Merkele: Man nav, par ko atvainoties saistībā ar Vācijas politiku pret Krieviju

Papildināts
TVNET/LETA/AFP
Merkele: Man nav, par ko atvainoties saistībā ar Vācijas politiku pret Krieviju
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Fabian Sommer/AP

Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele pirmajā intervijā pēc aiziešanas no amata sacījusi, ka viņai "nav, par ko atvainoties" saistībā ar Vācijas politiku pret Krieviju pēc 2014.gada iebrukuma Ukrainā, kad viņa atbalstīja sankciju piemērošanu.

Pirmajā lielajā intervijā kopš amata pamešanas decembrī Merkele uzstāja, ka viņa nav bijusi naiva attiecībās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

"Diplomātija nav aplamība tikai tāpēc, ka tā nav bijusi efektīva," intervijā, kas tika pārraidīta Vācijas telekanālā "Phoenix", sacīja bijusī kanclere.

Viņa atgādināja par savu atbalstu sankcijām pret Krieviju pēc Krimas aneksijas 2014.gadā, kā arī Vācijas un Francijas pūliņus, lai uzturētu pie dzīvības Minskas vienošanās.

"Man nav sevi jāvaino, ka es necentos pietiekami daudz," teica Merkele.

"Es nesaskatu, ka man būtu jāsaka - "tas bija aplami", un tāpēc man nav par ko atvainoties," viņa uzsvēra.

Ukrainas vēstnieks Berlīnē Andrijs Melņiks asi kritizēja Merkeli par to, ka viņa intervijā aizstāvējusi savu politiku pret Krieviju, un sacīja, ka Merkeles pirmajā lielajā intervijā kopš aiziešanas no kancleres amata nav bijusi manāma ne kripatiņas paškritikas.

"Bijušās kancleres izteikumi par viņas Krievijas kursa nekļūdīgumu un viņas pārāk saudzīgo attieksmi pret diktatoru Putins ir mulsinoši," ziņu aģentūrai DPA sacīja Melņiks.

Viņš jautāja, kā Krievija varēja sākt asiņaināko karu Eiropā kopš 1945.gada, ja Vācijas politika pret Krieviju pēdējos gados bijusi tik izcila, un pauda nožēlu par Merkeles izteikumiem.

"Jo bez godīgas, visaptverošas Vācijas Krievijas politikas pārvērtēšanas nav iespējams izdarīt pareizos secinājumus turpmākajām attiecībām ar Maskavu un tās agresijas pārtraukšanai," uzskata Ukrainas vēstnieks.

Ukraiņi ir pārliecināti, ka Vācijas attieksme pret Ukrainas centieniem pievienoties NATO un Eiropas Savienībai (ES), Vācijas atteikšanās piegādāt Ukrainai ieročus pēc tam, kad Krievija 2014.gadā anektēja Krimu, un Vācijas atbalsts gāzesvada "Nord Stream 2" projektam līdz kara sākumam pamudināja Putinu uzbrukt Ukrainai, paziņoja Melņiks.

16 gadus esot pie varas, Merkele ar Putinu tikās vairākkārt un pret Maskavu īstenoja pragmatisku pieeju, kas bija balstīta tirdzniecības apsvērumos.

Krievijas 24.februāra iebrukums Ukrainā bija "pagrieziena punkts", atzina ekskanclere.

Brutālajam un nelikumīgajam agresijas karam "nav pilnīgi nekāda attaisnojuma", uzsvēra Merkele, norādot, ka Putins pieļāvis "lielu kļūdu".

"Viņš grib iznīcināt Eiropu", viņa brīdināja. "Ir ļoti svarīgi, ka Eiropas Savienība turas kopā".

Merkele noraidīja pārmetumus, ka bijis aplami bloķēt Ukrainas pievienošanos NATO 2008.gadā, sakot, ka Kijiva nav bijusi tam gatava un ka viņa gribējusi izvairīties no "tālākas eskalācijas" ar Putinu, kas jau bijis neapmierināts par NATO paplašināšanos austrumu virzienā.

Viņa arī uzstāja, ka 2014. un 2015.gada Minskas vienošanās, kas tagad pilnībā izjukušas, tolaik tika saskatītas kā labākais veids, kā apturēt kaujas Ukrainas austrumos.

Līdz ar miera procesu "iestājās zināms miers", kas Ukrainai nodrošināja vēl septiņus gadus, lai attīstītu demokrātiju un stiprinātu armiju, sacīja Merkele.

"Drosme un dedzība, ar kādu viņi cīnās par savu valsti, ir ļoti iespaidīgas," atzina bijusī Vācijas kanclere, piebilstot, ka izjūt "visaugstāko cieņu" pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais