S, 13.08.2022.

Saeima uzspļauj tiesiskumam? Civilās savienības likumprojekta kvoruma "noraušana"

Artūrs Guds
, Ziņu redaktors, žurnālists
Saeima uzspļauj tiesiskumam? Civilās savienības likumprojekta kvoruma "noraušana"
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Evija Trifanova/LETA

Civilās savienības likumprojekts šodien, 2. jūnijā, Saeimā netika skatīts, jo tam nebija nepieciešamā deputātu kvoruma. TVNET skaidro, kāds ir ekspertu viedoklis gan par Civilās savienības likumprojekta nepieņemšanu, gan arī administratīvās rajona tiesas lēmumu par viendzimuma pāra ģimenes attiecību atzīšanu. 

Saeimas deputāte ("Attīstībai/Par!") un bijusī domnīcas “Providus” vadītāja Krista Baumane uzskata, ka kvoruma noraušana balsojumā ir ārkārtīgi gļēva un bīstama rīcība, jo ar šo likumprojektu Saeimai bija jāizpilda Satversmes tiesas lēmums. Saeima atsakās to darīt.

Saeima uzspļauj tiesiskumam, Satversmes tiesai un ģimenēm. Visas ģimenes ir pelnījušas vienlīdzīgas tiesības, uzskata Baumane.

Deputāte piekrīt, ka šobrīd tikai tiesa var atzīt pāru ģimenes attiecību esamību, taču vairums cilvēku to nedarīs. Tam ir nepieciešams gan laiks, gan līdzekļi, gan arī prasmes un juridiskās zināšanas. Likumdevēja pienākums ir Latvijas iedzīvotāju dzīves atvieglošana, nevis tās sarežģīšana.

Pēc Baumanes domām, šodienas balsojumam būs arī ļoti negatīva starptautiska rezonanse, kas nāks Latvijai par sliktu. Latvija nākamgad ir prezidējošā valsts Eiropas Padomē, turklāt pretendē arī uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts amatu. Lai šo amatu ieņemtu, Latvijai nopietni sava kandidatūra jālobē.

Latvija jau vairākus gadus nevar ratificēt ne Stambulas konvenciju, ne pieņemt tiesisku regulējumu, kas atzīst un aizsargā visas ģimenes. Tas neveicina pozitīva Latvijas tēla veidošanos Eiropas Savienībā, uzskata Baumane.

Arī kustības “Dzīvesbiedri” vadītājs Kaspars Zālītis uzskata, ka Saeimas deputāti šodienas balsojumā par “Civilās savienības likumprojektu” atklāti parādīja, ka Satversmes tiesas spriedums nav nozīmīga lieta, ko pildīt.

Zālītis akcentē, ka šobrīd, kamēr Saeimas deputātiem nebūs drosme pieņemt likumu, ģimenes fakta atzīšana tiesas ceļā ir vienīgais veids, lai nodrošinātu valsts aizsardzību visām ģimenēm.

Saeima nepilda tai uzdotās funkcijas, jo viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām ir tiesiskums, kura ievērošanu Latvija ir apņēmusies pildīt kā viena no ES dalībvalstīm. Tiesiskums neapšaubāmi iekļauj sevī arī Satversmes tiesas spriedumu izpildi, kuru Saeima atklāti ignorē, uzskata Zālītis.

Zālītis ir gandarīts par pirmo Administratīvās rajona tiesas spriedumu par viendzimuma pāra ģimenes attiecību statusa atzīšanu, jo ģimene ir “tapusi redzama likuma priekšā”. Šis pāris augustā svinēs 30 gadu kopdzīvi.

Arī Latvijas Universitātes profesore un bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova Administratīvās rajona tiesas spriedumu vērtē pozitīvi.

Pēc ekspertes domām, šis pāris var uzsākt normālu dzīvi. Tam vairs nav jāizdod nauda pie katra soļa, piemēram, par juristu darbu, notariālo pilnvaru noformēšanu un citiem jautājumiem, kas skar abas personas.

Ne visas lietas Latvijā ir iespējams atrisināt ar pilnvarām, uzsver Osipova.

Eksperte kā piemēru min Zolitūdes traģēdiju, kad pāri, kas dzīvoja faktisku kopdzīvi, nebija oficiāli reģistrējuši savas attiecības, nesaņēma nekādu materiālo pabalstu no valsts pēc tuvinieka nāves.

Ir izveidojusies situācija, ka valsts priekšā šie pāri nav nekas, taču mūsdienās visa dzīve ir pakārtota tam, ka viena no sabiedrības pamatstruktūrām ir ģimene.

Sabiedrība atbalsta to, lai cilvēki dzīvo stabilos pāros, akcentē Osipova.

Ģimenes attiecības mūsdienās ietver gan ikdienas, gan ekonomiskās, gan arī mantošanas un neekonomiskās attiecības.

Vai jūs iedomājaties to pazemojumu pārim, kurš varbūt dzīvo kopā desmit, divdesmit, pat trīsdesmit gadus, kad viņiem ikreiz jāpierāda, ka viņi ir stabila sociālā vienība?

Vai šajā brīdī sabiedrība nesaprot ka šī divu cilvēku savienība tiešām ir pāris?, uzsver Osipova.

Pēc ekspertes domām, ja cilvēki piecus gadus ir gatavi tiesāties, lai sabiedrība viņus akceptētu kā vienību, skaidrs, ka ekonomiski un emocionāli tās ir ļoti stabilas attiecības.

Daļa politiķu un sabiedrības Latvijā runā par tradicionālo ģimeni, taču viņiem nav izpratnes par šī jēdziena patieso nozīmi.

Tradicionāla ģimene līdz 1921. gadam, kad Latvijas Republikā pieņēma likumu par laulību, nozīmēja, ka sabiedrība un valsts nosoda ārlaulības dzimumsakarus, pirms laulības dzimumsakaros nestājas, katoļiem laulība tiek slēgta tikai baznīcā. Katoļu baznīca vispār nešķir laulību. Katoļiem laulība ir vienreiz un uz visu mūžu. Ārlaulības sakaru nav, ārlaulības bērni tiek diskriminēti, tikai laulībā dzimušie bērni ir pilntiesīgi, laulība praktiski nav šķirama, stāsta Osipova.

Šobrīd gandrīz puse no bērniem Latvijā dzimst vecākiem, kas nav reģistrējuši savu kopdzīvi.

Tas nozīmē, ka šie bērni tiek diskriminēti, jo viņiem nav to tiesību, kas ir tiem, kuri dzimuši laulībā.

Pēdējo 100 gadu laikā ir pilnībā mainījusies izpratne gan par laulību, laulības slēgšanas brīvību, pušu līdztiesību, brīvību šķirt laulību, kas arī ir milzīgs progress.

Vai mēs ar likumiem varam apstādināt to, ka sabiedrība ir mainījusies un izpratne par pareizo ir mainījusies? Vai viena sabiedrības daļa var uzspiest otrai, kā dzīvot?

Eksperte uzskata, ka Latvija nepārsūdzēs administratīvās tiesas spriedumu.

Ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi, ir Eiropas Savienības tiesas spriedumi. Tie nav par Latviju, bet tie ir par valstīm, kurās ES regulējums ir līdzīgs kā Latvijai, akcentē Osipova.

Pēc ekspertes domām, mums šobrīd absolūti negribas līdzināties Krievijai. Šajā jautājumā mēs esam viens pret vienu ar to, kas notiek Krievijā, kur cilvēka brīvības tiek ierobežotas, tostarp notiek vēršanās arī pret minoritātēm.

Krievija ir pateikusi, ka neievēros Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, kas tika pieņemts pagājušogad. Tajā tika noteikts, ka valstij ir pienākums aizsargāt arī šāda veida saistības. Šo spriedumu viens pret vienu varētu attiecināt arī uz Latviju, jo mūsu situācija ir identiska, stāsta Osipova.

Neviens no mums nav mēraukla, lai liktu pārējiem mums līdzināties. Ja mēs paplašinām tiesības kādai no sabiedrības daļām, tas nekādā veidā neatņem tiesības sabiedrības vairākumam dzīvot tā kā viņi vēlas, rezumē eksperte.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu