Pk, 12.08.2022.

NATO koncentrēsies uz pilnvērtīgu austrumu flanga aizsardzību, nevis iebrukuma savaldīšanu

TVNET/LETA/AFP
NATO koncentrēsies uz pilnvērtīgu austrumu flanga aizsardzību, nevis iebrukuma savaldīšanu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Foto: Alexandros Michailidis/Shutterstock

NATO jaunie plāni alianses austrumu flanga aizsardzībai paredz galveno uzmanību koncentrēt uz pilnvērtīgu sabiedroto teritoriju aizsardzību, nevis iebrukuma savaldīšanu, intervijā laikrakstam "Financial Times" (FT) teicis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Kā ziņo FT, NATO ir vienojusies grozīt savus kaujas plānus, lai labāk aizsargātu alianses austrumu flangu atsakoties no modeļa, kas Krievijas iebrukuma gadījumā nozīmētu atkāpšanos un tad mēģinājumu atkarot Baltijas valstis.

Stoltenbergs FT sacījis, ka alianses amatpersonas ir secinājušas, ka karavīru skaits austrumu flangā nav pietiekams, tādēļ jaunajā militārajā plānā, kuru šonedēļ izskatīs alianses līderi samitā Madridē, krasi pastiprināta austrumu aizsardzība, uzmanību no jebkāda iebrukuma savaldīšanas novirzot uz pilnīgu sabiedroto teritorijas aizsardzību.

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa ir apgalvojusi, ka pašreizējā doktrīna paredz, ka Baltijas valstis Krievijas iebrukuma gadījumā "tiks noslaucītas no kartes", bet pēc tam NATO ar pretuzbrukumu pēc 180 dienām mēģinātu tās atbrīvot.

"Mēs nekad nepubliskojam operacionālo plānu detaļas," uzsvēra Stoltenbergs, piebilstot, ka "varu apliecināt, ka gadu desmitiem esam spējuši aizsargāt Krievijas pierobežā esošas valstis, pielāgojot savu klātbūtni atbilstoši draudu novērtējam. Mēs esam to darījuši iepriekš un darīsim atkal".

Kā klāstīja NATO ģenerālsekretārs, alianse "būtiski pastiprinās" aizsardzības spējas Austrumeiropā.

Stoltenbergs solījis, ka Krievija nespēs ieņemt Igaunijas galvaspilsētu "tieši tāpat, kā viņi nespēja ieņemt Kirkenesu Norvēģijas ziemeļos vai Rietumberlīni Aukstā kara laikā".

Jaunā "stratēģiskā koncepcija", kuru alianses līderi parakstīs samitā Madridē, definēs NATO mērķus un pieeju nākamajos desmit gados. Tajā panākta vienošanās par paplašinātu plānu alianses austrumu flanga valstu aizsardzībai, reaģējot uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina sākto iebrukumu Ukrainā.

Plānā paredzētas jauni veidi, kā NATO sabiedrotie, piemēram, ASV, Lielbritānija un Francija, solītu savu karavīru, kuģu un militāro lidmašīnu gatavību izvietošanai konkrētās teritorijās alianses austrumu flangā pakāpeniskai reakcijai no jebkura uzbrukuma pirmajām stundām.

Jaunā pieeja, kurā iekļauti elementi no NATO Aukstā kara plāniem iespējama Padomju Savienības uzbrukuma gadījumā, ļaus NATO komandieriem jau laikus apzināties, kuri spēki ir gatavi un cik ātri tie var nonākt kaujas laukā.

Krievija tiks atzīta par "vistiešāko un tuvāko mūsu drošības apdraudējumu," atzinis Stoltenbergs.

Samits Madridē otrdien sāksies laikā, kad Maskava pastiprina draudus pret Lietuvu saistībā ar tranzīta ierobežojumiem Kaļiņingradas apgabalā, kuru NATO jau ilgstoši uzskata par iespējamu izcelsmes vietu plašākam konfliktam reģionā.

Stoltenbergs atteicies spekulēt, vai Krievijas agresīvie izteikumi ir saistīti ar NATO samitu.

"Realitāte nemainās, vai tas notiek tieši pirms, tūlīt pēc vai ilgi pēc NATO samita," atzinis alianses ģenerālsekretārs, uzsverot, ka "mums jābūt sagatavotiem".

Iespējama iebrukuma savaldīšanai NATO pašlaik Baltijas valstīs ir izvietojusi ap 8000 ārvalstu karavīru Lielbritānijas, Kanādas un Vācijas vadībā. NATO amatpersonas atzīst, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā mēroga ir skaidrs, ka tas nav pietiekami.

Stoltenbergs uzsvēris, ka par šiem jautājumiem tiek runāts ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas līderiem.

"Tās gadu desmitiem ir bijušas padomju varā. Tām ir vēsture, kur viņi grūtā ceļā ir iemācījušies, ko nozīmē būt okupētiem un piedzīvot iebrukumu," par Baltijas valstu bažām teicis Stoltenbergs.

Komentējot Kallasas paustās bažas, Stoltenbergs teica, ka pieņem Igaunijas premjerministres vēlmi nodrošināt lielāku NATO klātbūtni. Viņš solījis, ka tā tiks nodrošināta.

"Mūsu galvenā atbildība ir novērst jebkādus uzbrukumus Igaunijai vai jebkurai citai sabiedrotajai," paziņojis NATO ģenerālsekretārs.

NATO samita Madridē laikā tiks pieņemti "lieli un nozīmīgi lēmumi", lai turpinātu pastiprināt kolektīvo aizsardzību un aizsargāt "katru NATO teritorijas collu, kā esam to darījuši 72 gadus", viņš piebildis.

Stoltenbergs pirmdien arī paziņoja, ka ātrās reaģēšanas spēki (NRF) tiks palielināti līdz vairāk nekā 300 000 karavīru.

"Mēs stiprināsim savu priekšējo aizsardzību. Pastiprināsim savas kaujas grupas alianses austrumu daļā līdz pat brigāžu līmenim. Mēs pārveidosim NATO Ātrās reaģēšanas spēkus un palielināsim mūsu augstas gatavības spēkus līdz krietni virs 300 000," paziņoja Stoltenbergs.

NRF pašreiz apvieno aptuveni 40 000 karavīru.

Stoltenbergs paziņoja, ka alianses austrumu flangā tiks arī izvietots vairāk smago ieroču, tai skaitā pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Tās būs lielākās izmaiņas NATO kolektīvajā aizsardzībā kopš Aukstā kara, paziņoja Stoltenbergs.

Viņš neatklāja plašāku informāciju par NRF paplašināšanu un kur šos spēkus varētu izvietot.

Stoltenbergs pavēstīja, ka NATO līderi samitā Madridē arī nolems stiprināt atbalstu Ukrainai, kuras prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunās samita dalībniekus ar video zvana starpniecību.

Ukrainai plānots piegādāt tādu militāro aprīkojumu kā drošas komunikācijas iekārtas, pretdronu sistēmas un degvielu, kā arī palīdzēt Ukrainai ilgtermiņā pāriet uz modernāku NATO standarta ieroču izmantošanu.

Šī palīdzība papildinās atbalstu, ko NATO jau sniedz Ukrainai.

ASV vadībā alianses dalībvalstis jau piegādā Ukrainai prettanku raķetes, artilēriju un pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu