Bolevics: Valsts apmaksātus medikamentus saņem vien trešdaļa Latvijas pacientu

Kopumā šogad 1255 jauniem pacientiem bija nepieciešamas valsts apmaksātas zāles vēža ārstēšanai. 381 pacientam valsts tās piešķīra, bet 874 pacientiem nākas par zālēm maksāt pašiem. 2023.gadā finansējumu vēža ārstēšanai vajadzēs jau 2028 jauniem pacientiem.

Bolevics atzina, ka Latvijā joprojām ir sliktākā situācija valsts kompensēto medikamentu jomā Baltijā, tomēr neapšaubāmi pēdējos gados ir vērojams progress.

"Tie cilvēki, kuriem valsts nenodrošina medikamentus tik skarbai diagnozei kā vēzis, faktiski nonāk situācijā, kad viņiem jānodrošina sevi ar medikamentiem pašiem vai jālūdz līdzcilvēku atbalsts, vai arī jālūdz publiski līdzekļi kādā no ziedojuma platformām, vai arī jādodas uz kādu no citām Eiropas valstīm, kur šie medikamenti ir nodrošināti," sacīja Bolevics.

Ikgadējā Eiropas farmācijas rūpniecības un asociācijas federācijas pārskatā par inovatīvo medikamentu pieejamību un kompensāciju 2017.-2020.gada periodā Latvija Eiropas līmenī ierindojās par pāris pozīcijām augstāk nekā iepriekš. Eiropā no 2017.gada līdz 2020.gadam tika reģistrēti 160 jauni medikamenti, no kuriem Latvijas pacientiem ir pieejami 28.

Pēc Bolevica paustā, Latvija pirmo reizi vēsturē ir apsteigusi Lietuvu, kur reģistrēti 26 patentēti produkti no šajā laikā Eiropā reģistrētajiem 160 medikamentiem. Vienlaikus Latvija joprojām krietni atpaliek no Igaunijas, kur pacientiem pieejams 41 jaunais medikaments un Eiropas vidējā rādītāja, kas ir 74.

No kopējā jauno reģistrēto medikamentu skitā, 41 produkts bija onkoloģijas jomā, no kuriem Latvijā ir pieejami 15% jeb seši, taču pilnā apjomā nav pieejams neviens medikaments. Tas nozīmē, ka pastāv ierobežojumi, cik daudz pacientu var saņemt nepieciešamos medikamentus. Līdzīga situācija pastāv vien tikai Bosnijā un Serbijā, sacīja Bolevics, piebilstot, ka "esošā situācija nav taisnīga, jo tikai trešdaļai onkoloģijas pacientu ir pieejami jaunie medikamenti".

Viņš informēja, ka Nacionālais veselības dienests šī gada aprīlī veica aprēķinus par nākamajam gadam medikamentiem nepieciešamo finansējumu, kompensējamo zāļu paplašināšanai. Proti, onkoloģijas jomai tie būtu 32 miljoni eiro, bet sirds un asinsvadu slimību jomai 7,5 miljoni eiro, ņemot vērā, ka abas diagnozes ir galvenie mirstības cēloņi.

Tāpat Bolevics norādīja, ka joprojām nav zināms onkoloģijas pacientu skaits Latvijā. Pēc viņa paustā, pēdēji dati par onkoloģijas pacientiem ir pieejami līdz 2017.gadam, joprojām nav izveidots vēža reģistrs, ko pieprasa visas profesionālās veselības aprūpes jomas asociācijas Latvijā jau gadiem. Zināms, ka notiek darbs pie šī jautājuma, un Rīgas Austrumu klīniskai universitātes slimnīcai, sadarbībā ar Nacionālo Veselības dienestu, ir deleģēts to izstrādāt, sacīja Bolevics.

Viņš cer, ka jaunizveidotā sistēma būs ērta, droša un moderna, nevis "nākamā e-veselība, kuras radīšanai iztērēja aptuveni 20 miljonus eiro, bet gala produkts bija sarežģīts un nestabils".

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem laika posmā no 2010.gada līdz 2017.gadam ļaundabīgs audzējs diagnosticēts 92 447 cilvēkiem.

Vienlaikus viņš norādīja, ka pāris gadus atpakaļ tika aprēķināts, ka audzēju marķieriem nepieciešamais finansējums ir aptuveni 800 000 eiro, taču patlaban finansējums ir piešķirts tikai plaušu, olnīcu un kolorektālajam vēzim. Bolevics ir neizpratnē, kādēļ finansējuma piešķiršana marķieriem joprojām nav prioritāte, jo šie testi ir labākais veids, kā nozīmēt pacientiem vislabāko medikamentu.

"Uz visu gadu ir nepieciešams nepilns miljons eiro, kas marģināls skaitlis attiecībā pret rezultātu, ko šie marķieri sniedz. Domāju, ka problēma ir prioritāšu sadalījumā," uzskata Bolevics.

Viņš uzsvēra, ka ar onkoloģiju saistītie jautājumi ir jārisina prioritāri, lai visi pacienti, kuriem nepieciešami medikamenti, saņemtu tos bez maksas. Attiecīgi šajā gadījumā nevar būt runa par selektīvu pieeju, kurš pacients drīkstēs saņemt konkrētus medikamentus un kurš nē.

Pirms pāris gadiem tika veikts pētījums par to, cik daudzi pacienti ir spējīgi iegādāties kompensējamos medikamentus, kuriem ir līdzmaksājums. Pēc Bolevica paustā, 28,4% iedzīvotāju Latvijā bija izjutuši finansiālas grūtības medikamentu iegādē un nedaudz vairāk kā 45% atzinuši, ka bijuši spiesti iegādāties tikai daļu, jo līdzmaksājuma summa par zālēm bijusi pārāk augsta.

SIFFA direktors norādīja, ka Latvijā pacientu personīgā daļa par recepšu zālēm ir 43%, kas vairāk kā divreiz pārsniedz Eiropas Savienības rādītāju.

Saskaņā ar pētījumu centra IQVIA datiem Latvijā kompensējamo zāļu sarakstā uz 2021.gada 1.septembri bija pieejami 80 inovatīvi medikamenti ar prognozi šim gadam sasniegt jau 95 produktus, kas būs visu laiku vēsturiski augstākais rādītājs kopš datu apkopošanas. Precīza informācija tiks publicēta rudenī.