakstus par to, kā tikt galā ar drudzi - Ziemeļkorejā oficiāli netiek lietots jēdziens “pandēmija” -, un aicina valsts iedzīvotājus skalot kaklu ar sālsūdeni, dzert medus vai vītolu lapu tējas.

Ziemeļkoreja katru rītu publicē informāciju par jaunu pacientu skaitu ar drudža simptomiem. Pēc ekspertu domām, lielākā daļa gadījumu būtu jāuzskaita kā Covid-19 gadījumi. Kaut arī Ziemeļkorejas veselības iestādēm trūkst nepieciešamo testu, lai veiktu koronavīrusa diagnostiku, tās zina, kā atšķirt koronavīrusa simptomus no drudža, ko izraisa citas izplatītas infekcijas slimības.

Pagājušās nedēļas sākumā Ziemeļkorejā drudzis tika atklāts gandrīz 400 000 cilvēku dienā, taču pēdējo dienu laikā šis rādītājs ir samazinājies līdz aptuveni 100 000.

“Mūsu valsts uzstādīja pasaules rekordu, jo ilgākā laika posmā nebija neviena [Covid-19]gadījuma... un tagad mēs esam sasnieguši pēkšņā uzliesmojuma samazināšanos īsā laikā. Tas acīmredzami pierāda mūsu valsts ārkārtas pretepidēmijas pasākumu zinātnisko raksturu,” ceturtdien vēstīja Ziemeļkorejas laiks “Rodong Sinmun”.

Medicīnas eksperti apšauba Ziemeļkorejas norādītā 0,002% mirstības līmeņa pamatotību.

Ņemot vērā to, ka Dienvidkorejā nevakcinēto cilvēku mirstības rādītājs pret omikrona variantu bija 0,6%, Ziemeļkorejai ir jābūt līdzīgam vai augstākam mirstības līmenim, jo tai ir zema spēja ārstēt pacientus un tās iedzīvotāji ne vienmēr saņem kvalitatīvu uzturu.

Džonsa Hopkinsa universitātes pagājušajā gadā publicētajā pētījumā Ziemeļkoreja ierindojās 193. vietā no 195 valstīm pēc spējas tikt galā ar epidēmiju. ANO pēdējo gadu ziņojumos teikts, ka aptuveni 40% Ziemeļkorejas iedzīvotāju trūkst pārtikas. 

Pēc ekspertu aplēsēm, koronavīrusa uzliesmojums Ziemeļkorejā varētu nogalināt vairāk nekā 100 000 valsts iedzīvotāju, ja cilvēki paliks nevakcinēti un miršanas rādītāji būs tādā pašā līmenī kā Dienvidkorejā.

Epidēmijas uzliesmojums Ziemeļkorejā, visticamāk, ilgs vairākus mēnešus, tādēļ steidzami uz valsti ir jāsūta dažādi pretvīrusu un citi būtiski medikamenti, nevis vakcīnas, jo to ieviešana prasīs vismaz pāris mēnešus, akcentē veselības aizsardzības eksperti.