Vēl pirms desmit gadiem daudzu pusaudžu guļamistabas rotāja lavas lampas - neparastais interjera priekšmets jaunos cilvēkus fascinēja ar plūstošajiem burbuļiem, kas lēnām peldēja augšup un lejup. Radās jautājums - kas izraisa lavai līdzīgo procesu lampas iekšpusē?
Jau paskatoties vien uz lampu, top skaidrs, ka tās iekšpusē ir divas vielas, kas savstarpēji nesajaucas. Lavas lampas bāze ir ūdens un krāsvielas mikstūra, kurai ir pievienotas dažādas noteiktas vielas, kas nepieļauj sēnīšu vairošanos. Savukārt burbuļus veido parafīns, ko izmanto arī sveču un kosmētikas produktu izgatavošanā, vēsta portāls "Business Insider".
Ņemot vērā, ka vaskam un ūdenim ir kardināli atšķirīgs blīvums, šīs substances nesajaucas. Tomēr lavas lampas izgatavošana nemaz nav tik elementāra - parastais vasks ir blīvāks par ūdeni un ūdenī vienkārši nogrimst. Lai vaska burbulīšiem palīdzētu uzpeldēt līdz lampas virspusei, šķidrumam pievieno vēl dažas vielas, kas ūdens blīvumu nedaudz palielina. Katram ražotājam izmantoto ķimikāliju sastāvs atšķiras un nav noteikts, pašu rokām izgatavotās lavas lampās ūdenim mēdz pievienot bremžu šķidrumu, šķīdinātājus, kuri sajaukti ar sāli vai antifrīzu, vēsta portāls "myria.com".
Kad lavas lampa tiek ieslēgta, tās pamatnē esošā spuldze silda lejā esošo vasku, tas izplešas, kļūst mazāk blīvs un peld augšup, savukārt augšpusē vaska burbuļi atdziest un krīt lejup, kur atkal atkārtojas sākotnējais process.
