Igaunijas partija "Tēvzeme", kas saņēmusi piedāvājumu iesaistīties jaunas valdības koalīcijas veidošanā gan no premjeres Kajas Kallasas vadītās Reformu partijas, gan Rīgikogu spīkera Jiri Ratasa vadītās Centra partijas, par koalīcijas sarunu partneru izvēli varētu paziņot līdz sestdienai, pirmdienas vakarā pēc partijas valdes un parlamenta frakcijas sēdes paziņojis tēvzemiešu līderis Helirs Valdors Sēders.
Jau ziņots, ka Igaunijas prezidents Alars Kariss piektdien, izpildot premjeres lūgumu, atcēla no amata visus septiņus Centra partijas izvirzītos ministrus valdībā. Kallasa piektdien arī paziņoja par ierosinājumu sākt koalīcijas veidošanas sarunas ar partiju "Tēvzeme" un Sociāldemokrātisko partiju, savukārt Centra partijas valde piektdien nolēma izteikt šādu piedāvājumu Konservatīvajai tautas partijai (EKRE) un "Tēvzemei". Lai iegūtu vairākumu parlamentā, tēvzemiešu atbalsts vajadzīgs gan vienam, gan otram koalīcijas variantam.
Sociāldemokrātiskās partijas valde un parlamenta frakcija sanāksmē nedēļas nogalē nolēma pieņemt Reformu partijas uzaicinājumu, taču ar nosacījumu, ka sarunās piedalīsies arī "Tēvzeme".
Kā pēc apspriešanās lēmusi tēvzemiešu valde un tās Rīgikogu frakcija, partija vispirms grib noskaidrot abu iespējamo bloku nostāju.
Sēders norādījis, ka visu parlamenta partiju pienākums pašlaik ir "rast risinājumu krīzei, ko izraisījušas nesaskaņas starp Centra partiju un Reformu partiju".
""Tēvzeme" tiksies ar visām parlamentā pārstāvētajām partijām, lai rastu risinājumu krīzei valsts pārvaldē, kas radusies līdzšinējās koalīcijas laikā. Pašreizējā sarežģītajā drošības un politiskajā situācijā Igaunijai būtu jāizveido tāda valdība, kas būtu atvērta sadarbībai un spētu piedāvāt risinājumus akūtākajām Igaunijas sabiedrības problēmām," viņš uzsvēris.
Ja par koalīcijas izveidošanu vienotos Centra partija, EKRE un "Tēvzemei", tiktu atjaunota valdošā koalīcija, kāda pastāvēja līdz pagājušā gada janvārim, kad tika izveidota Reformu partijas un Centra partijas koalīcija.
Centra partijas, EKRE un "Tēvzemes" koalīcija izjuka, kad Centra partijas priekšsēdētājs Ratass atkāpās no premjera amata, jo prokuratūra viņa vadītajai partijai noteica aizdomās turamā statusu krimināllietā par ziedojumiem partijai apmaiņā pret to, ka valsts kredītu un eksporta garantiju aģentūra "Kredex" piešķīra aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem nekustamā īpašuma attīstīšanas uzņēmumam "Porto Franco". Pēc Kallasas valdības izveidošanas Ratass kļuva par parlamenta spīkeru.
Kā ziņots, Kallasa kā iemeslus savam pagājušajā nedēļā pieņemtajam lēmumam lūgt prezidentu atbrīvot koalīcijas partneres izvirzītos ministrus minēja atšķirīgas vērtības un nespēju sadarboties kopīgu valstij nozīmīgu mērķu sasniegšanā. Izšķirīgs brīdis esot bijis 1.jūnija balsojums Rīgikogu, kad Centra partija kopā ar opozīciju noraidīja likumprojektu par pirmsskolas izglītību, kuru valdība bija vienbalsīgi atbalstījusi. Tomēr par valdības krīzi jau maija vidū liecināja Centra partijas lēmums iesniegt parlamentam likumprojektu, kas paredzēja palielināt bērnu un ģimeņu pabalstus, ko ar saviem parakstiem atbalstīja deputāti no visām trim opozīcijas partijām - EKRE, "Tēvzemes" un sociāldemokrātiem, bet nebija parakstījuši koalīcijas partneres - Reformu partijas - politiķi.
Līdz jaunas valdības izveidei visi Centra partijas izvirzīto ministru portfeļi saskaņā ar pastāvošo valsības locekļu aizvietošanas kārtību sadalīti starp Reformu partijas ministriem.
Tikmēr Ratass paudis viedokli, ka premjerei būtu vajadzējis atkāpties pašai, ja jau viņa uzskata, ka koalīcija vairs nepastāv.
Pēc viņa teiktā, septiņu ministru atbrīvošana bez iepriekšējas informēšanas ir "tālāka politiskās kultūras latiņas pazemināšana".
Vienlaikus Centra partijas līderis uzskata, ka līdz jaunas koalīcijas izveidei esošajai valdībai būtu vajadzējis turpināt darbu. "Tagad esam situācijā, kad valsti pārvalda viena pati Reformu partija, kurai nav attiecīga mandāta," viņš uzsvēris, atgādinot, ka Igaunija ir parlamentāra republika.
Igaunijas parlamentā, kurā ir 101 deputāts, liberālajai Reformu partijai ir 34 vietas, Centra partijai - 25 vietas, labēji populistiskajai Konservatīvajai tautas partijai - 19 vietas, nacionālkonservatīvajai partijai "Tēvzeme" - 12 vietas un Sociāldemokrātiskajai partijai - 10 vietas, bet viens deputāts ir neatkarīgs.
Kārtējās parlamenta vēlēšanas Igaunijā gaidāmas martā.
