Aktuālais frontē ⟩ Okupantu karaspēks ieņēmis pusi Severodoneckas

Frontes līnija stiepjas pa vidu pilsētai, un kaujas turpinās, paziņoja Strjuks.

Severodonecka ir Ukrainas armijas pēdējais atbalsta punkts Luhanskas apgabalā. Ja tā kritīs, Krievijas karaspēka kontrolē būs nonācis viss apgabals.

Strjuks iepriekš ziņoja, ka Krievijas karaspēks aplencis divas trešdaļas Severodoneckas un pilsētā iznīcinātas vai bojātas 90% ēku.

Pirms kara Severodoneckā dzīvoja 100 000 cilvēku, no kuriem tagad pilsētā palikuši aptuveni 12 000. Kopš Krievijas karaspēks sāka pilsētas pašaudi tur nogalināti aptuveni 1500 cilvēki.

Krievijas karaspēks kontrolē daļu Severodoneckas; krustugunī 12 000 civiliedzīvotāju

Ukrainā Luhanskas apgabalā daļu Severodoneckas kontrolē Krievijas karaspēks, bet brīvi pārvietoties ienaidnieka karavīri tur nevar, televīzijas maratona "UArazom" ēterā sacīja Luhanskas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

"Situācija pie mums ir ārkārtīgi sarežģīta. Severodoneckā daļu pilsētas diemžēl jau kontrolē Krievijas armija. Viņi vēl pirms pāris dienām atskaitījās, ka pilsētu jau ir sagrābuši, bet tas tā nav. Tur ir mūsu puiši, dod viņiem pretsitienu. Tas ir, pārvietoties viņi tur brīvi nevar," sacīja apgabala gubernators.

Šobrīd krievi plāno militāru operāciju teritorijas attīrīšanai ap Severodonecku.

"Viņi tur ielaiž orientējoši karavīru bataljonu, kas staigās pa apkārtnes ciemiem, pievilks tādas klases tehniku kā "Solncepjok", lai vienkārši izdedzinātu mūsu karavīrus, bet līdzās arī mierīgos iedzīvotājus, viņiem taču ir vienalga," skaidroja Haidajs.

Apšaudīta tiek pilnīgi visa Ukrainas kontrolētā Luhanskas apgabala daļa, sacīja gubernators, tomēr krieviem panākumu Zolotes, Toškivkas un Lisičanskas virzienos nav.

Ceļu Lisičanska-Bahmuta krievi nekontrolē, bet apšauda, viņš piebilda.

Aktuālā situācija frontē

• Krievijas karaspēka aplenktajā Luhanskas apgabala pilsētā Severodoneckā krustugunī nokļuvuši līdz 12 000 civiliedzīvotāju, paziņojusi Norvēģijas Bēgļu padome (NRC), brīdinot, ka situācija šajā pilsētā kļūst arvien smagāka. "Mēs bažījamies, ka pilsētā līdz 12 000 civiliedzīvotāju ir nonākuši krustugunī bez pietiekamas piekļuves ūdenim, pārtikai, zālēm vai elektrībai," paziņoja NRC vadītājs Jans Egelands. 
• Ukraina no ASV saņems augstas precizitātes vadāmo raķešu MLRS jaunu partiju ar 70 kilometru darbības rādiusu. Raķetes nespētu sasniegt mērķus dziļi Krievijas teritorijā, pavēstīja bijušais ASV vēstnieks Krievijā Maikls Makfols. Raķetes ar šādu darbības rādiusu spēj nolidot divas reizes tālāk nekā raķetes, kas šobrīd ir Ukrainas bruņojumā.
• Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši aptuveni 30 500 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Kopš iebrukuma sākuma 24.februārī Krievijas spēki zaudējuši 1358 tankus, 3302 bruņutransportierus, 649 lielgabalus, 207 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 208 lidmašīnas, 174 helikopterus, 515 bezpilota lidaparātus, 120 spārnotās raķetes, 2275 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.
• Sarunas Ukrainas un Krievijas starpā turpinās, bet tikai par humānajām tēmām, intervijā portālam "lb.ua" sacīja Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks. "Sarunu process šodien ir apturēts politiski diplomātiskajā daļā. Humānajā daļā tas darbojas, jo ir apmaiņa ar gūstekņiem, ir humānie koridori, centieni evakuēt mūsu cilvēkus, " sacīja amatpersona.
• Atbilstoši viņa teiktajam sarunas politiskajā daļā ir apturētas, jo Krievija "neadekvāti skatās uz reālajiem notikumiem". Turklāt pārtrauktas ir ne tikai oficiālās sarunas, bet arī neformālās konsultācijas. Kā viens no vidutājiem šajās konsultācijās agrāk tika minēts uzņēmējs Romans Abramovičs.

Sankcijas pret Krieviju

• Paplašinot sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi pirmdienas vakarā samitā Briselē vienojušies aizliegt lielāko daļu naftas importa no Krievijas, paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels. "Vienošanās aizliegt eksportēt Krievijas naftu uz ES. Tas tieši attiecas uz vairāk nekā divām trešdaļām importa no Krievijas, atņemot milzīgu finansējuma avotu tās kara mašīnai. Maksimāls spiediens uz Krieviju, lai panāktu kara izbeigšanu," tviterī ierakstījis Mišels.
• Avoti diplomātiskajās aprindās ziņu aģentūrai DPA teica, ka līdz gada beigām paredzēts pakāpeniski pārtraukt naftas importu no Krievijas ar tankkuģiem pa jūru. Savukārt Vācija un Polija solījušas pakāpeniski atteikties no naftas importa pa cauruļvadiem. "Tas līdz gada beigām faktiski pārtrauks apmēram 90% ES naftas importa no Krievijas," tviterī norādījusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
• Taču ES līderi otrdien noraidīja iespējas panākt Krievijas gāzes importa aizliegumu nākamajā sankciju paketē. "Es uzskatu, ka gāze jāiekļauj septītajā sankciju paketē, taču esmu arī reāliste, tāpēc nedomāju, ka tā tur būs," otrajā samita dienā Briselē sacīja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. Tikmēr Austrijas kanclers Karls Nēhammers brīdināja, ka "naftu ir krietni vieglāk kompensēt. Ar gāzi situācija ir atšķirīgāka. Tāpēc gāzes embargo netiks iekļauts arī nākamajā sankciju paketē."